Ilona Balode-Ūdre: tas būs ilgi, grūti un vajadzēs daudz pacietības...

Runājot par nesen notikušo labdarības koncertu, Ilona steidz visiem atbalstītājiem pateikties. «Man koncerts ļoti patika. Paldies visiem par atbalstu. Ūdrīša ego tika glaudīts pamatīgi. Ūdris ir slimnīcā, un rokenrola man pietrūkst. Man tagad ir mājas, bērns, ikdienas rūpes... Bet Ūdrim veltītais koncerts man raisīja vecās, labās sajūtas... kā vecos, labos laikos.

Koncerts Ūdrim bija vajadzīgs, jo Ūdris un rokenrols ir viens un tas pats!»

Ilona stāsta, ka arī pats Ūdrītis ir koncertu skatījies, tiesa gan, beigas nesagaidījis un piemidzis, jo diendienā ar viņu strādā ilgas stundas gan fizioterapeiti, gan logopēdi.

Kā šobrīd klājas Ūdrītim un kādas ir prognozes? «Ūdrim ir labāk. Atveseļošanās ir ļoti ilgs process. Tas būs gari, un tas būs grūti... Tur vajadzēs pacietību. Bet nauda mums tagad ir un laika arī atliektiem galiem. Galvenais, ka visi dzīvi. Jāpriecājas par katru dzīves sīkumiņu. Un tas ir brīnums, ka viņš ir izdzīvojis, jo stāvoklis bija ļoti, ļoti smags.

Ārsti viņu teju pa gabaliņiem salika kopā, un viņš ir noturēts pie dzīvības.

Bet, protams, ja neviens viņu nekustinātu jeb kā man Gaiļezerā ieteica viņu vest uz pansionātu, tad situācija būtu nepatīkama, viņš paliktu uz vietas. Sākotnēji domāju, ka ārstiem taisnība, jo viņam nepieciešama visu laiku aprūpe.

Tomēr padomāju vēl un sapratu, ka es nevaru tik viegli padoties un necīnīties par viņu.

Rolands jau pats mēģina rīt no krūzītes, mācām ēst ar karotīti. Viņš jau ir arī apsēdināts biežāk, pierod pie sēdus stāvokļa. Drīzākais plāns būs ratiņkrēsls. Tad ar Ūdri iesim staigāt pa Siguldu, smaržot ievas... Jā, un viņš jau māj ar galvu «jā» un «nē». Runāt normāli vēl viņš nevar,» sīki stāsta Ilona.

Cilvēki apkārt ir ļoti atsaucīgi, paldies viņiem par to. Esmu apgādāta ar palīdzības mūri, laikam tāpēc es vēl funkcionēju.

Vairāk uzzini video intervijā!