"Es piedomāju, ko un kā pagatavotu ēdu, jo gribu gan labi justies, gan izskatīties," saka estētiskās medicīnas firmas R&IP Medicīniskā aprūpe pārdošanas un mārketinga grupas vadītāja, TV3 Stils bez tabu veidotāja Antra Birzule. "Manā ēdienkartē dominē dažādi dārzeņu kišmiši, kurus gatavoju, paļaujoties uz izjūtu, nevis skrupulozi ievērojot pavārgrāmatā pieminētos gramus un litrus."
Par lauku un veikalu labumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Antra nekad neesot bijusi liela gaļēdāja, tomēr ik pa laikam to sakārojoties.
"Es izvairos lielveikalos pirkt plastikātā fasētos kūpinājumus un žāvējumus, jo zinu, kas tajos salikts iekšā, lai gaļa būtu apetīti raisošajā rozā krāsā, ar mitrumiņu un kārdinošu smaržu. Vārdu sakot, pārāk daudz krāsvielu un citu pārtikas piedevu, no kurām gribu izvairīties, cik vien iespējams," uzsver Antra un piebilst, ka rūpnieciski ražotā kūpinājuma vietā viņa labāk notiesā žāvētu gaļiņu, kas atceļojusi no lauku radiem vai arī ir nopirkta pie zināmiem pārdevējiem tirgū.
Bebrs dārzeņos
"Mana onkuļa visādos veidos sagatavoto medījumu – mežacūkas vai aļņa gaļas kotletes, buka šašliku vai cepeti, aļņa gaļas desiņas, konservus un vēl daudz ko citu – ar lielu prieku un apetīti ēdu gan es, gan vīrs, gan dēls."
Izrādās, jau kopš bērnības stila un modes pārzinātājas ēdienkartē esot bijusi... bebra gaļa. Kā liecina vēsture, ar to savulaik mielojušies gan valdnieku pilīs, gan mūki gavēņa laikā. "Deviņpadsmitā gadsimta beigās šie dzīvnieki Latvijā gan izzuda – tos izmedīja dārgās kažokādas dēļ. Bebru populāciju sāka atjaunot pirmajos ulmaņlaikos, bet mans vectēvs Mārtiņš Balodis šo darbu turpināja vēlāk, 50., 60. un 70. gados. Par to vieni viņu cēla godā, citi pēla un pat gānīja, bet līdzbiedri draudzīgi iesauca par Bebru Mārtiņu."
Raksturojot gaļas garšu, Antra saka – jāpārlauž kārkla, vītola, apses vai alkšņa zars, kas ir šā platastainā zīdītājdzīvnieka un grauzēja pamatbarība, jāpasmaržo, un tad būs skaidrs, kāds garšas tonis piemīt bebra gaļai. "Visbiežāk to sautēju kopā ar dārzeņiem stikla vai čuguna pīlē. Vispirms lieku vienu kārtu bebra gaļas, tad – kabaču vai svaigu kāpostu kārtu (vai gan kabačus, gan kāpostus), uzkaisu nedaudz sāls, piparu, kādu garšvielu pēc izvēles un šauju iekšā cepeškrāsnī, lai sutinās kādas divas trīs stundas. Šis ēdiens sanāk īpaši garšīgs, ja to var gatavot malkas plītī."
Vēl no bebra gaļas Antra taisot kotletes. Lai tās sanāktu sulīgākas, pievienojot samaltu cūkas treknumiņu.
Liess krējumiņš un kaloriju ārprāts
"Reiz ar vīru pārrunājām, ka nevaram iedomāties ēdienu vai produktu, ko mēs neēstu. Tam ir ārkārtīgi liela nozīme, rūpējoties par ģimenes maltītēm," uzsver mārketinga speciāliste un piebilst, ka šobrīd ar vīru esot atšķirīgs uzskats tikai par to, cik trekns krējums jāpērk. "Es pievēršu uzmanību tam, cik produktam ir kaloriju, kāds tauku saturs un kādas pārtikas piedevas pievienotas. Ja cilvēkam ir sēdošs darbs, kā tas ir man, un nav laika regulāri aiziet uz sporta zāli, tad kāpēc lai es ar ēdienu uzņemtu ļoti daudz kaloriju. Tāpēc sev izvēlos to liesāko krējumiņu, kuram tauku saturs ir 12% vai 15%, bet vīram – divdesmit piecu procentu. Iepriekš viņš manējo vispār neatzina, bet nu jau esam panākuši kompromisu. Bet, kad vīram uznāk note uz lauku rupjmaizes šķēli, kas noziesta ar biezu krējuma kārtu, uz liesā krējuma pusi viņš noteikti neraugās."
Kad jautāju, ko ierasts gatavot brokastīs, pusdienās un vakariņās, Antra saka – no rīta lielākoties esot kriukšķi jeb Kellogg"s pārslas ar pienu un kāda maizes šķēlīte, jo nekam nopietnākam nav laika, katram jāskrien savās gaitās. "Nedēļas nogalē ir pavisam cits brokastu rituāls, jo ir vairāk laika gan ēdiena gatavošanai, gan tā baudīšanai. Parasti vīrs taisa olu kulteni, kas viņam īpaši labi padodas un ko viņš pasniedz kopā ar svaigiem dārzeņiem, vēl cep siermaizītes vai arī aizskrien uz tuvējo konditoreju pēc svaigām kūciņām. Bet, ja esam laukos, tad bieži vien vīratēvs stājas pie plīts un no rīta mūs palutina ar pankūkām vai, ja ir paguvis kaut ko nomakšķerēt, uzcep līdaku vai kādu citu spuraini. Kaloriju ārprāts, bet tik garšīgi!"
Protams, arī darbdienu pusdienas atšķiroties no tām, kuras ietur brīvdienās. Lielākoties Antra ieskrienot birojam tuvējā veikalā un izvēloties kādus salātus, kurus notiesājot, piekožot graudu maizi un uzdzerot piparmētru vai kumelīšu tēju, vai arī ūdeni. "Kad pēc sešiem vakarā pārrodos mājās no darba, gribētu neēst, taču ļoti grūti šādu režīmu ievērot. Jo gribas pagatavot maltīti vīram un dēlam, ar viņiem kopā ieturēties."
Tā kā ģimenē esot cieņā viegli un sātīgi ēdieni, galdā bieži ceļ sakņu sautējumus ar vai bez putna gaļas. "Iemetu termoizturīgajā stikla traukā papriku, svaigus kāpostus, kabaci, baklažānu, burkānus, ziedkāpostus, kartupelīti vai arī citu dārzeņu un sakņu kombināciju, uzbārstu garšvielas, uzslaku eļļu un kādu mirkli pasautēju cepeškrāsnī. Ja sakārojas, sautējumam pievienoju arī gaļu un sēnes, bet 15 minūtes pirms cepšanas beigām pārleju olu, kas sakulta ar krējumu un sarīvētu sieru."
Krabītis makaronos
Kā īpaši ērtu un noderīgu savā mājsaimniecībā Antra piemin vīra krustvecāku dāvināto tvaika jeb ātri vārāmo katlu. "Tajā ātri var pagatavot gaļu ar vai bez dārzeņiem. Ir tikai jāieliek visas ēdiena sastāvdaļas katlā, jāielej mazliet ūdens, jāaizskrūvē vāks, un pēc pusstundas vai 40 minūtēm var sēsties pie galda un ēst."
Kopš dēla piedzimšanas Antras virtuves trauku skapī ir arī dažādu izmēru sietiņi (tos varot iegādāties Rito veikalos), kurus ieliek katlā ar ūdeni, ievieto tajos dārzeņus un liek tvaicēties. Pēc kāda laiciņa pievieno garšaugus pēc izvēles – dilles, pētersīļus vai ko citu.
Irbītes, viltoto zaķi vai skaisti saceptu karbonādi no manis negaidiet, nosmej Antra. "Kad ģimenē svinam kādus svētkus, vai nu vienojos ar radu saimi, ko katrs sarūpēs cienastam (tā notiek Ziemassvētkos), vai arī svinību mielastu galda klājējiem pasūtu vēlamo. Jo man daudz svarīgāk šķiet savu brīvo laiku pavadīt kopā ar ģimeni, nevis stāvēt pie plīts un pēc tam pārgurušai ieslīgt krēslā."
***
ANTRAS BIRZULES IECIENĪTU ĒDIENU RECEPTES
Bebra gaļas un dārzeņu sautējums
Vajag: bebra gaļu, kabačus vai svaigus kāpostus, nedaudz eļļas vai citu taukvielu, sāli, melnos maltos piparus, citas garšvielas un garšaugus pēc izvēles.
Pagatavošana: stikla vai čuguna pīlē kārtu kārtām liek bebra gaļu un dārzeņus, uzkaisa garšvielas, apslaka ar eļļu vai pievieno kādas citas taukvielas un liek cepeškrāsnī uz divām līdz trim stundām sautēties. Pasta ar krabju nūjiņām un kausēto sieru Vajag: pusi no makaronu (spirālītes) pakas, vienu kausēto sieru Dzintars ar krabjiem, 300–400 gramu krabju nūjiņu. Pagatavošana: kamēr vārās makaroni, krabju nūjiņas sagriež mazos gabaliņos. Nokāš makaronus un, kamēr tie karsti, pievieno kausēto sieru un krabju nūjiņas. 10–15 minūšu laikā ēdiens ir gatavs.