Jānis Ādamsons uzvar Latvijas valsti ECT (66)

Par to informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra nodaļā.

Vakar, 24.jūnijā, pasludinātajā tiesas spriedumā teikts, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punkts, uz kura pamata iesniedzējam kā bijušajam VDK virsniekam tika liegts kandidēt Saeimas vēlēšanās, nav pietiekami skaidri un precīzi definēts, it īpaši, ņemot vērā kādreizējā VDK plašo darbības spektru. Tiesa uzskatīja, ka šī definīcija potenciāli ir ļoti plaši piemērojama, kas var kalpot par pamatu tiesību ierobežojumiem.

Tiesa atzīmēja, ka arī Satversmes tiesa savā 2006.gada 15.jūnija spriedumā ir norādījusi, ka likumdevējam būtu jāparedz iespēja individualizēt Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punktā noteikto ierobežojumu, ņemot vērā katra atsevišķā indivīda nopelnus un sasniegumus Latvijas Republikas labā.

Šajā saistībā ECT uzskatīja, ka, ņemot vērā laika posmu, kas pagājis kopš ierobežojumu pieņemšanas, šādas individualizēšanas nozīme ir tikai pieaugusi.

Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punkts paredz, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki.

ECT atzīmēja, ka iesniedzējs, darbojoties atjaunotajā Latvijas Republikā, ieņēma virkni svarīgu amatu - viņš bija Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes priekšnieks, vēlāk iekšlietu ministrs, un savas darbības laikā viņš nebija veicis nedemokrātiskas darbības vai paudis nedemokrātiskas idejas, kas viņu raksturotu kā bijušajam padomju režīmam piederīgu personu. Vēl jo vairāk, iesniedzējs par bijušo VDK aģentu tika atzīts tikai 2002.gadā - pēc desmit gadus ilgušas ievērojamas militārās un politiskās karjeras.

Attiecīgi ECT secināja, ka Latvijas iestādes ir pārkāpušas tām atvēlētās rīcības brīvības robežas attiecībā uz iesniedzējam noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem.

ECT arī uzskatīja, ka nav nepieciešams izskatīt atlikušo iesniedzēja sūdzības daļu attiecībā uz Konvencijas 14.pantu.

Tiesa, uzskatot, ka iesniedzēja reputācijai tika nodarīts zināms kaitējums, piesprieda viņam kompensāciju par morālo kaitējumu 10 000 eiro apmērā. Pats iesniedzējs bija lūdzis ECT atlīdzināt viņam materiālos zaudējumus 115 200 latu apmērā.

Saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešiem. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Ādamsons laikrakstam "Vesti", komentējot ECT spriedumu, atzinis, ka tagad Latvijas valsts varai būs jāpārstāj ierobežot viņa politiskās tiesības un būs jāatļauj viņam piedalīties gan pašvaldības, gan arī Saeimas vēlēšanās.

Viņš atzinis, ka, visdrīzāk, pirmais viņa solis, atgriežoties politikā, būs piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās no apvienības "Saskaņas centrs" saraksta.

Jau ziņots, ka Ādamsons ECT vērsās 2003.gadā pēc tam, kad tika svītrots no 8.Saeimas deputātu kandidātu saraksta. Viņš ECT vērsās tāpēc, ka uzskatīja, ka pārkāptas viņa tiesības tikt ievēlētam Saeimas vēlēšanās.

Atsaucoties uz konvencijas 14.pantu, iesniedzējs sūdzējās ECT, uzskatot sevi par diskriminācijas upuri saistībā ar konvencijas 1.Protokola 3.pantā paredzētajām tiesībām.

Ar sešām balsīm pret vienu ECT atzina, ka ir noticis Konvencijas 1.Protokola 3.panta pārkāpums. Tiesa konstatēja, ka šī lieta fundamentāli atšķiras no citām lietām pret Latviju, kas saistītas ar aktīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, it īpaši lietu "Ždanoka pret Latviju".

Jau ziņots, ka Ādamsons ir bijis iekšlietu ministrs un 6. un 7. Saeimas deputāts. Ādamsonam liegtas tiesības kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, jo viņš dienējis PSRS robežsardzē, kas bija pakļauta VDK.

2006.gadā partijas "Saskaņas centrs" frakcijas deputāti iesniedza Saeimā likumprojektu, kas paredzēja atcelt vēlēšanu tiesību ierobežojumus Ādamsonam, taču parlaments šo likumu noraidīja.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona Centra rajona tiesa ir konstatējusi, ka bijušais Saeimas deputāts Ādamsons no 1981.gada 26.augusta līdz 1992.gada 6.jūnijam ir bijis PSRS VDK Robežapsardzības karaspēka štata darbinieks. Tādēļ Ādamsons tika svītrots no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 8.Saeimas deputātu kandidātu saraksta. Par šo lēmumu Ādamsons iesniedza prasības iesniegumu pret Latvijas valsti ECT, lai tā atceltu lēmumu, kas aizliedza viņam kandidēt Saeimas vēlēšanās.

Iepriekš ziņots, ka prasības summa bija divi miljoni eiro jeb aptuveni 1,25 miljoni latu, ko Ādamsons aprēķinājis, ņemot vērā viņam nodarīto morālo kaitējumu un nesaņemto atalgojumu.