Latvijas modes industrijas pienesums valsts kopējā ekonomikā ir tik mazs, ka Centrālā statistikas pārvalde to atsevišķi pat neizdala, bet Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Aigars Bikše vērtē - kā termins vārdu savienojums «Latvijas modes industrija» ir naivs, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
LMA profesors: Termins «Latvijas modes industrija» ir naivs
Pēc viņa domām, par Latvijas modes industriju var runāt tikai kontekstā ar globālo. Un tur Latvijas dizaineriem esot liels potenciāls.
«Jaunie dizaineri ļoti aktīvi cenšas atrast vietu pasaulē. Praktiski mūsu agrāk nav bijis. Mēs esam iekļuvuši tajā Eiropas un vispār pasaules modes tirgū.
Mēs esam baltā lapa priekš pasaules. Un tas, kas nāk te ārā, tas ir interesanti, tas ir kaut kas jauns,»
komentēja Bikše.
Zīmola «Narciss» īpašniece Alise Trautmane ir pārliecināta, ka Latvija ir ļoti laba starta zeme:
«Latvijā ir ļoti labvēlīgi apstākļi, lai attīstītu tekstila ražošanu.
Proti, darbaspēks vēl joprojām ir salīdzinoši lēts, mēs esam Eiropas Savienībā, līdz ar to loģistika un eksports ir viegls.»
Tomēr
attīstīt biznesu var, tikai eksportējot.
Lai iegūtu atpazīstamību pasaules līmenī, «Narciss» piedalās daudzās skatēs un izstādēs. Tomēr iepircēju pasūtījumu nav tik daudz, kā gribētos. Tikai vienu no septiņiem pastāvēšanas gadiem zīmols noslēdza ar pelņu.
«Tagad mēs darām ļoti daudz ko citādāk. Meklējam citus eksporta kanālus nekā sākumā. Un esam arī diversificējuši savu darbību, nodarbojamies arī ar formastērpu dizaina izstrādi un izgatavošanu, kas mums ienes diezgan ievērojamu ienākumu daļu,» stāstīja Trautmane.
Arī pazīstamā modes dizainere Natālija Jansone četras reizes gadā kravā koferus un dodas uz Parīzi. «Modes pilsētas ir tikai Milāna, Parīze, Nujorka. Man sanāk, ka vistuvākā ir Parīze, un tur ir tirdzniecības izstāde, kur tu, protams, netirgo, bet stāvi un gaidi pasūtījumu, kad atnāks kāds kaut ko pasūtīt,» stāstīja Jansone.
Katru gadu uz piecām budžeta vietām LMA Modes dizaina programmā konkurss ir viens no lielākajiem.
Katru gadu parādās arvien jauni vārdi un zīmoli. Lūzuma punkts tiem ir trīs gadi - tā novērojusi Baltijas Modes federācijas prezidente Jeļena Strahova. Tie, kas izdzīvo, darbojas īpašā nišā.
«Tā saucamā «new luxury» niša - ražo salīdzinoši nelielām sērijām tērpus, ir kaut kāda daļa roku darba. Vai arī kaut kāds piesitiens ar «pret-a-porter de lux»,» vērtēja Strahova.
Šogad Rīgas modes nedēļu pirmo reizi apskatīt atbraucis Bruno Manfuso - Milānas Eiropas dizaina institūta profesors. Viņš plāno divus Latvijas zīmolus aicināt ar saviem ražojumiem uz Milānu.
«Esmu absolūti pārņemts ar pilsētas jauneklīgo enerģiju, un, kas mani visvairāk ir aizrāvis, tie ir jaunie dizaineri un viņu radošums.
Šeit ir liels potenciāls, daudz enerģijas, un es patiešām ticu, ka mēs varam sagaidīt daudzas lietas no Rīgas modes nedēļas nākotnē.
Esmu redzējis dizainerus, kas man patiešām patika, un es tos patiešām valkātu katru dienu,» teica Manfuso.
Savukārt
iepircēja no Sanktpēterburgas Ņina Sevastjanova pēc Latvijas dizaineriem tīko jau otru reizi. Pirms pusgada viņa izlika savos veikalos divu Latvijas zīmolu kolekcijas, un tās bijušas ļoti pieprasītas.
«Reakcija ir ļoti pozitīva. Tāpēc ka ir redzams, ka apģērbs ir ļoti kvalitatīvs, neparasts, piesaista uzmanību. Vēl vairāk -
cilvēki ir ar mieru gaidīt savus pasūtījumus pat mēnesi,
tāpēc ka, protams, dizaineri nevar mums iedot visus izmērus uzreiz.
Tas vien jau daudz ko izsaka.
Ka cilvēks ir gatavs gaidīt un dažreiz pat pārmaksāt, jo mēs nezinām, kāds būs kurss tajā momentā, kad pasūtījums atnāks,» stāstīja Sevastjanova.
Lai paaugstinātu eksporta spējas, eksperti aicina Latvijas dizainerus apvienoties.
«Tie izaicinājumi, kas ir jāveic turpmāk nākotnē Latvijas dizaineriem, Latvijas investoriem, Latvijas menedžeriem un biznesa cilvēkiem, - viņiem ir jāatrod kopā tas lielais medījums. Un tikai tad viņi spēs apvienoties un tiešām kopā kaut ko izdarīt,» uzskata Bikše.
Arī Trautmane piekrīt, ka apvienotai modei būtu lielāks spēks: «Mums pašiem ir jāiet tur, kur ir iepircēji. Mums pašiem jābrauc uz Parīzi un Londonu, bet, ja mēs katrs no dizaineriem nomājam deviņu kvadrātmetru stendu un pazūdam 100 dizaineru telpā, tad, protams, daudz efektīvāk būtu paņemt, piemēram, Baltijas dizaineru stendu, kas būtu 50 kvadrātmetri, pievērstu uzmanību. Un kas arī notiek. Mēs redzam korejiešu, japāņu, ukraiņu dizaineri - tas viss tā arī notiek.»