Ja pilsētas nams ilgus gadus nav piedzīvojis fasādes remontu, krāsa lūp un redzamas plaisas, var sākt gaidīt ciemos administratīvos inspektorus. Labi, ja sākumā tikai brīdinās, ka fasāde jāsapoš. Var sekot naudassods.
Inspektori un sods visiespējamākais ir tiem saimniekiem, kuru īpašumi atrodas Rīgas centrā vai līdzās maģistrālēm, pa kurām pārvadā svarīgas personas. Piemēram, Kalnciema ielas un dažu Vecrīgas māju saimnieki to jau piedzīvoja, kad pilsēta gatavojās NATO sanāksmei. Par laimi, tad īpašniekus ne tikai draudēja sodīt, bet arī viņiem palīdzēja?– valsts piešķīra naudu bēdīgāko fasāžu sakārtošanai. Lai rosinātu namus sakopt arī citviet, dome gatavojas piešķirt nodokļa atvieglojumus vēsturisko namu sakārtotājiem. Tikmēr savu artavu vides sakopšanā dod arī uzņēmumi. Piemēram, krāsu ražotājs "La Sadolin" Jūrmalas namu fasāžu krāsotājiem sagatavojis īpašu akciju un piešķir 20% atlaidi, ja ēka iegūs jaunu veidolu saskaņā ar pašvaldībā akceptētu krāsojumu.
Krāsām vajag pasi
Nama fasādi parasti ne tikai krāso, bet tai vajadzīgs arī remonts – kopējās izmaksas sanāk lielas, tāpēc Rīgas ēkas netiek sapostas ātri. Pēc pašvaldības ziņām, krāsotgribētāju skaits ik gadu līdzīgs. Jūrmalā gan situācija katru gadu kļūst labāka, pilsēta kļūst arvien sakoptāka, skaistāka, informē domes pārstāve Veronika Ramāne. To veicina konkurss par pilsētas sakoptāko īpašumu, kas notiek ik gadu. Tajā piedalās arvien vairāk dalībnieku. Namu fasāžu sakārtošanai īpašu uzmanību pievērš arī ikpavasara Spodrības mēneša laikā, kad visu pilsētu apseko Būvinspekcija, pilsētas galvenā māksliniece, Pašvaldības policija.
No būves saglabāšanas un izmantošanas viedokļa svarīgāk ir sakārtot jumtu, modernizēt komunikācijas – lai nams būtu gana labs iemītniekiem, un tikai pēc tam var domāt par naudas meklēšanu fasādei. Daudzi tā rīkojas – izstrādā rekonstrukcijas projektu, kurā plānota arī fasādes krāsošana, taču šo darbu atstāj vēlākam laikam, stāsta Rīgas Būvvaldes Pilsētvides dizaina nodaļas vadītāja Arta Goldberga. Turklāt fasādi nemaz nevar krāsot, kā pašam saimniekam ienāk prātā, tas jāsaskaņo Būvvaldē – jāizgatavo krāsu pase vai arī ēkas celtniecības vai rekonstrukcijas projektā jāiekļauj krāsojums. Būvvaldes speciālisti gan ne tik daudz grib kaut ko aizliegt, kā ieteikt piemērotāko risinājumu, lai nams izskatītos labāk, jo ir vairāki knifi, kurus vairums ļaužu par fasāžu krāsu izvēli nezina. Prasības ir līdzīgas arī citviet valstī, jo pašvaldību speciālisti tiekas semināros un par to spriež. Patvaļīgu krāsotāju nav daudz ne Rīgā, ne Jūrmalā. Mēdz būt daži pārkāpumi, kad ēku fasādes tiek krāsotas bez saskaņota projekta, krāsu pases. Ņemot vērā, ka par to atbilstīgi pilsētas saistošajiem noteikumiem draud naudas sods, īpašnieki tomēr labāk visu kārto atbilstoši normatīvajiem aktiem, vēsta V. Ramāne.
Skaties uz kaimiņiem!
Ja plāno būvēt jaunu ēku, tās projektā ir jāparedz, kāds būs fasādes krāsojums – projektētājiem jāsagatavo objekta vizualizācija un, izmantojot katalogus, jānorāda, kurus krāsas toņus vēlas, pievienojot paraugus, stāsta A. Goldberga. Toni nevar izvēlēties, ja nezina, kāda šī krāsa būs vidē – kā mainīsies toņi, mainoties gaismai, kā tā izcels vai samazinās ēku utt. Visbiežāk tagad namus grib krāsot dzeltenos toņos. To var izskaidrot ar ilgošanos pēc saules un siltuma, saka A. Goldberga. Dzeltenas krāsas jaunbūvēs labāk varot pārdot dzīvokļus.
Vai saimnieka nolūkotais krāsas tonis pieļaujams, Būvvaldē analizē, ņemot vērā apkārtējo būvju krāsas, vai jaunā iederēsies to ansamblī. Īpaši to vajag ielāgot to namu saimniekiem, kas atrodas ēku grupās, kompleksos, pagalmos – starp citām būvēm. Daļai centra namu, kuri iekļauti aizsargājamo sarakstos, Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija pirms šo dokumentu izstrādes tam prasa veikt arī krāsojuma izpēti.
Vairumā gadījumu nevarēs krāsot ļoti tumšas fasādes. Latvijā tā nav raksturīgi, turklāt tas nav praktiski, īpaši ja tumšajā fasādē būs gaiši, balti laukumi, ornamenti. Tumšās konstrukcijas saulē ātrāk sakarst nekā gaišās, un ziemā biežāk rodas plaisas. Secinot, ka krāsas izvēlētas kļūmīgi, pārkrāsošana būs dārga, tāpēc tumšus toņus atļauj maziem namiņiem. Tādām būvēm var atļauties arī atraktīvāku krāsojumu.
Kā krāsas tonis iederēsies vidē un kā mainīsies dažādos apgaismojumos, var noteikt ar īpašām datorprogrammām.
Cik ilgi krāsojums kalpos, atkarīgs gan no krāsas, gan fasādes vismaz attīrīšanas un sagatavošanas kvalitātes. Ja pēc gada fasādē redzamas plaisas, tātad šie darbi nav paveikti, kā vajadzētu. Protams, pārkrāsošanu var paātrināt arī huligāni ar krāsas baloniņiem un auto šļakstīšanās no peļķēm līdzās esošā nelabotā ielā.
Plānojot dzīvojamos ciematus, krāsu izvēle tikpat kā netiek ierobežota. Tagad vairākus Rīgas pusē apbraukājot, jāsecina, ka ir kļūdas. Piemēram, ja visas ēkas līdzīgos vai vienādos toņos un vēl to projekti līdzīgi, vide atgādina armiju... Bet, salīdzinot mūsu mājas ar citās valstīs redzamo, šeit vide ir skaistāka, domā A. Goldberga. Piemēram, Vācijā krāsojumā prasa ievērot principu, ka fasādē jābūt kaut kam no blakus esošo ēku toņiem. Parīzē redzētas priekšpilsētas, kur būvēm viens pamattonis fasādēs vai to detaļās. Iespaids garlaicīgāks.
Arī lodžijas un logi ir fasādē
Daudzdzīvokļu namu īpašniekiem, apsaimniekotājiem vajadzētu ar iedzīvotājiem izlemt un saskaņot projektu lodžiju, logu rāmju krāsām. Iedzīvotāji tos grib mainīt, un, ja nav nolemts, kādas krāsas mājā var būt, daļa ieliek logus ar baltiem, citi ar brūniem vai melniem rāmjiem. Vide ir sabojāta, turklāt draud sods par fasādes izmaiņām (logi, lodžijas, balkonu krāsojums to nozīmē) bez saskaņota projekta. Projektu nevajag, ja vēsturiskā ēkā ierīko tādus pašus logus, kādi tur izsenis bijuši.
***
Der ielāgot
=Ar krāsojumu var ēku izcelt un var nepievērst uzmanību?– izvēloties toni, jāpadomā, cik laba ir nama arhitektūra.
=Spilgta, balta fasāde uz tradicionālās apbūves fona neiederas, jo šāda ēka saules gaismā izskatīsies kā balts klucis.
=Ja apkārt pelēkas padomjlaika mājas, jānovērtē, cik aktīvu krāsu izvēlēties savai jaunajai fasādei. Ja tā būs spilgta, ēka izcelsies, bet vai tā tad nekaitinās pelēko namu iemītniekus, un vai būves arhitektūra ir tā vērta, lai uzreiz iekristu acīs?
=Ir krāsas, kuru tonis sākumā ir spilgts, bet pēc krāsošanas ātri izbalē.
=Koka ēkām, īpaši senajām, iesaka dabiskās – lineļļas – krāsas. Tās tagad pieejamas dažādos toņos un kalpo pietiekami ilgi. Taču, ja reiz sāk šīs krāsas lietot, ar tām arī jāturpina. Modē arī krāsas uz ūdens bāzes, kas saglabā koka tekstūru.
=Ķieģeļa namu sienas nevajag krāsot, bet notīrīt. Padomju laikā uzskatīja, ka izdevīgāk tās apstrādāt ar mākslīgiem apdares materiāliem, un tagad izrādās, ka tos vairs nevar notīrīt.
=Pie mums var iegādāties mājas pēc gataviem skandināvu u.c. projektiem. To fasādes krāsojums plānots atbilstoši izcelsmes zemes tradīcijām. Tāpēc tas jāpieskaņo mūsu videi.
=Vecrīgā nevar plānot spilgtas krāsas jumtu, tiem šajā pilsētas daļā jābūt tumšiem. Arī Rīgas centrā spilgti zils jumts nevarēs būt.