Diskusiju par vienota sabiedriskā medija izveidi novirza uz Saeimu (3)

Premjers ar attiecīgu lūgumu vērsīsies pie Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS), un, visticamāk, šis darbs tiks deleģēts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Atbildīgajai Saeimas komisija sadarbībā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTP) būs jāturpina darbs pie koncepcijas par vienota sabiedriskā medija izveidi, šajā procesā izvēloties un pieaicinot mediju ekspertus. Plānots, ka tiks sākts darbs pie vienota sabiedriska medija izveides, kurš aptvertu televīziju, internetu un radio.

Šodienas diskusijā ar plašu dalībnieku skaitu citi lēmumi tā arī netika pieņemti.

Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis klātesošos iepazīstināja ar nākamā gada valsts budžeta izveidi un to, ka būs jārēķinās ar vēl lielāku finansējuma samazinājumu, jo sabiedriskajiem medijiem kopā nākamgad tiek plānoti 6,79 miljoni latu, kas ir krietni mazāk nekā iepriekšējos gados.

Savukārt sabiedrisko mediju vadītāji uzsvēra, ka no valdības maksimāli ātri gaida skaidrību par turpmāko nākotni un pieejamo finansējuma apjomu, šodien īpaši rīkotā diskusijā uzsvēra mediju vadība.

NRTP vadītājs Abrams Kleckins klātesošajiem uzsvēra, ka līdz šim laikam tā arī nav juridiska pamatojuma mediju apvienošanai. Šāda politiskā uzstādījuma lēmuma nav bijis.

Kleckins arī atzina, ka pēc tik drastiska finansējuma samazinājuma, kāds tiek plānots nākamā gada budžetā, nevarot runāt par mediju apvienošanu un kvalitatīvu darbu. Pēc viņa teiktā, patlaban plānotais finansējums sabiedriskajiem medijiem uz vienu mājsaimniecību ir 8 eiro jeb 5,62 lati, taču vidēji citur Eiropā tie ir 120 līdz 140 eiro jeb 84,33 līdz 98,39 lati.

"Man nav nekādu pretenziju, ka veidotos sabiedriskas grupas viedokļu paušanai, bet pieņemt lēmumus par sabiedrisku mediju var tikai likumā pilnvarota iestāde, citādi mēs atgriezīsimies padomju laikos," sacīja Kleckins.

Mediju eksperte Inta Brikše diskusijās gan atzina, ka esošajā situācijā nepieciešams izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kurā iespējams apvienot žurnālistu spēkus, lai tiktu izveidots viens stiprs medijs. Svarīgi, lai būtu vīzija, kādu sabiedrisko mediju valsts vēlas redzēt.

Savukārt Arvils Ašeradens diskusijā prognozēja, ka samazinātais finansējums neizbēgami nozīmēs dramatiskas pārmaiņas mediju dzīvē, jo būs jāpieņem ļoti skarbi lēmumi par to, kāds šis sabiedriskais medijs būs nākotnē.

Pēc viņa domām, sabiedrībai, politiķiem, ekspertiem, valdībai jānāk kopā un jāmeklē risinājumi. Pēc iespējas ātrāk jāizstrādā ilgtermiņa redzējums par to, kādu sabiedrisko mediju mēs gribam redzēt, un ir jārunā par modernu, mūsdienīgu mediju.

"Tā visa kontekstā arī jāpieņem lēmumi, kā nākamgad rīkosimies, un jāuzsāk darbs pie sabiedriskā medija izveides," sacīja Ašeradens.

Savukārt Saeimas deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC) diskusijās par sabiedrisko mediju apvienošanu aicināja domāt arī par sabiedrisko mediju uzraudzību un stingrāku to pārvaldi nākotnē.

Jau ziņots: Ministru prezidents uzskata, ka esošajā ekonomiskajā situācijā vienīgā iespēja ir reformēt LTV un LR darbības modeli, balstoties uz nozares profesionāļu izstrādātu un sabiedrībā izdiskutētu sabiedriskā medija koncepciju un nākotnes vīziju, kuras pamatā būtu pāreja no vienprofila medija uz integrētu multimediālu organizāciju.

"Ir pašsaprotami, ka vispārējas valsts budžeta izdevumu daļas samazināšanas apstākļos sabiedrisko mediju finansējumu 2010.gada budžetā nebūs iespējams palielināt. Turklāt abu mediju vadītāji, kā arī NRTP vadība ar Finanšu ministrijas starpniecību ir iepriekš informēti, ka nākamā gada budžeta bāzes skaitļos ieplānots par 25% mazāks līdzekļu apjoms, nekā tas ir bijis šogad pēc pirmā izdevumu samazinājuma," saka premjers. Viņš gan arī atgādina par papildu piešķirto finansējumu vienreizējam pasākumam, proti, LR un LTV parādu segšanai un darbības nodrošināšanai no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra dividendēm 4,5 miljonu latu apmērā.

Dombrovskis piekrīt, ka šāds finansējuma samazinājums apdraud sabiedrisko raidorganizāciju līdzšinējo darbības un saimniekošanas modeli, tādēļ aicina nekavējoties sākt diskusiju ar mērķi izveidot un vidējā termiņā kvalitatīvi nostiprināt jaunu sabiedrisko mediju.

"Ir skaidrs, ka šādu reformu nav iespējams realizēt līdz 2009.gada beigām, tomēr pārmaiņu process būtu jāsāk jau nākamgad un jārealizē vidējā termiņā," uzskata Ministru prezidents.

Vienlaikus valdības vadītājs rosina parlamentāriešus izvērtēt iespēju nākotnē veidot jaunu, daudz efektīvāku sabiedrisko mediju pārvaldes modeli ar ievērojami plašāku sabiedrības iesaistīšanos to pārvaldē, kā arī sākt diskusiju par NRTP lomu, uzdevumiem un tās darbības pamatotību nākotnē.