ZZS nosauc savus ministru amatu kandidātus (71)

Ja Valsts prezidents Valdis Zatlers kā premjera amata kandidātu nominēs Dombrovski, apvienoto Vides un reģionālās attīstības ministriju varētu vadīt pašreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis, bet Zemkopības ministriju turpinās vadīt Jānis Dūklavs.

Satiksmes ministra amatam tiks virzīts līdzšinējais labklājības Uldis Augulis, izglītības ministra amatam - Rolands Broks, labklājības ministra amatam - Labklājības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Ilona Jurševska, bet veselības ministra amatam - Liepājas slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš.

Lēmums par ministriem pieņemts vienbalsīgi

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem norādīja, ka valdes sēdē lēmums par ministru amatu kandidātiem pieņemts vienbalsīgi, turklāt neesot šķirots, kuras partijas kuru jomu uzņemsies, bet ir lemts pēc tā, kuri kandidāti ir profesionāli un varētu baudīt sabiedrības uzticību.

Brigmanis sacīja, ka ZZS valde pieņēmusi izaicinājumu strādāt ar šīm sešām ministrijām, kā arī nolemts pamatā paust atbalstu valdības deklarācijai, kuru drīzumā varētu arī parakstīt.

Solīts nesamazināt finansējumu medicīnai

Brigmanis arī norādīja, ka ar Dombrovski panākta vienošanās, ka pamatfinansējums Veselības ministrijai nākamgad netiks samazināts un pievienotās vērtības nodokļa likme medikamentiem netiks palielināta.

Labklājības ministra amata kandidāte Jurševska norādīja, ka svarīgākais viņas iespējamajā pārraudzības jomā būšot turpināt veiksmīgi iesākto un nodrošināt pēctecību. Viņa uzsvēra, ka galvenais šīs ministrijas uzdevums ir parūpēties par to, lai palīdzību saņemtu cilvēki, kuriem tā visvairāk ir nepieciešama.

Viņa pauda uzskatu, ka esot gatava šā amata ieņemšanai, jo ilgi strādājusi plecu pie pleca ar Auguli un bijusi klāt pie lēmumu izskatīšanas un pieņemšanas. Tāpat viņa esot ieguvusi lielu pieredzi, strādājot Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Izglītības ministra amata kandidāts Broks norādīja, ka plānojot nodrošināt veiksmīgi sākto reformu pēctecību.

Jaunās koalīcijas topošajā valdībā, ko veidos "Vienotība" un ZZS, pēc patlaban spēkā esošā modeļa ZZS tiks atvēlētas sešas, bet "Vienotības" pārziņā būs septiņas ministrijas.

ZZS jaunajā valdībā iegūs zemkopības, apvienotās vides un reģionālās attīstības, izglītības un zinātnes, labklājības, satiksmes un veselības ministra amatu. Savukārt "Vienotībai" būs finanšu, ārlietu, ekonomikas, aizsardzības, kultūras, iekšlietu un tieslietu ministra amats.

Starp ZZS partijām pagājušajā nedēļā nebija vienota viedokļa par piedāvāto amatu sadalījumu topošajā valdībā, kaut arī sarunu vedēji jau bija publiski pauduši piekrišanu. Galvenās nesaskaņas bijušas par to, ka ZZS nav atvēlēta neviena no tā dēvētajām spēka ministrijām - Aizsardzības, Iekšlietu vai Tieslietu, bet tā vietā iegūta problemātiskā Veselības ministrija.

Apvienība "Vienotība" finanšu ministra amatam virzīs bijušo "SEB bankas" ekonomistu Andri Vilku, bet ekonomikas ministra amatam - jau esošo ministru Arti Kamparu (JL).

Ārlietu ministra amatam "Vienotība" virzīs "Pilsoniskās savienības" (PS) līderi Ģirtu Valdi Kristovski, bet aizsardzības ministra amatam - bijušo ārlietu ministru Arti Pabriku (SCP). Uz tieslietu ministra amatu pretendēs Aigars Štokenbergs (SCP).

Iekšlietu ministra amatam tiks virzīta esošā ministre Linda Mūrniece (JL), savukārt uz kultūras ministra posteni pretendēs Sarmīte Ēlerte (PS).

Pabriks varētu ieņemt arī Ministru prezidenta biedra amatu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā sagatavošanai.

"Vienotība" iegūs arī Saeimas priekšsēdētāja amatu, kuru varētu ieņemt partijas "Jaunais laiks" līdere Solvita Āboltiņa.

Kā ziņots, "Vienotība" un ZZS jau iepriekš vienojās, ka tiks likvidēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kuras galvenās funkcijas pārņems Vides ministrija. Līdz ar to paliks 13 ministrijas.

Pirmdien pēc "Vienotības" partijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) ultimāta pretēji iepriekš solītajam tika nolemts koalīcijā neņemt nacionālo apvienību "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un koalīciju veidot tikai no divām partijām - "Vienotības" un ZZS, kurām jaunajā Saeimā kopā būs 55 deputātu mandāti. Pirms kāda laika tika pārtrauktas sarunas arī ar apvienību "Saskaņas centrs", kas nepiekrita "Vienotības" izvirzītajiem sadarbības nosacījumiem.