Krievijas rīcība Ukrainā būtiski apdraud pēdējo 20 gadu sasniegumus Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecībās, - tā, uzstājoties Sanktpēterburgā notiekošajā starptautiskajā konferencē «ES un Krievija: Kurp ejam?», norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieks-politiskais direktors Eduards Stiprais.
ĀM valsts sekretāra vietnieks: Krievijas rīcība Ukrainā būtiski apdraud pēdējo 20 gadu sasniegumus attiecībās ar ES
Kā informēja ĀM, konferencē Stiprais uzsvēra, ka,
neskatoties uz ES un Krievijas plašu kopīgo interešu loku, šobrīd attiecības starp pusēm ir nonākušas dziļā krīzē,
ko izsauca Krievijas īstenotā Krimas pussalas aneksija un Maskavas atbalsts separātistiem Ukrainas austrumos.
«Šāda rīcība rupji pārkāpj starptautisko tiesību normas un apdraud drošību Eiropas kontinentā.
Krievijas rīcība Ukrainā būtiski apdraud pēdējo 20 gadu sasniegumus ES un Krievijas attiecībās,»
norādīja Stiprais, piebilstot, ka Latvija kā viena no ES dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju, ir patiesi nobažījusies par pašreizējām ES un Krievijas attiecībām.
Savukārt speciālo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības (AP) jautājumos Juris Poikāns konferences dalībniekus iepazīstināja ar Latvijas skatījumu uz AP politikas attīstību gaidāmajā prezidentūrā ES Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uzsverot, ka ES AP politika nav bijusi un nav vērsta pret kādu trešo valsti, tai skaitā Krieviju.
«AP politikas mērķis ir veicināt stabilitāti, mieru un labklājību Eiropas austrumu kaimiņu reģionā, atbalstot partnervalstu modernizāciju, kas arī ir Krievijas interesēs,» atzina Poikāns, apliecinot Latvijas interesi un gatavību turpināt sadarboties ar Krievijas kolēģiem attiecībā uz Latvijas plāniem Austrumu partnerības reģionā un meklēt iespējamos kopīgos saskares punktus sadarbībai reģionā.
Vienlaikus Poikāns uzsvēra, ka Latvijas principiālā pozīcija ir Austrumu partnervalstu brīvas un suverēnas tiesības izvēlēties savu ārpolitisko ceļu, kā arī attīstības kursu bez trešo pušu spiediena.
Starptautiskajā konferencē, kurā piedalījās Polijas, Latvijas, Krievijas un citu Eiropas valstu diplomāti, amatpersonas, eksperti un pētnieki, organizēja Krievijas Starptautiskas un reģionālas politikas centrs ar Polijas vēstniecības Krievijā, Polijas-Krievijas dialoga un saskaņas centra, Krievijas-Baltijas mediju centra, Polijas institūta Sanktpēterburgā, kā arī Latvijas ĀM atbalstu.