Eiro ieviešana cenas Latvijā ietekmējusi mazāk nekā prognozēts

Eiropas Savienības statistikas biroja «Eurostat» aplēses rāda, ka eiro ieviešanas ietekme uz cenām Latvijā bija 0,12-0,21 procentpunkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad rādītājs bijis pat labāks par iepriekš lēsto, ka eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju nepārsniegs 0,2-0,3 procentpunktus.

«Eurostat» šomēnes publicēja savu redzējumu par to, cik lielā mērā eiro varēja ietekmēt patēriņa cenu līmeni Latvijā, proti, tie ir jau minētie 0,12-0,21 procentpunkts no mēneša inflācijas janvārī, tālākajos mēnešos ietekmei nesaglabājoties statistiski nozīmīgai. «Eurostat» izmantoja tādu pašu metodoloģiju, kāda tika lietota pārējo eirozonas dalībvalstu eiro ietekmes uz cenām vērtējumiem. Šis skaitlis atbilst novērtējumam, ko Latvijas Banka veica gada sākumā, izmantojot divas dažādas pieejas cenu netipisko kāpumu novērtēšanai, un ietekme ir līdzīga kā valstīs, kuras eirozonai pievienojās pirms Latvijas.

Paula skaidro, ka šā gada zemo inflācijas rādītāju Latvijā noteica ne tikai rūpīgi pārdomātais eiro ieviešanas process un pasākumi cenu vērošanai un sabiedrības informēšanai, bet galvenokārt faktori, kuri nav saistīti ar eiro un sakņojas globālajās ekonomikas norisēs.

Ekonomiste vērš uzmanību, ka eiro devums patēriņa cenu pārmaiņās nav tieši novērojams, jo neviena cenu zīme nesatur informāciju par cenu ietekmējušajiem faktoriem un to ietekmes apmēru, tādēļ jāizmanto dažādi pieņēmumi un statistiskās metodes.

Piemēram, cenu monitoringa dati jau 2013.gada oktobrī liecināja, ka daži pakalpojumu sniedzēji, iespējams, vasaru nogaidījuši ar jauno cenrāžu drukāšanu un oktobrī to veidojuši tā, lai tas derētu arī pēc eiro ieviešanas, tas ir, lai eiro cenās būtu ērti norēķināties. Taču šādā veidā neapaļās cenas par apaļām pārveidojās abos virzienos: gan uz leju, gan uz augšu. Cenu kāpumu skaits laikā no 2013.gada septembra līdz 2014.gada janvārim bija pavisam nedaudz lielāks nekā kritumu skaits, bet vidējais sarukumu apmērs bija lielāks. To daļēji ietekmēja, piemēram, sakaru pakalpojumu akciju cenas.

Līdzīgs cenu pielāgošanas process bija vērojams vēl arī 2014.gada janvārī, kad aktuālāk bija pielāgot cenas pakalpojumiem, kuriem raksturīgi norēķini skaidrā naudā. Tomēr daudzi tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji turpināja saglabāt arī norēķiniem neparocīgas, neapaļas cenas.

Cenu monitorings nereprezentē patēriņa grozu pilnībā, tādēļ, alternatīvi meklējot janvārim netipiskos cenu kāpumus Centrālās statistikas pārvaldes datos, izrādījās, ka janvārim neraksturīgākās netipiskākās cenu pārmaiņas mēneša laikā novērotas tajās patēriņa preču grupās, kurās tas pieredzēts arī agrāk, citām valstīm ieviešot eiro. Kā piemērus Paula min sabiedriskās ēdināšanas un personiskās aprūpes pakalpojumus. Tomēr, izmantojot atbilstošo patēriņa grupu īpatsvarus patēriņa grozā, kopējā ietekme tika lēsta līdzīga «Eurostat» novērtētajai.

Paula vērš uzmanību, ka ar apaļām vai neapaļām cenām eiro Latvijā ienāca pateicīgā brīdī un pateicīgos apstākļos. Latvija bija viena no retajām valstīm, kurā pirms eiro ieviešanas nacionālās valūtas vienības, tas ir, viena lata vērtība pārsniedza vienu eiro. Tādējādi jebkurš cenu kāpuma atspoguļojums, pat cenu sarukums, psiholoģiski varēja izskatīties nepievilcīgs un «nerosināja apetīti».

Atšķirībā no Igaunijas, kura eiro ieviesa brīdī, kad pasaulē strauji auga pārtikas un enerģijas cenas, Latvija eiro ieviešanas brīdī tāpat kā kaimiņvalstis baudīja šo preču globālo cenu kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu. Tas neradīja izmaksu spiedienu daudzās nozarēs, kā arī neveidoja augsni dažādu faktoru izraisīta cenu kāpuma piespēlēšanai eiro, skaidro Paula.

Eiro ieviešanas it kā būtiskā ietekme uz cenām ir vēl viens mīts, kuru Latvijai ar savu pieredzi ir izdevies atspēkot, rezumē Latvijas Bankas ekonomiste.

Jau ziņots, ka vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērno oktobri, palielinājās par 0,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9%.

Šogad oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis nemainījās. Pakalpojumu cenu līmenis samazinājās par 0,2%, bet precēm pieauga par 0,1%.

Oktobrī pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājies par 0,5%.