/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Pie Latvijas vēstniecības Maskavā sarīkotā prokremliskās jauniešu organizācijas "Rossija Molodaja" protesta akcija "Neļausim pārrakstīt vēsturi!" neietekmēs Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis.
Pie vēstniecības notikusī akcija "Neļausim pārrakstīt vēsturi!" neietekmēšot Latvijas-Krievijas attiecības (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Organizācijas "Rossija Molodaja" preses centrs ziņo, ka 17.maijā aptuveni 200 aktīvistu pulcējušies pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai vērstos pret režisora Edvīna Šnores filmu "The Soviet Story". Organizācija norāda, ka filmā, kuru augstu novērtējis arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, "attēlotas sen atmaskotas falsifikācijas".
Akcijas sākumā uzstājies organizācijas līderis, Krievijas Valsts domes deputāts Maksims Miščenko, kurš sacījis, ka viņam ir sāpīgi "klausīties, kā Latvijā kārtējo reizi mēģina parādīt mūsu vectēvus kā okupantus, bet fašistus, kas Latvijā iznīcināja 350 000 nevainīgu cilvēku, - kā atbrīvotājus". "Mēs esam atnākuši šeit, lai paustu savu pozīciju. Mēs esam atnākuši šeit, lai pateiktu: "Tādu skūpstu fašistiem nepiedos!"" teica Miščenko.
Akcijas laikā tika pakārta un sadedzināta simboliska režisora Šnores lelle, bet aktīvisti liesmās metuši uz pusēm salauztus zīmuļus.
Kā apstiprina Krievijas tiesībsargājošās iestādes, akcijā gan pretēji organizācijas apgalvotajam ir piedalījušies aptuveni 70 cilvēki.
Savukārt Teikmanis informēja, ka šī esot bijusi iepriekš pieteikta organizācijas "Rossija Molodaja" akcija pie mūsu valsts vēstniecības. Vēstnieks norādīja, ka akcijas laikā viņš pats esot piedalījies Eiropas dienas svinībās Gorkija laukumā, kad akcijas dalībnieki viņam vēlējušies iesniegt savāktos 1000 parakstus ar aicinājumu aizliegt filmas demonstrāciju. Teikmanis lūdzis parakstus iesniegt vēstniecībā, kā arī paudis gatavību runāt par vēsturiskajiem jautājumiem ar organizācijas pārstāvjiem. Paraksti gan vēl pagaidām vēstniecībā nav iesniegti.
Diplomāts uzsvēra, ka ar Krievijas pusi ir jāturpina sarunas par vēsturiskiem jautājumiem, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā Maskavā tikās abu valstu vēsturnieki, lai runātu par šīm tēmām.
Latvijas vēstniecība Maskavā nosūtīs Krievijas Ārlietu ministrijai notu ar lūgumu paskaidrot, kādēļ vēstniecība netika laikus informēta par akcijas norisi.
Kā ziņots, galvenie "Padomju stāsta" pieturas punkti ir 1932. un 1933. gada mākslīgi izraisītais bads Ukrainā jeb "golodomors", poļu virsnieku noslepkavošana Katiņā 1940.gadā, SS un čekistu sadarbība, masu deportācijas Padomju Savienībā un medicīniskie eksperimenti, kas tika veikti ar gulaga sistēmā ieslodzītajiem.
Par to filmā runā unikāli arhīvos iegūti kadri, filmas veidotāju pieaicinātie gan krievu, gan rietumvalstu eksperti un arī padomju represijas pārdzīvojušie.
Filmu veidoja radošā apvienība "Labvakar", filmas autors un režisors ir Šnore, operators - Rihards Vīgants, bet producents - Kristaps Valdnieks.