Pēc gandrīz divu nedēļu ilgām un sarežģītām sarunām starptautisko aizdevēju pārskata misijas pārstāvji šodien Latviju ir atstājuši. Sarunas ar valdības pārstāvjiem gan vēl nav noslēgušās un tiks turpinātas ar interneta un telefona zvanu starpniecību, lai atrisinātu pēdējos tehniskos jautājumus. Konkrētāki laika grafiki sarunām pagaidām nav zināmi.
Aizdevēji atstājuši Latviju; noslēguma sarunas vēl priekšā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēdējās sarunas vakar noslēdzās pēc pusnakts, kurā valdībai un starptautiskajiem aizdevējiem tā arī neizdevās panākt galīgo vienošanos par 2012.gada valsts budžetu.
Abas puses gan norādīja, ka ir sasniegts būtisks progress un atlikuši "vien daži pēdējie soļi". Plānots, ka 2012.gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts 6.decembrī.
Valdība šonedēļ vienojās par budžeta konsolidācijas pasākumiem 122 miljonu latu apmērā. Ar šo konsolidāciju esot pilnīgi pietiekami, lai izpildītu noteikto budžeta deficīta mērķi - 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Starptautiskā aizņēmuma programmas apjoms Latvijai tika plānots 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardu latu) apmērā. Tomēr valsts ekonomiskā un finanšu situācija ir uzlabojusies un Latvijai nav nepieciešams pilnā apmērā saņemt aizdevuma pieejamo finansējumu, tāpēc līdz šim ir izmantoti 4,4 miljardi eiro (3,08 miljardi latu).
Starptautiskā aizdevuma programmu paredzēts noslēgt šā gada 22.decembrī, un aizdevums Latvijai jāatmaksā laikā no 2012. līdz 2025.gadam.
Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu. Latvija šī gada jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru (260 miljonu latu) vērtībā. Ar šo emisiju apliecināta Latvijas spēja patstāvīgi finansēt budžeta vajadzības un ir ielikts drošs pamats aizņēmumu sekmīgai pārfinansēšanai turpmākajos gados publiskajos finanšu un kapitāla tirgos. Arī turpmāk plānots organizēt ikgadējas publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas, prioritāri nodrošinot investoru bāzes diversificēšanu Eiropā, ASV un Āzijā.