Ceturtdienas rītausmā, kapteiņa Ivana Kozlova vadīts, Jūras vides pārvaldes kuteris "Ekologs" devās vairākas stundas ilgā pārgājienā, lai no Liepājas līdz Papei pārbaudītu Kurzemes piekrastes ūdeņus. Jāteic, ka pret balto kuteri mūspusē ir respekts. Kuteris ar redakciju uz klāja vēl nebija sasniedzis Bernātus, kad vides sargi uzzināja, ka ar mobilo telefonu starpniecību par viņu sarīkoto reidu jau informēta visa piekraste.
"Ekologs" pārbauda Kurzemes piekrasti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Reidā piedalījās Liepājas kontroles sektora vadītājs Ainars Priediens, uzskaites inspektors Māris Plotnieks un vecākais inspektors Valerijs Štraubis. Viņi pastāstīja, ka šajā pavasarī vairākkārt kontroles braucienus rīkojuši, sadarbojoties ar Jūras spēku Krasta apsardzes vīriem, taču šajā reizē nolēmuši vides apstākļus un zvejas norises jūrā pārbaudīt patstāvīgi. Tas bijis nepieciešams arī tādēļ, ka nesen jūrā netālu no Pāvilostas tika atklāts degvielas izplūdums.
Kad laiks kļūst siltāks, jūra atdzīvojas aizvien vairāk. Ja aprīlī licences bija iegādājušies tikai 93 zvejnieki, tad maijā izdoto licenču skaits jau palielinājies līdz 113. Lielākā daļa, protams, ir pašpatēriņa zvejnieki, kas jūrā iet, tikai vaļasprieka mudināti. Savukārt īsto piekrastes zvejnieku, kuri zivis ķer tirgum, ar katru gadu paliek aizvien mazāk, un, ja tā turpināsies, tad nav tālu laiks, kad tos varēšot saskaitīt uz divu roku pirkstiem. Kādreiz visai plaši zvejai Kurzemes piekrastē pielietoti stāvvadi, bet tagad šos zvejas rīkus izmantojot tikai nedaudzi, viens no tiem, piemēram, ir jūrmalciemnieks Jānis Ziemelis. Taču tas neesot tik vienkārši – lai stāvvadu kārtīgi noenkurotu, selgā nākoties dūšīgi pastrādāt.
M.Plotnieks un A.Priediens pastāstīja, ka brētliņu zvejas kulminācija jau ir aiz muguras. Tagad šīs zivis izklīdušas pa visu jūru un to koncentrācija ir neliela. Piekrastē sācies mencu laiks. Ar 1.jūniju liegums sāksies akmeņplekstēm. Bet makšķernieku desmiti pulcējas uz Ziemeļu mola, kur azartiski ķer vēja zivis.
Labus doršu lomus šonedēļ izdevies gūt kapteinim Oskaram Kadeģim un viņa vīriem, kuri nepilnas desmit jūdzes no Liepājas zvejo ar kuģīti "Līva". Tomēr tādas veiksmes dienas zvejniekiem negadoties bieži. Zivis, ko viņi pārved krastā, esot ļoti augstvērtīgas sava svaiguma dēļ. Diemžēl bieži vien tirgū tās nonāk kopā ar lomiem, kas vilkti tālāk jūrā un jau paguvuši kādas dienas pagulēt saldētavā. Tas ir līdzīgi, kā notiek ar bioloģisko lauksaimnieku slaukumu, kas pārstrādes kombinātā nonāk vienā cisternā ar pārējo saimniecību ražoto pienu. Arī samaksa, ko saņem piekrastes zvejnieki, diemžēl neiedvesmojot viņus darbam. Kas šodien ir 80 santīmu par kilogramu, ja dīzeļdegvielas litrs maksā vairāk! Arī iedzīvotājiem, kam savulaik zivis bija lēts un pieejams produkts, tagad jārēķinās ar visai augstām cenām.
Kontrolieri uzsvēra, ka tieši rūpnieciskās zvejas veicēji ir viņu aktīvākie sabiedrotie cīņā ar maluzvejniecību, jo šie cilvēki ir ieinteresēti, lai jūra būtu tīra gan no piesārņojuma, gan nelikumīgi izliktiem tīkliem. Tādēļ zvejas plačos, kur notiek aktīva darbība, arī pārkāpumi esot atklāti ievērojami retāk.
Teiktais apstiprinājās arī šoreiz. Lai gan var teikt, ka vīri skrupulozi pārbaudīja jūru visā tās piekrastes garumā, nelikumīgas darbības un piesārņojums netika konstatēti. Tikai vienam no tīkliem, kas bija iegremdēts ūdenī uz dienvidiem no Jūrmalciema, prasībām neatbilda marķējums. Kontrolieri teica, ka īpašnieks par to saņems brīdinājumu. Par to, vai aizrādījums būs ņemts vērā, inspektori pārliecināšoties nākamajos reidos, jo arī turpmāk tie notikšot regulāri.