Balsojumā ministri tikai ar vienas balss pārsvaru lēmuši par labu Citadeles investoriem no ASV

Trešais pretendents Norvik banka atkrita, jo banku uzraugu informācija liecināja, ka Norvik nebūs naudas, par ko banku pirkt. Pirms tam Ripplewood jau vairākkārt bija pieprasījis ekskluzīvas pārdošanas sarunas. Privatizācijas aģentūra lūgumus noraidījusi.

Nespējis tikt galā ar Privatizācijas aģentūru, Kolinss devies pie politiķiem un piedraudējis: ja valdība amerikāņu nosacījumiem nepiekritīs, tad kompānija Latviju pametīs. Investoriem esot daudz citu daudz lielāku projektu visā pasaulē. Tomēr ekonomikas ministrs neesot bijis pielaužams un ekskluzivitātei neesot piekritis.

VJAČESLAVS DOMBROVSKIS, bijušais ekonomikas ministrs (Vienotība):

Bet nu mūsu puses uzstādījums un redzējums bija, ka nepieciešams saglabāt maksimālu konkurences spiedienu ar nolūku dabūt augstāko cenu. Nu bija diezgan smagas diskusijas, bija atzinumi no diviem drošības dienestiem, tur vienprātības nebija, cik es atceros.

Jautājums: Drošības dienestu starpā?

Jā. Daži valdības locekļi nu aktīvi iestājās par, nu teiksim tā, ģeopolitiskajiem aspektiem, bija balsojums, gandrīz 50/50, un Ekonomikas ministrijas piedāvātais protokollēmums nebija atbalstīts.

Premjere Laimdota Straujuma uzskata, ka rīkoties citādi nebūtu bijis iespējams. Amerikāņu ultimāts esot bijis nopietns, un Dombrovska virzītais lēmuma projekts turpināt sarunas ar abiem pretendentiem būtu nozīmējis, ka banku iegūst Jurija Šeflera SPI Group.

LAIMDOTA STRAUJUMA, Ministru prezidente (Vienotība):

Jā, tas tā varētu būt. Pēc tās informācijas, kas ir manā rīcībā, Ripplewood varētu atstāt Latviju.

Šeflera SPI Group piedāvātā cena par Citadeli bijusi nedaudz augstāka. Sākumā 120 miljoni, bet vēlāk 105. Taču par visu banku. Otrs pašreizējais Citadeles akcionārs, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka bija noraidījusi iespēju strādāt ar SPI. Valdība uzskatīja, ka ir svarīgi saglabāt sadarbību ar ERAB, jo tās klātbūtne Citadelē vairojot finanšu uzticamību. No Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pienāca neformālas ziņas, ka tā darījumam varētu arī nepiekrist, jo Šefleram esot apšaubāma reputācija. Un visbeidzot galīgo lēmumu par labu Ripplewood spieduši pieņemt notikumi Ukrainā - virs separātistu kontrolētās teritorijas bija notriekta Malaizijas lidmašīna. Tas lika nosvērties par labu investoram, kuram nav nekādas saistības ar Krieviju.

VJAČESLAVS DOMBROVSKIS, bijušais ekonomikas ministrs (Vienotība):

Tad bija balsojums, un es biju vienīgais ministrs, kurš atturējās šajā balsojumā. Katrs, uzklausot drošības iestāžu vadītājus, nu es domāju, ka izdarīja savus secinājumus, vai to var uztvert kā sarkano karti vai ne.

Pēc ekskluzīvo tiesību saņemšanas Citadelē ieradās vairāk nekā 40 amerikāņu auditori, kas sāka bankas padziļināto izpēti. Tās rezultātā amerikāņiem uzradās jauna prasība līgumā. Sākumā solītie 74 miljoni varot mainīties atkarībā no gada rezultātiem. Arī šai prasībai valdība piekrita.

Vēl pēdējā brīdī darījumu apturēt mēģināja Privatizācijas aģentūras vadītājs Ansis Spridzāns, pēkšņi atsakoties parakstīt līgumu. Lai gan tieši viņš bija tas, kas to no Latvijas puses izstrādāja un nodeva izvērtēšanā valdībai. Spridzāna skaidrojums esot tāds, ka nav varējis kā iestādes vadītājs, kam jārūpējas par saimnieciski izdevīgāko izvēli, parakstīt līgumu ar pretendentu, kas piedāvājis mazāku summu. Tomēr līguma saskaņošanas gaitā Spridzāns neesot ziņojis politiķiem, ka negrasās to parakstīt.

Spridzāns arī pameta Privatizācijas aģentūras vadītāja amatu. Tomēr, kā izrādās, no iestādes nav aizgājis pavisam. Jau 2013.gada vidū viņš kļuva par Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmuma Hiponia valdes locekli, bet vēlāk arī par tā vadītāju. Vēl šo piektdien uzņēmumu Hiponia joprojām vadīja Spridzāns.

MĀRTIŅŠ LAZDOVSKIS, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs:

Jautājums: Kā Spridzāna kungs nokļuva darbā Hiponia?

Es detalizēti neesmu lietas kursā, jo tas notika vēl laikā, kad es vēl nestrādāju Ekonomikas ministrijā, bet tas, visticamāk, bija ar viņa paša lēmumu.

Jautājums: Tas nozīmē, ka viņš iecēla sevi tur pats?

Es pieņemu.

Negaidīta bijusi arī Valsts kancelejas nostāja. Kad līgums jau bija saskaņots un ministriem bija jādod akcepts, valdības locekļu mapēs parādījās Valsts kancelejas atzinums, kurā bija kritizēta gan investoru izvēle, gan izteiktas šaubas par līguma atbilstību Latvijas interesēm.

Līguma sastādītājs Valsts kancelejas direktores palīgs Ivars Mēkons lepojas ar drosmi rakstīt ziņojumu, kas nesakrīt ar premjerministres politiskajiem uzstādījumiem. Ja valdība prasa Valsts kancelejas juridisko ekspertīzi, tad lai rēķinoties ar to, ka tās rezultāti varot kādam nepatikt.

IVARS MĒKONS, Valsts kancelejas direktora palīgs:

Valsts kancelejas uzdevums, vēlreiz uzsveru, mēs esam tikai padomdevēji un mēs, protams, balstāmies uz principu, ka mums kā padomdevējiem nav jābaidās sniegt tādu ainu, kādu mēs to redzam, pie mūsu rīcībā esošās informācijas, kas, protams, var mainīties, ja mums būtu cita informācija.

Premjere Straujuma neesot gaidījusi, ka Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane sagatavot atzinumu par tik būtisku jautājumu uzticēs savam palīgam Mēkonam. Viņam turklāt nav pielaides valsts noslēpumam. To Mēkons zaudēja pēc tam, kad nevērīgi bija glabājis slepenus valsts dokumentus.

IVARS MĒKONS, Valsts kancelejas direktora palīgs:

Jautājums: Par līgumslēdzēja pusi vai par viņu reputāciju. Kādus avotus jūs izmantojāt?

Tas nav viens konkrēts avots, tas ir pilnīgi visa mūsu rīcībā pieejamā informācija.

Jautājums: Arī drošības iestāžu atzinumi?

Tai skaitā, ja tādi ir bijuši, jā.

Jautājums: Pielaide jums ir?

Par šo jautājumu es labprāt arī teiktu, visas attiecīgās atļaujas, lai veiktu savus pienākumus, man ir, savukārt te ir runa par informāciju dienesta vajadzībām, kam atsevišķa pielaide nav nepieciešama.

Lai lasītu drošības iestāžu atzinumus, gan laikam vajag, vai ne?

Kā jau minēju, lai veiktu savus pienākumus pilnvērtīgi, kārtīgi, visas nepieciešamās atļaujas ir.

LAIMDOTA STRAUJUMA, Ministru prezidente (Vienotība):

Ministru kabinets paļaujas uz to, kā valsts kancelejas vadītāja organizē darbu. Protams, daudz drošāk, ja ir vairāki atzinumi, sevišķi ļoti nopietnos jautājumos.

Es neesmu pētījusi, kādus tieši dokumentus Mēkona kungs ir pētījis, bet viņam šobrīd nav pielaides, līdz ar to es uzskatu, ka Valsts kancelejas vadībai ir jāredz, vai ir skatīti dokumenti, kuriem ir nepieciešama pielaide, vai tie ir dokumenti dienesta vajadzībām, kur var jebkurš ierēdnis pētīt, veicot parakstīšanos par to.