Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aperitīvs ir dzēriens pirms ēdiena, kurš veicina apetīti. Termins nāk no latīņu vārda „apertitiuvum”, kurš nozīmē „atvērējs”. Francijā to izrunā aperitif un Itālijā aperitivo. Aperitīvs piedzima Eiropā un pārvietojās uz Savienotajām Valstīm vēlāk, 20. gadsimta sākumā. Nav nekādu noteiktu pierādījumu par aperitīva izcelsmi. Daži cilvēki saka, ka tas nāk no senās Ēģiptes ēras bibliskajām dienām.
Jau 16. gadsimtā cilvēki ražoja aromatizētus alkoholiskus dzērienus ar zālēm un garšvielām, kurus izmantoja medicīnā. Sākumā tie bija ļoti rūgti, tāpēc sākotnēji aperitīvu ražotāji padarīja garšu pieņemamāku, izšķīdinot sastāvdaļas vīnā.
Kad tas kļuva populārs arī ārpus medicīnas patēriņa, aperitīvs tika pasniegts kā apetītes stimulators pirms ēdiena, kas kļuva par saviesīgu tradīciju daudzās Eiropas daļās.
Līdz 18. gadsimtam Turīna, Itālija bija lielākais vermuta ražošanas komerciālais centrs. Tajā periodā dzērienu ražotāji (jeb maitre licoristes) pētīja daudzu zāļu un garšvielu īpašības. Viņi arī iemācījās, kā sajaukt īpatnējus dzērienus no šīm sastāvdaļām.
Francija un Itālija kļuva konkurentes aperitīvu ražošanā un patēriņā. Aperitīvi kļuva par moderniem elementiem saviesīgos pasākumos.
Aperitīvu tirdzniecības markas sāka pārņemt dažādu vietu nosaukumus, tādu kā Itālija, Turīna un Milāna, uz to etiķetēm, kad tās sāka izplatīties no pilsētas uz pilsētu. 1840. gadu laikā Gaspare Campari un Cinzano ģimene pārdeva savus aperitīvus visā Itālijā. Citas aperitīvu tirdzniecības markas ir Cynar, Lillet, Pernod, Angostura, Absinthe, Ouzo, Unicum un Fernet-Branca.