Vairākus gadus pēc kārtas veicot valsts budžeta konsolidāciju, pamatbudžetu Latvija būs sabalansējusi, savukārt sociālajā budžetā saglabājas liels deficīts, intervijā laikrakstam "Diena" atzīmējis premjers Valdis Dombrovskis (V).
Pamatbudžets sabalansēts; sociālajā - liels deficīts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā atzinis politiķis, tieši šī iemesla dēļ smagi virzās Latvijas valdības sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, no kuru puses saņemts aicinājums skatīties tieši sociālā budžeta virzienā. "Aizdevēji šim jautājumiem pieiet matemātiski un finansiāli, un, ja uz šo jautājumu tā skatās, tad, protams, var paskatīties, ka pamatbudžetu mēs būsim sabalansējuši, savukārt sociālajā budžetā saglabājas liels deficīts," sacījis Ministru prezidents.
Vaicāts, vai aizdevēji nav norādījuši uz strukturālo reformu trūkumu, Dombrovskis paudis viedokli, ka uz šo jautājumu var skatīties dažādi un kopumā valda "ļoti liels terminoloģijas sajukums". "Tad, kad aizdevēji runā par strukturālajām reformām, bieži vien tas ir kaut kas pavisam cits nekā, ko mūsu sabiedrībā cenšas ar to sadzirdēt. Teiksim, aizdevēju izpratnē šo pašu pensiju piemaksu mazināšana ir visīstākā strukturālā reforma. Es pieļauju, ka sabiedrības uztverē tā ir pensiju griešana, tā nav nekāda strukturālā reforma," skaidrojis politiķis.
Savukārt skaidrojot, kāpēc pašlaik nav notikušas izmaiņas pabalstu politikā, Dombrovskis uzsvēris, ka līdz šim jautājumam valdība vēl nonāks.
"Jebkurā gadījumā, tas, par ko mēs esam vienojušies, ka nākamā gada laikā mēs izstrādājam šo reformu. Arī ņemot vērā darba tirgus situāciju un blakus efektus, ko mēs šim sociālajam drošības tīklam redzam. (...) Pašreiz mēs redzam arī, ka tas rada zināmus blakus efektus, tas kropļo darba tirgu un faktiski vienai daļai iedzīvotāju mazina stimulus atgriezties darba tirgū, tas, ko atsevišķi ministri ir saukuši par profesionāliem pabalstu saņēmējiem. Tādējādi ir skaidrs, ka šis sociālās drošības tīklu pasākumu apjoms pamazām ir jāmazina, to mēs arī nākamgad plānojam, tai skaitā pakāpeniski mazināt šo simtlatnieku programmu. Un arī pabalstu sistēma ir jāveido tā, lai tā veicinātu cilvēku atgriešanos darba tirgū," norādījis premjers.