/nginx/o/2018/07/13/8948243t1hbd35.jpg)
Martā populārākais politiskais spēks bija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas apsteidza ilgstošo reitingu līderi - opozīcijas partiju «Saskaņa», liecina «Latvijas faktu» veiktā aptauja. Lielākā daļa respondentu - 20,2% - Saeimas vēlēšanās būtu gatavi atbalstīt ZZS, bet otrā populārākā partija bija «Saskaņa», par kuru balsotu 17,9% vēlētāju.
Savukārt par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) martā balsotu 9% vēlētāju, bet «Vienotību» atbalstītu 5,5% respondentu.
«Latvijas faktu» direktors Aigars Freimanis aģentūrai LETA sacīja, ka šāds ZZS reitinga pieaugums varētu būt skaidrojams ar valdības izmaiņām. Proti, ZZS «vēlētāju gaidās» kļuvusi par premjera partiju, tā arī ir reakcija uz ilgstošāku neskaidrības periodu pēc Laimdotas Straujumas (V) valdības krišanas, norādīja sociologs. Turpmāka situācija gan būšot atkarīga no ZZS un valdības veikuma - vai šis politiskais spēks spēs vēlētājiem sniegt attīstības un stabilitātes garantijas, pauda Freimanis.
Savukārt «Saskaņai» ilgstoši ir ļoti stabils reitings, ļoti lojāls vēlētājs, un izmaiņas reitingos galvenokārt svārstās ap iespējamo statistikas kļūdu. Freimanis arī piebilda - ņemot vērā «visus datumus maijā», viņš nebrīnītos, ja «Saskaņa» atkal kļūtu par populārāko partiju.
Runājot par nacionālās apvienības un «Vienotības» reitingiem, sociologs teica, ka ir grūti prognozēt kaut ko īpaši stabilu un drošu. «Vienotībai» «jātiek ārā no dubļiem», un jūnijā gaidāmais kongress var kļūt par pagrieziena punktu šai partijai, uzsvēra Freimainis.
Savukārt VL-TB/LNNK esot zināms politiskais spēks, kuram nekas būtiski nav mainījies kontekstā ar jauno valdību. No otras puses, bēgļu krīze, kas paaugstina satraukuma līmeni sabiedrībā, var ietekmēt vēlētāju izšķiršanos par labu VL-TB/LNNK, sacīja Freimanis.
Tikmēr pārējie parlamentā pārstāvētie politiskie spēki - Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un «No sirds Latvijai» (NSL) - nepārvārētu 5% barjeru, kas nepieciešams iekļūšanai Saeimā. Par LRA balsotu 4,6% vēlētāju, bet par NSL - 2,3% aptaujāto.
Vēl 22,4% vēlētāju nezina vai nav izlēmuši, par ko balsotu, bet 14,7% respondentu vēlēšanās nepiedalītos.
Kā liecina «Latvijas faktu» dati, ZZS apsteidz «Saskaņu» otro mēnesi pēc kārtas. Februārī par ZZS bija gatavi balsot 21,2% vēlētāju, par «Saskaņu» - 20,1%, par VL-TB/LNNK - 8,7%, par «Vienotību» - 5,9%.
Aptauja veikta no 5. līdz 17.martam, un tajā piedalījās 1006 Latvijas pilsoņi.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)