Padomju laika bloku mājas. Cik tās ir drošas?

Nevis viens, bet gan vairāki īpašnieki

Runājot par dzīvojamām ēkām, Druķis norādīja, ka to ekspluatācijas kontrole nav tiešā biroja kompetencē – ir noteikts, ka pašām pašvaldību būvvaldēm jāorganizē dzīvojamo māju pārbaudes.

Nenoliedzami, problēmas dzīvojamo ēku sektorā ir vēl akūtākas nekā publisko ēku sektorā.

«Vairumam publisko ēku ir viens īpašnieks, kuram jātiek galā ar ēkas ekspluatācijas jautājumiem, bet dzīvojamo ēku sektorā, īpaši daudzdzīvokļu ēkām, parasti ir vairāki īpašnieki (kopīpašnieki), kuri bieži vien diskutē, vai vispār investēt līdzekļus ēkas uzturēšanā, un līdz ar to rodas dažādas problēmas,» Druķis sacīja.

Viņš arī norādīja: jāņem vērā, ka dzīvojamo ēku sektorā ļoti daudz ir tā saucamo blokmāju, kurām beidzies būvēšanas laikā pastāvošo standartu noteiktais lietošanas termiņš.

Tāda situācija ir Ķengaragā, Pļavniekos un citos Rīgas mikrorajonos.

«Ir nopietna problēma, vai šīs ēkas ir drošas un kādi ir pierādījumi tam, ka iedzīvotāji tajās var justies neapdraudēti? Tie ir jautājumi, kas jārisina valstiskā līmenī,» viņš teica un piebilda, ka birojs iesaistījies diskusijās par to, kā tas reāli varētu notikt.

Vajadzētu speciālas tehniskās pārbaudes

Iespējams, arī dzīvojamām ēkām vajadzētu regulāras un speciālas tehniskās apskates, lai varētu noteikt to drošības riskus. Šādā situācijā jādomā, ko darīt ar iedzīvotājiem, ja pārbaudēs atklāj ēku nedrošuma pazīmes. Tāpat jāpārdomā, kādas iespējas tādos gadījumos ir atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem.

Druķis uzskata, ka Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem jādomā par dzīvojamo ēku ekspluatācijas kontroli un turpmākajām darbībām, jo šajā jomā ir daudz problēmu, kas līdz šim nav atrisinātas.

Lielākā nedrošība varētu būt bloku dzīvojamās ēkās, kas būvētas pagājušā gadsimta 60. un 70. gados.

Cik drošas ir Rīgas centra simtgadnieces?

Apskatot simtgadīgās Rīgas centra ēkas, kuras izmanto publiskām vajadzībām, biroja vadītājs norādīja, ka arī līdzīgās dzīvojamās mājās varētu būt divas galvenās problēmas.

Pirmā ir jumta un fasāžu konstrukciju bojājumi, kas saistīti ar mitrumu; otrā - gruntsūdeņi.

Īpaši aktuāla gruntsūdeņu problēma ir Rīgā, jo galvaspilsētā tie daudzviet apgrūtina būvniecību.

«Veicot būvdarbus vienā Rīgas vietā, tiek ietekmēti gruntsūdeņi un ģeotehniskā situācija citā galvaspilsētas vietā,» Druķis skaidroja un piebilda, ka tāpēc pirms būvdarbiem jāveic ģeotehniskā izpēte, un tas attiecas gan uz jaunbūvēm, gan veidojot, piemēram, pazemes stāvvietas zem esošām ēkām.

Ģeotehniskajā izpētē var secināt, vai un kā plānotie būvdarbi ietekmēs gruntsūdeņu situāciju zem citām ēkām.

Kādā kvalitātē ir «celtniecības buma» mājas?

Runājot par vairāku TVNET lasītāju iesūtīto informāciju, ka daļā nesen (tā saucamā būvniecības buma laikā) būvēto māju ir dažādas problēmas, Druķis sacīja, ka biroja pārbaudēs publiskajās ēkās tāda likumsakarība nav konstatēta.

Tāpēc biroja vadītājs nevar apgalvot, ka pēdējos desmit gados uzbūvētajās mājās ir vairāk dažādu tehnisku problēmu nekā agrāk būvētās ēkās. Vienlaikus viņš pieļāva, ka dzīvojamo māju sektorā šādu gadījumu salīdzinoši varētu būt vairāk.

Pašu īpašnieku atbildība

Druķis arī norādīja, ka pašiem ēku īpašniekiem, tostarp ļaudīm, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, ir jāseko līdzi savu mājokļu stāvoklim, nevis vienmēr jāgaida, ka kāds no malas atnāks un pārbaudīs, un atjaunos māju. Latvijā ir pietiekami daudz būvniecības speciālistu, ar kuriem var konsultēties, ja rodas šaubas vai bažas par īpašuma stāvokli.

Pēc šāda padoma var vērsties arī viens daudzdzīvokļu mājas iemītnieks.

Turklāt svarīgi, ka no 1.jūlija būvekspertīzes varēs veikt tikai tie speciālisti, kuri saņēmuši pozitīvu Būvniecības valsts kontroles biroja vērtējumu un nokārtojuši sertifikāciju.

Atbilstošo speciālistu saraksts būs pieejams biroja mājaslapā internetā.