LB ekonomiste: Latvijā eiro ieviešanas ietekme uz cenām bijusi mazāka par prognozēto

«Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām. Lai kā Latvijas Banka drošināja, ka dramatiskas ietekmes nebūs, daudzi skeptiski šūpoja galvas. Šonedēļ to apstiprinājis arī Eiropas Savienības statistikas birojs «Eurostat», kura aplēses liecina, ka

eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0,12-0,21 procentpunkts klāt pie janvāra inflācijas.

Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto,» teica Paula atzīmējot, ka iepriekš, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, tika prognozēts, ka eiro ieviešanas ietekme būs 0,2-0,3 procentpunkti.

Viņa norādīja, ka «Eurostat» aprēķiniem izmantoja tādu pašu metodoloģiju, kāda tika lietota pārējo eiro zonas dalībvalstu eiro ietekmes uz cenām vērtējumiem.

«Protams, ka eiro devums patēriņa cenu pārmaiņās nav putns mežā un tiešā veidā nav novērojams. Citiem vārdiem sakot, neviena cenu zīme nesatur informāciju par cenu ietekmējušajiem faktoriem un to ietekmes apmēru. Tādēļ jāizmanto dažādi pieņēmumi un statistiskās metodes,» minēja Paula.

Viņa atzīmēja, ka, piemēram, cenu monitoringa dati jau 2013. gada oktobrī liecināja, ka daži pakalpojumu sniedzēji, iespējams, vasaru nogaidījuši ar jauno cenrāžu drukāšanu un oktobrī to veidojuši tā, lai tas derētu arī pēc eiro ieviešanas, proti, lai eiro cenās būtu ērti norēķināties. Taču šādā veidā neapaļās cenas par apaļām pārveidojās abos virzienos: gan uz leju, gan uz augšu. Cenu kāpumu skaits laikā no 2013. gada septembra līdz 2014. gada janvārim bija pavisam nedaudz lielāks kā kritumu skaits, bet vidējais sarukumu apmērs bija lielāks. To daļēji ietekmēja, piemēram, sakaru pakalpojumu akciju cenas.

Tāpat Paula minēja, ka līdzīgs cenu pielāgošanas process bija vērojams vēl arī 2014. gada janvārī, kad aktuālāk bija pielāgot cenas pakalpojumiem, kuriem raksturīgi norēķini skaidrā naudā. Tomēr

ļoti daudzi tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji turpināja saglabāt arī norēķiniem neparocīgas, neapaļas cenas.

LB ekonomiste arī atzīmēja, ka cenu monitorings nereprezentē patēriņa grozu pilnībā, tādēļ, alternatīvi meklējot janvārim netipiskos cenu kāpumus Centrālās statistikas pārvaldes datos, izrādījās, ka janvārim neraksturīgākās netipiskākās cenu pārmaiņas mēneša laikā novērotas tajās patēriņa preču grupās, kurās tas pieredzēts arī agrāk, citām valstīm ieviešot eiro, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas, kā arī personiskās un aprūpes pakalpojumiem. Tomēr, izmantojot atbilstošo patēriņa grupu īpatsvarus patēriņa grozā, kopējā ietekme tika lēsta līdzīga «Eurostat» novērtētajai.

«Ir iespējams, ka pie apaļām (un pievilcīgām, piemēram, 1,99 vai 1,95) cenām latu izteiksmē bija tik ļoti pierasts, ka cenu pamatotības jautājums frizētavās, manikīra salonos un kafejnīcās plašās diskusijās praktiski neuzausa. Tomēr ar apaļām vai neapaļām cenām eiro Latvijā ienāca pateicīgā brīdī un pateicīgos apstākļos. Latvija bija viena no retajām valstīm, kurā pirms eiro ieviešanas nacionālās valūtas vienības, tas ir, viena lata vērtība pārsniedza vienu eiro. Tādējādi

jebkurš cenu kāpums atspoguļojums (pat cenu sarukums) psiholoģiski varēja izskatīties nepievilcīgs

un «nerosināja apetīti«,» klāstīja Paula.

Tāpat viņa norādīja, ka atšķirībā no Igaunijas, kas eiro ieviesa brīdī, kad pasaulē strauji auga pārtikas un enerģijas cenas, Latvija eiro ieviešanas brīdī tāpat kā kaimiņvalstis baudīja šo preču globālo cenu kritumu salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu. Tas neradīja izmaksu spiedienu daudzās nozarēs, kā arī neveidoja augsni dažādu faktoru izraisīta cenu kāpuma piespēlēšanai eiro.

«Eiro ieviešanas it kā būtiskā ietekme uz cenām ir vēl viens mīts, kuru Latvijai ar savu pieredzi ir izdevies atspēkot, tāpat kā it kā gaidāmo identitātes zaudēšanu, neiespējamību īstenot tik lielas skaidrās naudas apmēra apmaiņu utml.,» sacīja Paula.

Latvija 2014.gada 1.janvārī kļuva par 18.eiro zonas valsti.