Vides NVO no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ir iepriecinātas, ka pagājušonedēļ Viļņā sadarbības memorands starp šo valstu premjeriem par jaunas 7 miljardus EUR vērtas Baltijas AES izveidi Ignalinā netika parakstīts.
Jaunai AES Baltijā nav ne ekonomiska, ne vides pamatojuma (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vides NVO aicina Baltijas valstis un Poliju pievērsties reāliem enerģētikas politikas jautājumiem un beigt koncentrēties tikai uz atomenerģiju.
NVO jau vairākkārt ir norādījušas uz nepieciešamību pēc plašākas diskusijas sabiedrībā un veikto pētījumu publiskošanas par AES projekta ekonomiskajiem, finansiālajiem un vides apsvērumiem, un tagad ir iespēja šādu diskusiju veidot. Līdz šim tā vietā lai izvērtētu dažādus elektroenerģijas apgādes risinājumus, tai skaitā tos, kuri ir nepieciešami klimata pārmaiņu novēršanai, un vienlaikus šajā reģionā ļaujot nodrošināt pieprasījuma pēc energoresursiem segšanu balstoties uz decentralizētu energoapgādi, energoefektivitāti un atjaunojamiem energoresursiem, mūsu valdības uzmanību koncentrē tikai uz atomenerģiju.
Kaut arī NVO vairākkārt ir aicinājušas palielināt atklātību diskusijā par jaunas Ignalinas AES izveides nepieciešamību, nav novērojami nekādi uzlabojumi. Kopš 2006. gada sākuma, kad pirmo reizi oficiāli izskanēja priekšlikums par jaunas AES izveidi Ignalinā, šis jautājums nav ticis apspriests ne Latvijas, ne Igaunijas un Polijas valdībā un parlamentā. Ņemot vērā, ka nacionālās energokompānijas ir valsts īpašumā, Latvija, Igaunija un Polija nedrīkst lemt par iesaistīšanos jaunās Ignalinas AES projektā pirms šā jautājuma apspriešanas parlamentā vai vismaz valdībā.
Pētījums par jaunās Ignalinas AES tehniski ekonomisko pamatojumu joprojām nav ticis publiskots, un sabiedrībai nav pieejama informācija par ieguvumu un izmaksu analīzi. Jānorāda, ka Eiropā nesen īstenotie un pašlaik īstenošanā esošie AES projekti liecina, ka AES izveide ir daudz dārgāka salīdzinājumā ar citām elektroenerģijas ražošanas alternatīvām, un arī AES ekonomiskā pamatotība ir apšaubāma. Bez tam urāna cenas pēdējos gados ir ievērojami palielinājušās. Papildu izmaksas rada AES darbības rezultātā radušos radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana, kas rada risku vairāku tūkstošu gadu garumā, turklāt zinātnieki pagaidām vēl nav atraduši drošu ilgtermiņa risinājumu šo atkritumu noglabāšanai. Vispār nav vērtēti tādi riski kā teroristu uzbrukums vai Ignalinas AES darbinieku zemā uzvedības kultūra.
Ar jaunas AES izveidi saistītajā sākotnējā izmaksu novērtējumā nav ņemtas vērā pieejamās alternatīvas, kas ir ekonomiski pamatotas un veicinātu Baltijas reģiona enerģētiskās neatkarības palielināšanos.
Decentralizējot energoapgādes struktūras un palielinot energoefektivitāti gan rūpnieciskajā, gan mājsaimniecību sektorā, ir iespējams konkurētspējīgā veidā nosegt lielu daļu no nepieciešamajiem energoresursiem. Pieejamo atjaunojamo energoresursu detalizēts novērtējums Lietuvā, Latvijā un Igaunijā ir parādījis, ka no vides, finansiālā un ekonomiskā viedokļa pamatota izvēle ir biomasas efektīvas izmantošanas palielināšana, kā arī būtiski palielinot vēja enerģijas izmantošanu. Šie risinājumi turklāt veicina vietējo nodarbinātību un sniedz pozitīvu ieguldījumu ekonomikas attīstībā.