/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/14/8981182t1hdee7.jpg)
Pēc nepilna mēneša, 26. aprīlī, aprit 30 gadi, kopš vairākās eksplozijās tika iznīcināts kodolreaktors Nr.4 Černobiļas atomelektrostacijā.
Fotostāsts: kā top jaunais Černobiļas sarkofāgs, kas sargās no radiācijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ugunsgrēka likvidēšanai pēc sprādziena bija vajadzīgas 10 dienas. Gaisā pacēlās milzīgs radiācijas mākonis, kas saindēja lielu daļu Eiropas, īpaši Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju. Černobiļas katastrofa tiek uzskatīta par vienu no visbriesmīgākajām kodolnelaimēm pasaules vēsturē.
Īsi pēc reaktora sprādziena mira vairāk nekā 50 AES un ārkārtas dienestu darbinieki. Taču aplēst katastrofas kopējo ietekmi uz planētu un cilvēci ir grūtāks uzdevums. Radiācijas izraisītu audzēju dēļ dzīvību šo gadu laikā zaudējuši daudzi cilvēki, kuru skaitu zinātnieki lēš no 4000 līdz daudziem simtiem tūkstošu.
Patlaban turpinās jaunā 20 000 tonnas smagā tērauda pārsega jeb sarkofāga izbūve virs Černobiļas AES atliekām. Vairāk nekā divus miljardus vērtā projekta gaitā pārsegā tiks iebūvētas tehnoloģijas, kas darbosies zem pārsega, lai teritoriju attīrītu no radiācijas. Tiek solīts, ka topošais pārsegs izturēs 100 gadus. To veido Francijas kompāniju «Vinci» un «Bouygues» kopuzņēmums «Novarka». Plānots, ka jaunā sarkofāga būvniecība tiks pabeigta līdz nākamā gada beigām.
Kā notiek sarkofāga būvniecība un kā izskatās pamestajā AES Prištinas pilsētiņā, var aplūkot pievienotajā fotogalerijā.