Sociologs: ārkārtas vēlēšanas ieguvumus nav nesušas

Jaunās valdības veidošanas laikā veiktā pētījumu centra SKDS aptauja liecina – Zatlera Reformu partijas (ZRP) reitings noslīdējis zem pieciem procentiem. Un tas nozīmē, ka būtiskās pārmaiņas, kuras solīja Valdis Zatlers, vēlētājs īsti nav pamanījis, jo bijušas pārāk sīkas.

„Pat simboliskā līmenī – mums ir tas pats Ministru prezidents, tā pati Saeimas priekšsēdētāja, un tas ir ļoti būtiski , tās nav amatpersonas pašas par sevi, tās ir amatpersonas, kas sevī nes lielu simbolisku slodzi. Lielākās debates bija par to Saskaņas centrs varētu, nevarētu būt valdībā, un te ir svarīgi paturēt prātā – aiz Saskaņas centra stāv vēlētāji, Latvijas Republikas pilsoņi, un kā parasti viņi ir opozīcijā,” skaidro Kaktiņš.

Politoloģe Iveta Kažoka atzīst, ka viens no lielās vilšanās iemesliem ir arī tas, ka lielas daļas vēlētāju iracionālās un emocionālās gaidas, neklausoties, ko partijas pārstāvji runā pirms vēlēšanām, bet gaidot debesmannu šīs partijas izpildījumā.”

Tikmēr viens no lielākajiem vēlētāju neizpratnes cēloņiem – deputāts Klāvs Olšteins raidījumam „De facto” nekautrējas atzīt, ka vēlētāja viedoklis viņam šobrīd nav svarīgs: „Jādomā, kā celt savu prestižu, nevis skatīties uz konkrētās partijas reitingu, kas šodien, kad nav vēlēšanas, ir maz izšķirošs fakts.”

Pats Zatlers pats par problēmām izsakās piesardzīgi, pārmetumus citiem vairs nebārsta un partijas problēmas uzskata par bērnu slimībām, kas jāizslimo, bet no kurām nemirst. Viņš arī atzīst, ka kļūdu analīze ir būtiska, lai ietu uz priekšu un novērstu šīs problēmas, tomēr atsakās publiski nosaukt kļūdas.

Tikmēr Kažoka norāda, ka Zatleram jārēķinās ar to, ka viņam kā politiķim īsti nav politiskās nākotnes ar šo reitinga kritumu. Bet ja ZRP domā no šī krituma atkopties un to paaugstināt, tad viņiem ir jādomā, par citādiem vēlētāju uzrunāšanas veidiem, nekā caur Zatleru personīgi.

Reizē ar Zatlera partijas reitingu atzinību nav iemantojusi arī jaunā Saeima. SKDS dati liecina, ka šā gada sākumā un līdz atlaišanas brīdim parlamentam uzticējās ap 12 procentiem aptaujāto. Un dati liecina – caur ārkārtas vēlēšanām uzticēšanās parlamentam nav atjaunota, tie paši divpadsmit procenti vien palikuši.

Sociologs Kaktiņš, savelkot rīkojuma numur divi bilanci, rezumē, ka no sabiedriskās domas viedokļa iegūts nav nekas. Bet, ja forma nav mainījusies, atliek cerēt uz satura izmaiņām, un to varēs novērtēt vien pēc gada vai diviem.