Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nauda pelna naudu – noteikti katrs no mums ir dzirdējis šādu izteicienu. Taču iedzīvotāju nepietiekamas zināšanas par finanšu produktiem ir viens no šķēršļiem, kas šo izteicienu neļauj īstenot. "Latvijas Avīze" saņēma dažas vēstules, kurās lasītāji lūdz izskaidrot, kas ir ieguldījumu fondi un kā tajos var ieguldīt naudu.
Ar pāris simtiņiem jārēķinās
Maldās tie, kas domā, ka ieguldījumu fondos jāinvestē liela nauda. Daudziem fondiem nav noteikta minimālā summa, tādējādi var ieguldīt kaut desmit latus. Pie tam padziļinātas zināšanas finanšu sfērā nav nepieciešamas, jo visas darbības var uzticēt profesionālam ieguldījumu pārvaldniekam. Tomēr potenciālajam ieguldītājam jābūt vismaz pamatzināšanām par konkrēto produktu, lai spētu izvērtēt, kādā fondā ieguldīt naudu – konservatīvajā (piemēram, naudas tirgus un obligāciju fonds) vai riskantākajā (akciju fonds).
Ieguldījumu fondus var klasificēt dažādi, taču galvenais to iedalījums saistīts ar fonda aktīviem:
1) naudas tirgus fondi – līdzekļi tiek ieguldīti īstermiņa parādzīmēs un obligācijās, noguldījumos kredītiestādēs;
2) obligāciju fondi – līdzekļus iegulda noteiktu valstu, pašvaldību un komercsabiedrību parāda vērtspapīros;
3) sabalansētie fondi – risks tiek sabalansēts, ieguldot naudu gan parāda vērtspapīros (obligācijās un parādzīmēs), gan arī uzņēmumu akcijās;
4) akciju fondi – nauda tiek ieguldīta uzņēmumu akcijās.
Raksturīgi, ka Eiropas un ASV fondiem piemīt mierīgs statuss, līdz ar to arī iespējamais ienesīgums var būt vidējais.
Savukārt jaunattīstības valstu fondi ir riskantāki, tāpēc ieguldītājam ir iespējams sasniegt augstākus ienesīguma rādītājus, uzsver "Hansa fondu" līdzekļu pārvaldnieks Kristiāns Miķelsons. Veicot investīcijas fondos, termiņš nav noteikts. Tomēr katram no tiem ir savs rekomendējošais ieguldījuma laiks – jo riskantāks fonds, jo uz ilgāku laiku jāiegulda nauda.
Investējot naudu ilgākā laika periodā, mazinās īslaicīga cenu krituma ietekme uz ieguldījumu. Akciju fondos iesaka ieguldīt naudu uz pieciem līdz septiņiem gadiem. Bet ir arī fondi, kas piemēroti īsākam termiņam, tas ir naudas tirgus fonds – līdzekļus rekomendē ieguldīt, sākot ar nedēļu. Tas var būt kā krājkonta aizvietotājs īsākam laika periodam. Ilgtermiņā šajā fondā ieguldīt nav efektīvi, jo peļņas procenti ir nelieli, tuvi krājkonta un īstermiņa depozīta likmēm.
Latvijā vairākas komercbankas, piemēram, Hansabanka, SEB Latvijas Unibanka, "Parex banka", Komercbanka "Baltikums" un citas finanšu institūcijas piedāvā veikt investīcijas ieguldījumu fondos. Banka ir kā starpnieks pirkšanas un pārdošanas procesā.
"Ja cilvēks vēlas ieguldīt nelielu naudas summu, tad ieguldījumu pārvaldnieks no vairākiem klientiem savāc mazas summas, sasummē tās kopā un, piemēram, iegādājas trīsdesmit akcijas. Peļņa tiks sadalīta atbilstoši katra klienta ieguldītai naudai. Savukārt, ja tie ir lielāki naudas līdzekļi, tad klientam tiek veidots atsevišķs – īpašs ieguldījuma portfelis. Un peļņa tiek tikai viņam," stāsta "SEB Unifondi" portfeļu pārvaldnieks Arnis Mālbergs.
Lai iegādātos fondu apliecību, klientam jādodas uz banku, kura izplata konkrētu ieguldījumu fondu apliecības, jāizpilda attiecīgs iesniegums, tādējādi iegādājoties fondu apliecības par konkrētu cenu, ko tajā dienā nosaka katra fonda investīciju grozā esošu finanšu instrumentu tirgus vērtība.
Lai gan pārvaldnieki saka, ka ieguldījumiem liela nauda nav nepieciešama, viņi tomēr atzīmē, ka mazu summu investēt var būt arī neizdevīgi, jo ir pirkšanas komisijas maksas, pie tam uz lielu peļņu no desmit latiem cerēt nevar.
"Piemēram, akciju fondiem pirkšanas komisija Hansabankā noteikta 1,5% jeb minimums 5 lati. Minimālā komisija iestājas pie apmēram 500 eiro, līdz ar to, ieguldot mazāku summu, procentuāli komisija ir lielāka par noteiktajiem 1,5%," saka K. Miķelsons, piebilstot, ka nopietnai līdzekļu atdevei nav vajadzīgi tūkstoši, sākot ar pāris simtiem latu var sasniegt jūtamu līdzekļu atdevi.
Šogad iesaka būt piesardzīgākiem
Pērn vislabākos rezultātus uzrādījuši fondi, kuri investējuši Krievijas uzņēmumu akcijās. "Pērn Krievijas akciju indekss pieauga par aptuveni 80%. Un ap šo ciparu, atkarībā no tā, kurās akcijās kāds pārvaldnieks bija ieguldījis līdzekļus, svārstījās arī ienesīgums," teic "SEB Unifondi" portfeļu pārvaldnieks A. Mālbergs, piemetinot, ka labus rezultātus uzrādīja ne tikai Krievijas tirgus, bet arī Austrumeiropas, Latīņamerikas un Āzijas. Taču ieguldītājiem jāatceras, ka vēsturisks ienesīgums negarantē tādu pašu ienesīgumu nākotnē.
Jāatzīmē, ka tie tirgi, kuros var nopelnīt visvairāk, var arī pazaudēt vairāk nekā, piemēram, Vācijā vai Anglijā.
Teorētiski var saņemt mazāk naudas, nekā sākotnēji tika ieguldīts. Taču pārvaldnieki norāda, ka tas ir rets gadījums, jo parasti riskus diversificē. Proti, konkrēta klienta ieguldījums tiek sadalīts vairākos ieguldījumos, tādējādi tie līdzsvaro viens otru.
"Fonda portfeli veido daudzi un dažādi ieguldījumi. Piemēram, ja fonds ieguldījis līdzekļus 50 dažādu uzņēmumu akcijās, varbūtība, ka visi šie uzņēmumi vienlaikus negaidīti bankrotēs, pastāv, tomēr tā ir ļoti neliela," teic "Hansa fondu" līdzekļu pārvaldnieks K. Miķelsons. Pie tam jāņem vērā, ka pārvaldnieks seko līdzi to uzņēmumu darbībai, kuros veikti ieguldījumi, tāpēc jau laikus var pamanīt tuvojošos draudus.
Lai gan aizvadītais gads ieguldījumu fondiem bija veiksmīgs, šogad ieguldītājiem investīciju izvēlē jābūt piesardzīgākiem, iesaka pārvaldnieki. Tiesa, speciālistu vidū nav vienota viedokļa, kādiem ieguldījumu fondiem šogad investoriem vajadzētu pievērst lielāko uzmanību. Tas ir atkarīgs no tā, cik lielu investīciju risku ieguldītājs gatavs uzņemties, tomēr ieguldījumus vajadzētu sabalansēt, lai mazinātu investīciju risku.
"Pēdējos mēnešos bija vērojama būtiska korekcija finanšu tirgos visā pasaulē, kas izraisīja arī fondu ieguldījumu apliecību vērtību samazināšanos. Kraso korekciju pasaules tirgos izraisīja bailes no augstākas inflācijas un procentu likmju kāpumi ASV, Eiropā un Japānā. Ieguldītājiem, kuru mērķis ir uzkrājumu veidošana, pareizākā rīcība ir turpināt savus ieguldījumus akciju tirgū, neraugoties uz korekcijām un uzturot savam riska profilam atbilstošu un diversificētu akciju ieguldījumu proporciju. Tas sniegs labāku ilgtermiņa rezultātu nekā svārstīšanās un pārlieka ietekmēšanās no īstermiņa tendencēm," tā K. Miķelsons. Veikt ieguldījumus fondos, kas orientēti uz Krieviju un Austrumeiropu, speciālisti iesaka tikai pieredzējušiem ieguldītājiem. Tie ir riskanti, bet piedāvā augstākas peļņas iespējas.
Jāpiebilst, ka starp Rīgas Fondu biržā iekļautajiem ieguldījumu fondiem par konservatīviem var nosaukt "Baltikuma" valsts obligāciju fondu, kura 12 mēnešu ienesīgums šā gada 25. jūlijā bija -1,75%. Ienesīguma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem varētu būt izskaidrojams ar šobrīd zemajām procentu likmēm.
Savukārt "Parex" konservatīvā fonda 12 mēnešu ienesīgums 24. jūlijā bija 1,42%. Pie konservatīvajiem fondiem var pieskaitīt arī "Hansa" naudas tirgus fondu, kuram viena gada ienesīgums 24. jūlijā bija 2,15%. "Hansa Russian Equity Fund" gada ienesīgums 24. jūlijā bija 67,50%. Nebūt ne sliktus rezultātus uzrāda arī "Parex Russian Equity Fund". Tā divpadsmit mēnešu ienesīgums 24. jūlijā sasniedza 68,91%. Atsevišķas bankas, piemēram, SEB Latvijas Unibanka, piedāvā interesantu ieguldījumu fondu daļas ar investīcijām nekustamajos īpašumos. SEB nekustamā īpašuma fonda gada ienesīgums 30. jūnijā bija 21,71%.
***
UZZIŅA
- Ieguldījumi fondos, tāpat kā jebkuri citi ieguldījumi, ir saistīti ar zināmu risku. Tāpēc potenciālajam klientam, izvēloties sev piemērotāko ieguldījumu fondu, būtu jāizvērtē savs riska pieļaujamības līmenis.
- Izvēloties fondu, ir jāņem vērā: 1) fonda valūta; 2) riska līmenis; 3) rekomendētais ieguldījuma termiņš; 4) ieguldījuma reģions; 5) komisijas; 6) pārvaldes sabiedrība u. c.