«Panamas ofšoru» dokumenti nav pirmais, kaut arī līdz šim lielākais noplūdušo dokumentu gadījums, kas atklāja pasaulē ietekmīgu politiķu divkosību. Latvija nav izņēmums, bet to mēs zinājām jau vakar, vai ne? Un kāda mums daļa par «Panamas ofšoriem», ja tajos neesot atrodami pierādījumi Latvijas politiķu zelta podiem?
Sākotnēji šķiet, - redz, redz, pat vienas ārzonas firmas arhīvi [11,5 miljoni dokumenti, 2,6 tb datu] ļauj pārliecināties, ka nekas nav mainījies – cik patiesi kropla vēl arvien ir pasaules finanšu sistēma [tai skaitā Latvijas banku vide ar politiķu novājināto uzraugu FKTK], kam nav nedz valstu, nedz morāles robežas: demokrātiju līderi ilggadēji skaļi runā par korupcijas izskaušanu, banku kontroli un ārzonu uzraudzību, tomēr aiz slēgtām durvīm par to klusē. Un, ko tur daudz runāt, jo skaidrs – ja nopietni tiks apdraudētas lielo finanšu tirgus intereses [tas ir, bezgalīgi pieaugoša, nesamērīga peļņa], tad līdz pamatiem var nākties nojaukt liberālo kapitālismu, cerot no jauna uzbūvēt demokrātiju jaunās politiskās sistēmas.
Neapmierinātība ir laba lieta, ja to pārvērš konstruktīvā darbībā