Jaundžeikars iesaka veidot komisiju SAB darbības izmeklēšanai (22)

Kā ziņots, SAB jautājums aktualizējies pēc informācijas izskanēšanas, ka augsta SAB amatpersona - Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Aigars Bors - esot saistīta ar naudas atmazgāšanas lietā iesaistīto uzņēmēju Arti Hartmani.

Jaundžeikars atzina, ka kaut kas tāds jau esot bijis sagaidāms. Pēc viņa teiktā, pēdējos gados Nacionālās drošības komisija vairākas reizes vērsusies pie SAB vadītāja Jāņa Kažociņa, norādot uz augstu amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem, bet SAB priekšnieks nevis šos cilvēkus stingri sodījis, bet gan pieļāvis turpmākas nelikumības.

"Nepieciešama ļoti nopietna izmeklēšana, kas notiek SAB un kas tur ar ko nodarbojas. Ir signāli arī par citām lietām," sacīja bijušais Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs.

Pēc Jaundžeikara domām, tagad nepieciešams šo jautājumu gan izvērtēt Nacionālās drošības komisijā, gan izveidot speciālu izmeklēšanas komisiju, kurā būtu pārstāvji gan no komisijas, gan prokuratūras, gan Drošības policijas. Rīcība nepieciešama ātra, jo "šī iestāde darbojas ārpus likuma un nevienam nepakļaujas".

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") skaidroja, ka ar SAB saistītie jautājumi esot Nacionālās drošības komisijas kompetencē. Jaunais komisijas vadītājs Gundars Daudze (ZZS) pagaidām atturas izpaust, vai šis jautājums tiks skatīts kādā komisijas sēdē, savukārt viņa vietnieks Dzintars Zaķis ("Vienotība") norādīja, ka šis jautājums esot priekšsēdētāja kompetencē.

Portāls "pietiek.com" vēsta, ka ar naudas atmazgāšanas lietā iesaistīto uzņēmēju Hartmani, iespējams, saistītais Bors jau 2006.gadā bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā.

Tomēr izmeklēšana Bora lietā ar augstu SAB un valsts amatpersonu gādību esot nolikta "uz bremzēm". Bora lietas materiāli, kuriem piešķirts īpašas slepenības grifs, atrodas slepeno lietu arhīvā.

Kā liecina drošu avotu sniegtā informācija, 2006.gadā otrajā pusē lietu par Boru, kuras ietvaros izmeklēta šīs SAB amatpersonas iespējamā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, sācis KNAB. Tomēr Bors, kurš saskaņā ar piektdien noskaidroto ir SAB Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks, izrādījies ciets rieksts. Proti, kad par KNAB veikto izmeklēšanu, kuras materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai (institūcija, kas tiesīga veikt izmeklēšanu par SAB), uzzinājušas augstākās SAB un valsts amatpersonas, Bora lieta nolikta "uz bremzēm" un apklusināta.

Līdz brīdim, kad lieta izbeigta un nodota arhīvam, prokuratūra paguvusi nopratināt gan Boru un viņa sievu Ivetu, gan viņas oficiālo biznesa partneri - Hartmani, iespējams, veikt arī citus operatīvos pasākumus, to skaitā Boras sarunu noklausīšanos.

Tomēr, lai arī fakti par Bora saistību ar naudas atmazgātāju Hartmani un iespējamo līdzdalību Hartmaņa īstenotajās darījumu shēmās, kā arī iespējamo šīs SAB amatpersonas sadarbību ar Krievijas struktūrām bijuši nepārprotami, izmeklēšana viņa lietā 2007.gada pavasarī pārtraukta.

Toreiz Boru aizstāvējis bijušais SAB direktora vietnieks Uldis Dzenītis, kurš esot panācis to, ka pārbaude par Boru Ģenerālprokuratūrā tiek pārtraukta un nodota arhīvā. Par izmeklēšanu Bora lietā toreiz informēta arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Lai arī lietas materiāli bijuši pārliecinoši, izmeklēšana lietā nav turpināta.

2007.gada pavasarī pēc izmeklēšanas "nobremzēšanas" Bors uz laiku pazemināts amatā par SAB Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka vietnieku, taču vēlāk priekšnieka amatu atguvis un pašreiz, kā "pietiek.com" apstiprināja droši avoti, joprojām esot SAB Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Bora lietas izmeklēšana toreiz noklusēta, jo bijušas bažas, ka tas izraisītu nevajadzīgu skandālu ap SAB. Bora lietai noteikts īpašas slepenības statuss, un tā nav publiski pieejama.

Tas, kāpēc 2006.gada otrajā pusē KNAB sāktā izmeklēšana par Boru, viņa saistību ar naudas atmazgāšanā iesaistīto Hartmani, kā arī iespējamo nelikumīgo "piesegpasu" izdošanu nav turpināta, ticis argumentēts ar valsts drošības interesēm.

"Noprotams, ka Bors uzturējis leģendu, ka caur Hartmani viņam pieejama informācija no avotiem, kas saistīti ar Krievijas drošības struktūrām," raksta "pietiek.com".

"Uz bremzēm" noliktās izmeklēšanas par Boru materiāli jau toreiz ļāvuši secināt, ka Bors, visticamāk, ir saistīts ar naudas atmazgāšanā vainoto Hartmani un, iespējams, ir šo shēmu līdzdalībnieks. Tāpat izmeklēšanas materiāli rādījuši, ka Bors, iespējams, sadarbojas ar Krievijas noziedzīgām struktūrām un ka viņš, iespējams, izkārtojis Latvijas pilsoņu pases ar krievu bandītiem saistītām personām, slepenās izmeklēšanas materiālus atstāsta "pietiek.com".

Pases noformētas kā SAB aģentu "piesegpases". Turklāt ir aizdomas, ka "piesegpases", visticamāk, pārdotas par naudu - 50 000 līdz 100 000 eiro (35 000-70 000 latu) par katru.

Lai arī SAB argumentējis, ka Bors darbojas valsts interesēs, jau toreiz bijušas aizdomas, ka Bors ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli, lai, iespējams, "pakalpotu" krieviem un par to saņemtu naudu. Turklāt noprotams, ka materiāli par Boru, kas ir prokuratūras rīcībā, vedina spriest, ka Bors, iespējams, pat nopludinājis ar krievu specdienestiem saistītām personām Latvijas drošībai svarīgu un slepenu informāciju.

Vairāki informēti avoti uzskata: ja 2007.gada sākumā ar SAB "spices" iejaukšanos nebūtu apstādināta izmeklēšana Bora lietā, arī Hartmanis nebūtu varējis vēl vairākus gadus bez ierobežojumiem nodarboties ar naudas atmazgāšanu.

Pirms darba SAB Bors strādājis Drošības policijā. Saistībā ar Boru tiek norādīts, ka šī lieta parāda sistēmu, kādu izveidojusi SAB vadošā "spice" un kas faktiski ļauj spriest par iespējamo tā sauktā jumta veidošanu noziedzīgiem darījumiem.

Bora sieva Iveta kopš 2006.gada ir 20% līdzīpašniece tranzīta kompānijā "Baltic Bunkering Company", kuras 42,5% kapitāldaļu īpašnieks līdz pat šā gada aprīlim bija Hartmanis. "Baltic Bunkering Company" ir viena no firmām, kas, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, varētu būt iesaistīta četros gados īstenotā ap 140 miljonu latu atmazgāšanas shēmā.

Pēc neoficiālas informācijas, Bora sieva šajā uzņēmumā bijusi tikai SAB amatpersonas piesegs, bet reālais lietu kārtotājs un īpašnieks bijis pats Bors.

Tieši pēc tam, kad 2006.gada sākumā Hartmaņa oficiālā īpašumā nonāca 42,5%, bet Boras - minētie 20% kapitāldaļu "Baltic Bunkering Company", uzņēmuma apgrozījums gandrīz dubultojās, savukārt oficiāli uzrādītā peļņa sasniedza 129 000 latu.

Tai pašā 2006.gadā dažus mēnešus pēc uzņēmuma kapitāldaļu iegādes strauji uzlabojās arī Boru ģimenes dzīves apstākļi: gandrīz 100 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Upeņu ielā 11, Bors 2006.gada maijā iegādājās jau par ievērojamu summu - 74 169 latiem, taču tā paša gada decembrī ar Ivetu Boru reģistrēja laulības līgumu par visas mantas šķirtību, un dzīvoklis nonāca sievas īpašumā.

Nākamajos gados kopbizness ar Hartmani saskaņā ar publiskajiem reģistriem ir bijis Boras ienesīgākā nodarbe. Savukārt Borai vienpersoniski piederošā SIA "Baltic IB" ir niecīga - pagājušo gadu beigusi ar 8855 latu apgrozījumu un 1467 latu peļņu.

Reizē ar Boras ienākšanu biznesā tieši 2006.gadā sācies arī pārējās oficiālajos reģistros saskatāmās Hartmaņa uzņēmējdarbības uzplaukums. Savukārt pašlaik Hartmanis no visiem viņam oficiāli piederējušajiem īpašumiem ir atbrīvojies.