Apmāna tautu, nepiešķir naudu VDK mantojuma izpētes komisijai

Iepriekšējā Saeima uztaisījusi brāķi. Likumā ierakstītā VDK arhīvu izpēte nedarbojas.

Taču finansēs zinātnisku pētījumu par politiski jūtīgo mantojumu. Tomēr, kā ziņo TV3 Nekā Personīga, valdība ir piemānījusi sabiedrību. Šāda speciāla starpdisciplināra

komisija ir izveidota, taču nauda tai nav iedota.

Un atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija par šo jautājumu neinteresējas.

11.Saeima pavasarī atklāja, ka ir pienācis termiņš, kad būtu jāver vaļā tā sauktie čekas maisi. Saeimas deputātiem bija dažādas domas, ko darīt ar Latvijā noslepenotajiem Valsts drošības komitejas dokumentiem, kuros lasāmi gan darbinieku, gan aģentu vārdi.

Vieni teica, ka viss jāpublicē, citi teica, ka šie nepilnīgie arhīva dokumenti jāaiznes uz Doma laukumu un jāsadedzina. Saeima nolēma pieņemt kompromisa likumu. Dokumentiem saglabāt slepenības statusu, taču

ļaut tiem piekļūt speciāli šim darbam deleģētiem zinātniekiem.

Saeima paredzēja, ka zinātniskajai komisijai darbs būtu jāsāk nākamgad un jāpabeidz simboliskā laikā – uz Latvijas simtgadi 2018.gadā.

Lēmumu pieņēma ar 62 deputātu balsīm - atturējās vienīgi Saskaņas centra deputāti. Pavisam drīz Laimdotas Straujumas valdība apstiprināja VDK izpētes komisijas 18 cilvēku lielo sastāvu ar vēstures doktoriem Kārli Kangeri un Ritvaru Jansonu priekšgalā. Paredzot, ka turpmākos trīs gadus komisiju nodrošinās ar 250 tūkstošiem eiro.

Zinātnieki uzreiz ķērās pie darba, apzinot, cik dažādās vietās glabājas VDK atstātais mantojums, ko būtu nepieciešams digitalizēt. Pastiprināto interesi izraisošā čekas ziņotāju kartotēka ir tikai neliela tā daļa.

RITVARS JANSONS, Dr. hist., VDK izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieks: - Jāatgādina, ka Latvijas

Nacionālajā arhīvā vien ir vairāk nekā 152 000 lietu,

kas saistītas ar VDK . Tāpat tur ir kompartijas dokumenti. Un ir vairāk nekā miljons kartiņu gan par represētiem cilvēkiem, gan viņu represētājiem, tā ka tas ir milzīgs dokumentu apjoms. Nav tā, kā saka, ka pie mums Latvijā nav palikuši nekādi KGB dokumenti! Viens no komisijas uzdevumiem ir parādīt šo dokumentu kopumu.

Zinātnieki negribēja zaudēt laiku un nolēma sastādīt plānu, lai sabiedrībai būtu redzams, kā tā līdzekļus izlietos. Iecerēja arī starptautisku zinātnisku konferenci. Jau augustā priekšizpētei lūdza piešķirt 40 tūkstošus eiro. Komisijas

kūrēšana bija uzticēta Izglītības ministrijai. Taču tagad izrādās, tā neko nav darījusi.

Toreizējā izglītības ministre Ina Druviete novilcinājusi šo jautājumu. Vēl 6.oktobra koalīcijas padomes sēdē Druviete solīja līdzekļus rast no ministrijas rezervēm, taču to neizdarīja. Druviete vēlēšanās atbalstu neguva un zaudēja šo amatu. Otro nedēļu ministres krēslā ir «Vienotības» atbalstītā Mārīte Seile. Viņa par VDK izpētes komisiju uzzināja no «Nekā personīga».

MĀRĪTE SEILE, Izglītības un zinātnes ministre: - Ja mēs raugāmies no IZM perspektīvām, tad neesmu šo komisiju deklarējusi kā galveno prioritāti IZM darbā. Bet tas nenozīmē, ka šo konkrēto darbu drīkst nedarīt. Jo, ja mēs skatāmies vēstures kontekstā, tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums.

Jaunā ministre steigā lūdza Finanšu ministriju atrast naudu

no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, taču saņēma atteikumu. Saeimas deputāti ir neizpratnē, ka komisija ar viņu balsojumu ir izveidota, bet naudas tai nav.

ANDREJS JUDINS, Saeimas Juridiskās komisijas loceklis (VIENOTĪBA): - Mani pārsteidz, ka jautājums joprojām nav atrisināts, jo, kad mēs pavasarī balsojām par grozījumiem likumā, mums bija dziļa pārliecība, ka komisija varēs strādāt, un ja finansējuma trūkuma dēļ tā nevar sākt darbu – tas ir ļoti slikti.

AUGUSTS BRIGMANIS, Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs: - Ja jau reiz tāda lieta ir izveidota, tad IZM un administratīvam vadītājam jāaktualizē šis jautājums, jo atrast tādu naudu – cik jūs teicāt, 40 tūkstošus? - tam nevajadzētu būt problēmai, tas ir vairāk jautājums par attieksmi un vēlmi, lai viņa (komisija) patiešām strādātu.

INĀRA MŪRNIECE, 12. Saeimas priekšsēdētāja (Nacionālā apvienība): - Jautājums ir par politisko gribu, ja jau vairākums nobalsoja un lēmums stājies spēkā, tad šī politiskā griba ir jāapliecina arī darbos. Un šobrīd tas ir Straujumas valdības jautājums, lai finansējums no vienas vai otras budžeta ailes tiktu piešķirts un komisija varētu sākt strādāt.

Dīvainības notikušas ar komisijas administratīvo direktoru,

kura pienākums būtu no Izglītības ministrijas puses kūrēt jautājumus par telpām un finansējumu zinātniekiem. Valdība šim darbam augustā apstiprināja amatpersonu no ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Armandu Plāti.

Taču gandrīz vienlaikus ministrija likvidēja Plātes amatu un viņš no darba aizgāja. Tad ministrija aizmuguriski, neapspriežoties ar komisiju, viņa vietā iecēla juriskonsultu no šā paša departamenta Māri Stradu. Mums zināms, ka Strads par saviem jaunajiem pienākumiem VDK izpētes komisijā uzzināja, atgriežoties no atvaļinājuma, un jau septembrī lūdzis sevi no tiem atstatīt. Tomēr ministrija viņu līdz šim nav atcēlusi.

Iegūt komentārus no Inas Druvietes par to, kāpēc ministrija faktiski bremzējusi VKD izpētes komisijas darbu, nevis veicinājusi to, šai nedēļā nebija iespējams. Nav arī skaidrs, kāpēc

«Vienotība» nepalīdzēja jaunajai izglītības ministrei, kuru tā solīja atbalstīt.

Lai arī likums un valdības lēmums paredz, ka komisija sāk darbu no 1. janvāra, finansējums šai VDK izpētes komisijai nākamā gada budžetā nav paredzēts. Jaunais Saeimas budžeta komisijas vadītājs kritizē Izglītības ministrijas darbu un sola naudu atrast.

KĀRLIS ŠADURSKIS, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs (VIENOTĪBA): - Domāju, šī kļūda ir jālabo, jo ir bezjēdzība veidot komisiju bez budžeta. Tātad laba iniciatīva vienkārši tiek norakta.

Okupācijas laika drūmās vēstures lappuses ir pētītas

Taču tās bijušas atsevišķu vēsturnieku iniciatīvas, darbs nav bijis sistematizēts. Šovasar uz dažiem mēnešiem atvēra čekas mājas pagrabus, kas raisīja milzīgu sabiedrības interesi.

PSRS režīms nosodīts valsts pamatdokumentā Satversmes preambulā. Nepieciešamību izvērtēt okupācijas sekas jaunā Saeimas priekšsēdētāja pieminēja savā runā 18.novembrī.

5. augustā ar speciālas komisijas izveidošanu Straujumas valdība parādīja, ka tā vēlas izvērtējumu, ko Valsts drošības komiteja nodarījusi Latvijai un tās iedzīvotājiem.Taču šāda komisija palikusi tikai uz papīra.

RITVARS JANSONS, Dr. hist., VDK izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieks: - Vai nu mēs darām, vai pasakām, ka valstij tas nav vajadzīgs politiskā līmenī, un nedarām un nemānām sabiedrību!