Aizvainojums

Ir pagājušas 365 dienas, bet mēs vēl neesam atļāvuši izsāpēt zaudējumu tiem, kuriem visa dzīve pēkšņi sabruka 21.novembra vakarā.

Dzīve turpinās? Mirušo tuviniekiem tā apstājās precīzi pirms gada šai datumā. Bojāgājušo bērni, vīri un sievas, māsas un brāļi, civilsievas un -vīri, vecmāmiņas, vectētiņi ir nevainīgi, bet mēs viņus esam sodījuši un jau gadu iesprostojuši ciešanu ritenī. Un, šķiet, nemaz negribam viņus vilkt ārā, jo nespējam sniegt to, kas bija un vienmēr būs demokrātiskā valstī dzīvojošas nācijas vienīgais pienākums – būt taisnīgiem pret visiem.

Mēs ziedojām savus ienākumus, lai palīdzētu ārstēt satraumētos cietušo un glābēju ķermeņus. Nepieredzēti lielā sabiedrības atsaucība ziedojumiem ir vissirsnīgākā Paldies vērta. Tomēr daudz par maz pūļu esam pielikuši, lai neļautu nogalināto tuviniekiem palikt ar sakropļotu dvēseli. Mēs nedrīkstam Maxima veikalā bojāgājušos apglabāt kopā ar dzīvajiem! Bet būsim pastrādājuši šo noziegumu, ja nesniegsim tuviniekiem pašu galveno – taisnīgumu.

Šodien prātā atkārtoju tikai vienu jautājumu, kam nespēju rast atbildi pēc gada garumā notikušajām sarunām ar bojāgājušo tuviniekiem: vai mēs vispār zinām, kas ir taisnīgums? Kas tas ir Latvijā?

Vai Maximas veikala būvnieki Re&Re ir izslēgti no dalības valsts/pašvaldības konkursos? Kā medijiem nepieejamais celtniecības firmas Re&Re vadītājs Didzis Putniņš skaidro 11 miljonu eiro vērtos līgumus, kas noslēgti 2014.gadā? Vai būvniecības likuma labojumos ir iestrādāti pietiekami nopietni uzraudzības mehānismi? Vai būvniecības nozares noteikumu pārkāpšanas gadījumā ir paredzēta personiska (bargs kriminālsods) un kolektīva atbildība par nolaidību, piemēram, minētais liegums piedalīties valsts/pašvaldību konkursos, miljoni eiro soda naudas, varbūt pat nekompetentā uzņēmuma piespiedu nacionalizācija?

Nekas no tā nav izdarīts.

Ja 54 nevainīgu cilvēku nāve nekalpo par motivāciju noraut avārijas bremzi un sākt visu no sākuma ar visām no tā izrietošajām neparedzamajām sekām, kas tad ir? Taisnīgums iet roku rokā ar uzticību, kas ir jebkuras demokrātiskas valsts pastāvēšanas esence. Ja nespējam nodrošināt taisnīgu attieksmi pret visiem, tad jaunuzceltās Latvijas valsts fundaments sāk ļodzīties un jumts brukt.

Vērtības, kurām šodien piešķiram lielu nozīmi, runādami par neatkarību un pašnoteikšanos, par brīvību un atbildību, zaudē saturu, ja tās negribam/nemākam izmantot ikdienā. Šīs Satversmē rūpīgi sargātās pamatvērtības nevar sataustīt vai nozagt. Bet var viegli pazaudēt, ja aizmirstam par tām rūpēties katru dienu, katru reizi, kad saskaramies ar nepadarīto, ar nolaidību, ar vienaldzību uz ielas, mājās, darbā, vēlēšanu dienās...

Atriebība

Pirmās instances tiesā gan jau izskanēs daudzi piemēri par neizdarībām, neuzmanības dēļ notikušiem pārkāpumiem vai pat sistemātisku un apzinātu nolaidību. Tomēr diezgan droši var paredzēt, ka par tīšu slepkavību neviens netiks sodīts. Pat atbildība par veikala sabrukšanu Maximai vai būvnieku firmai Re&Re tiesā netiks prasīta, jo Saeima nav sadūšojusies veikt labojumus likumdošanā, lai tiesa varētu prasīt pilnu atbildību arī no juridiskajām personām.

Ne visus Maxima veikalu darbiniekus, kuri godprātīgi veic pienākumus brīžiem necilvēcīgos darba apstākļos, satrauc darba iespējamā zaudēšana.

21.novembra naktī pie Maxima veikala drupām mani pārņēma aklas dusmas, kas mijās ar bijību pret upuru un viņu tuvinieku ciešanām. Šodien mans pirmatnējais naids ir pārvērties par aizvainojumu par visu nepadarīto, savā vaļā atstāto un nepamatoti noslēpto. Tiesa, atriebības saindēts naids, ilgstoši neatskārsts, var izpausties neadekvātās formās, tādēļ bijība cilvēka nāves un sāpju priekšā mums uzliek pienākumu pieprasīt taisnīgumu.

Taisnīgi izturoties pret dzīvi palikušajiem, mēs godinām bojāgājušos. Tas ir vienīgais iespējamais veids, kā varam palīdzēt pirmajiem atgriezties dzīvē.

Savukārt mēs=valsts ar gandarījumu varētu iezīmēt maziņu atskaites punktiņu (kaut vai pirmās instances tiesā) demokrātijas izaugsmei Latvijā, nenobīstoties no darāmajiem darbiem, kas mums vēl priekšā.

Brīvības iela mums ir. Arī neatkarība nav tieši apdraudēta. Novēlēsim šīs vērtības – kompetenci un neietekmējamību - 46 izmeklētājiem turēt augstā godā, meklējot pierādījumus Maximas veikala sabrukšanai. Bet tiesa pierādīs, ka taisnīgums nav atriebība, bet ikdienišķa, ierasta rīcība, kas šodien ir gandrīz aizmirsta motivācija mums visiem aktīvi līdzdarboties, lai rādītu priekšzīmi, kā pretoties hroniskai vienaldzībai un patvaļai - šoreiz tieši būvniecības nozarē.

Vienīgais, ko pieprasām tagad un tūlīt, ir taisnīgums!