Dombrovskis: ar aizdevējiem izdosies vienoties nākamnedēļ

"Trešdien [9.novembrī] par visiem jautājumiem, protams, neizdevās vienoties, tomēr mums bija visai labs progress, un es esmu pārliecināts, ka mums nākamās nedēļas laikā izdosies vienoties," viņš sacīja. Runājot par nepieciešamās budžeta konsolidācijas apmēru, premjers minēja, ka tas īpaši nemainīsies, bet mainīsies konsolidācijas pasākumu struktūra. "Tādējādi, ja arī būs konsolidācijas pieaugums, tas būs neliels," teica Dombrovskis, taču precīzu summu nenosauca.

Komentējot finanšu ministra Andra Vilkta pausto, ka konsolidācijas apmērs varētu sasniegt 130–140 miljonus latu līdz šim valdības paredzēto 122 miljonu latu vietā, Dombrovskis paskaidroja, ka Vilka minētie padsmit miljoni varētu būt jauni pasākumi, tomēr tādā gadījumā valdība arī koriģēs iepriekš pieņemtos konsolidācijas pasākumus. "Tā kā konsolidācijas summa varētu palikt sākotnēji nosauktajā apmērā vai ar nelielu pieaugumu," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš pastāstīja, ka valdība sarunās ar aizdevējiem uzturēja vairākas pozīcijas, tostarp tās, kas tika izteiktas pirms vēlēšanām – nodokļi netiks palielināti, izņemot jau iepriekš zināmo par nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, netiks samazinātas pensijas, kā arī netiks mainītas pensiju piemaksas un pensiju neapliekamais minimums, un netiks masveidīgi samazinātas algas un štati.

Vienlaikus Dombrovskis gan atzina, ka no aizdevējiem izskanējis arguments par pensiju piemaksu pārskatīšanu, jo šajā izdevumu pozīcijā veidojas deficīts. "Ja nākamgad mēs pamatbudžetu jau būsim sabalansējuši, tad sociālajā budžetā mums vēl aizvien ir būtisks deficīts un arī viss nākamā gada budžeta deficīts faktiski būs sociālā budžeta deficīts. Tieši tāpēc aizdevēji uzstāja runāt par sociālo budžetu. Tomēr tas ir nosacījums [pensiju piemaksas netiks pārskatītas], ko mēs jau iepriekš bijām skaidri komunicējuši, un pie tā mēs paliekam," viņš uzsvēra.

Dombrovskis arī piebilda, ka šopavasar valdība apstiprināja pasākumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai un viena daļa šo pasākumu jau ir iesniegta Saeimā un daļa ir atbalstīta, tomēr svarīgi ir pieņemt visu sociālā budžeta ilgtspējas paketi.

Saskaņā ar premjera teikto valdība ir pilnībā ņēmusi vērā aizdevēju argumentāciju, ka jānodrošinās pret visiem sliktajiem nākotnes scenārijiem, un tas jau pilnā mērā atspoguļojas sagatavotajā budžeta piedāvājumā. "No vienas puses, mums ir Māstrihtas kritēriji, kuri paredz, ka budžeta deficītam jābūt zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet mēs nākamgad to plānojam 2,5% apmērā no IKP. Tas jau ir pirmais piesardzības solis. Turklāt apstiprinātie konsolidācijas pasākumi 122 miljonu latu apmērā jau ar rezervi nodrošina šā budžeta mērķu izpildi, kas uzskatāms par otru piesardzības pasākumu. Trešais piesardzības pasākums ir nākamgad prognozētā makroekonomiskā izaugsme 2,5% apmērā," viņš klāstīja un piemetināja, ka tā ir ļoti piesardzīga prognoze, ņemot vērā, ka Igaunija plāno 3% IKP izaugsmi, bet Lietuva 3,6% izaugsmi.

"Arī šajā gadījumā mēs esam vispiesardzīgākie. Tādējādi piesardzības šajā budžetā ir ļoti daudz, un arī sarunās ar aizdevējiem mēs pamazām esam nonākuši pie viedokļa, ka piesardzības nākamā gada budžetā ir pietiekami daudz," uzsvēra Dombrovskis.

Jau vēstīts, ka valdības pārstāvji vēl nav panākuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada budžeta konsolidāciju un palikuši daži nepabeigti jautājumi. Paredzēts, ka turpmāk vienošanās notiks telefoniski. Vilks iepriekš atzina, ka valdība veiks papildu konsolidāciju apmēram padsmit miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu konsolidāciju 130–140 miljonu latu apmērā.

Tāpat ziņots, ka 8.novembrī valdība vienojās par konsolidācijas pasākumiem 122 miljonu latu apmērā, kas, pēc Dombrovska teiktā, ļaus pat ar rezervi nākamā gada budžetā sasniegt izvirzīto mērķi – budžeta deficītu 2,5% apmērā no IKP.