Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Saeima ar paziņojumu nosoda Savčenko notiesāšanu Krievijā

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Saeima šodien pieņēma paziņojumu par Ukrainas parlamenta deputāti un Gaisa spēku piloti Nadiju Savčenko, kurā izteikts nosodījums Krievijā notikušajai Savčenko notiesāšanai, «kas balstīta uz safabricētām un politiski motivētām apsūdzībām».

Par paziņojumu nobalsoja 65 deputāti, bet balsojumā atturējās 21 «Saskaņas» deputāts.

Paziņojumu sagatavoja parlamenta Ārlietu komisija, informēja Saeimas Preses dienests.

Paziņojumā pausta nostāja, ka «Krievija, veicot Savčenko nolaupīšanu un nelikumīgu pārvietošanu pār Ukrainas starptautiski atzītajām robežām, kā arī īstenojot ilgstošu prettiesisku aizturēšanu, ir pārkāpusi starptautiskās saistības».

Tāpat arī paustas bažas par Savčenko kritisko veselības stāvokli, un Krievija aicināta saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām un Minskas vienošanos, kas paredz visu politisko ķīlnieku un nelegāli apcietināto personu atbrīvošanu, balstoties uz humāniem apsvērumiem, nekavējoties atbrīvot Savčenko.

Paziņojumā iekļauts arī aicinājums atbrīvot «citus Krievijā prettiesiski aizturētos Ukrainas pilsoņus un Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle rosināta rūpēties par ANO Statūtos nostiprināto principu un cilvēktiesību ievērošanu savā valstī».

Paziņojumā starptautiskā sabiedrība mudināta nosodīt Savčenko notiesāšanu, bet Krievija aicināta ievērot tās starptautiskās saistības, nekavējoties atbrīvojot piloti.

Kā iepriekš skaidroja Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols (VL-TB/LNNK), iniciatīva par paziņojuma pieņemšanu bija koleģiāla, to rosināja vairāki deputāti. «Iepriekš izskanēja pārmetumi, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas nav izplatījusi šādu paziņojumu, taču jāsaprot, ka tas sakrita ar sesijas pārtraukumu,» sacīja deputāts, mierinot, ka jau iepriekš bija plāns pieņemt paziņojumu, taču tā sagatavošana notika brīdī, kad stājās spēkā Krievijas tiesas lēmums.

«Līdz tam varēja būt tikai spekulācijas, bet ir skaidrs, ka tiesas lēmums balstījās uz safabricētiem pierādījumiem. Pēc sprieduma nolasīšanas mēs nācām klajā ar iniciatīvu, ka parlamenta līmenī nepieciešams paust nostāju, aicinot starptautisko sabiedrību kopīgi rīkoties,» pauda Kols. Taujāts, vai komisijā deputātu vidū valdīja vienprātība šajā jautājumā, viņš atzina, ka «Saskaņas» pārstāvji piedāvāja savu paziņojuma variantu.

Savukārt deputāts Sergejs Potapkins (S) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka «Saskaņas» pārstāvji rosināja atteikties no šā paziņojuma redakcijas, aicinot komisijas kopā izstrādāt jaunu priekšlikumu, ko varētu atbalstīt vienbalsīgi. Viņš uzskata, ka Latvijas parlamentam nav tiesību vērtēt Krievijas tiesas lēmumu, tā vietā būtu jāaicina ievērot Minskas vienošanos.

Jau ziņots, ka Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos.

Krievijas tiesa 22.martā atzina Savčenko par vainīgu divu Krievijas valsts televīzijas žurnālistu nāvē apšaudē Ukrainas austrumos, kas notika 2014.gadā. Savčenko piespriesta reāla brīvības atņemšana uz 22 gadiem vispārējā režīma kolonijā, kā arī 30 000 Krievijas rubļu (400 eiro) liels sods.

Viņas lieta izpelnījusies nosodījumu gan no Eiropas Savienības, gan ASV, kas aicināja Savčenko atbrīvot. Viņa pati noliedz savu vainu apsūdzībās un prāvas laikā pieteica vairākus badastreikus, tomēr no iespējas spriedumu pārsūdzēt viņa ir atteikusies.

Krievijas apbruņotie promaskaviskie kaujinieki sagūstīja Savčenko 2014.gada 17.jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzējusi no kaujas lauka aiznest ievainotos karavīrus, skaidro viņas advokāti. Drīz pēc tam kaujinieki aizveduši Savčenko no Ukrainas uz Krieviju, kur nodevuši varasiestādēm.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu