Jauna sieviete «uzspridzina» tautisko lietu tirdzniecību

Roze-Traviņa intervijā portālam TVNET stāsta, ka «Rozes bodi» atvēra 2009.gada vasarā. «Mēs atvērāmies krīzē, kad nekas nenotika. Cilvēki nāca iekšā veikalā, smaidīja, viņiem viss patika, bet neko nepirka.» Tolaik preces pirka tikai ārvalstu tūristi, kas iemaldījās veikalā. Šobrīd situācija ir otrāda: aptuveni 80% pircēju ir latvieši, bet pārējie ir tūristi.

Kā veikalam izdevās iekarot latviešu tirgu? «Mēs esam ļoti aktīvi, darbojamies sociālajos tīklos. Uzskatu to par labu mārketinga instrumentu, kā sevi var reklamēt praktiski bez maksas. Visas pārējās reklāmas maksā, un ir jāizvērtē, vai tās atmaksājas.» Tapšanas stadijā ir arī interneta veikals, bet pagaidām nav zināms, kad tas sāks darbu. Līdz tam ārzemēs dzīvojošie latvieši «Rozes bodes» preces saņem, sazinoties ar uzņēmuma pārstāvjiem sociālajos tīklos. Tādā veidā latviskās lietas nonākušas ASV, Kanādā un daudzās Eiropas valstīs.

Neesam sūtījuši preces tikai uz Ķīnu un Maskavu, bet arī tur dzīvojošie jau sākuši interesēties.

Kā jaunajai uzņēmējai, kura pirms tam strādāja par preses fotogrāfi, radās doma par sava biznesa sākšanu? Roze-Traviņa stāsta, ka sākumā viņai bija ideja par savas fotogalerijas atvēršanu, bet tad sieviete saprata, ka tas nebūs rentabli. Lai samaksātu visus fotogalerijas rēķinus, būtu vajadzīgs blakusuzņēmums vai kāds mecenāts, kurš sponsorē tās darbu.

Tāpēc Roze-Traviņa nolēma atvērt veikalu, kurā tirgotu savu draugu – dažādu radošu cilvēku – darinājumus. Bet dzīve arī šajos plānos ieviesa korekcijas – tagad vairums viņas piegādātāju ir sveši cilvēki no dažādām Latvijas malām. Turklāt piegādātāju apjoms laika gaitā būtiski audzis. Patlaban veikals sadarbojas ar vairāk nekā 100 piegādātājiem.

Grūtais sākums

Roze-Traviņa neslēpj, ka uzņēmējdarbības sākums bija diezgan grūts. Lai veikalu uzturētu, tajā nācās likt iekšā savu naudu. Neskatoties uz dažādām grūtībām, viņa pauž gandarījumu, ka uzņēmums nav nevienam parādā. Tas esot viens no labākajiem biznesa rādītājiem, viņa saka un piebilst, ka dzirdēts par uzņēmējiem, kuri laikus nenorēķinās ar piegādātājiem, telpu izīrētājiem un citiem sadarbības partneriem. Līdz ar to tirgū veidojas savstarpēja neuzticība un jāpaiet laikam, līdz izdodas pierādīt sevi un savu uzņēmējdarbību.

Labāk nepaņemt kādu summu sev vai pat ielikt naudu no sevis, nevis palikt kādam parādā,

viņa teic un pauž prieku, ka patlaban bizness ir attīstījies tik tālu, ka sava nauda tajā vairs nav jāiegulda. Jautāta par sākotnējām investīcijām, kas vajadzīgas šāda veikala atvēršanai, uzņēmēja lēš, ka tagadējā valūtā tie būtu 6-7 tūkstoši eiro. Sākuma ieguldījumi lielā mērā atkarīgi no iecerētā veikala telpām, atrašanās vietas un īpašnieku vēlmēm.

Veikalā tirgo tikai Latvijā radītas lietas, bet, tā kā Latvijā visu neražo, daļa to izejmateriālu, piemēram, furnitūra, dzijas, audumi u.c. lietas, iepirktas no citām valstīm. Ir arī 100% Latvijas izstrādājumi. «Piemēram, mežacūku saru ķemmes ir radītas tikai no Latvijas izejvielām – mežacūku sariem un Latvijas koka. Savukārt auskaru sastāvdaļas tiek pasūtītas no citām valstīm,» Roze-Traviņa min piemērus un atklāj, ka dažkārt pircēji jautā, kāpēc Latvijā darinātās lietas maksā tik dārgi. Tas saistīts ar nodokļiem, kas jāmaksā gan ražotājiem, gan tirgotājiem. Ja nebūtu jāmaksā tik lieli nodokļi, preces cena būtu divreiz zemāka.

Latvijā tapis galaprodukts nevar būt lēts. Ja produkts ir lēts, iespējams, tas vests no Ķīnas.

Veikala darbinieces novērojušas, ka vairums pircēju saprot Latvijā radīto preču cenas un novērtē vietējo ražojumu. «Katrai precei ir savs klients. Viens iepirksies tirgū, cits – mazā veikaliņā, cits – lielveikalā. Tie cilvēki, kas pērk Latvijas preces, novērtē to, ka tās ražotas Latvijā, ka to darījis latvietis Latvijā, nevis ķīnietis Ķīnā par smieklīgu algu.»

Roze-Traviņa akcentē arī Latvijā ražoto preču kvalitāti un dizainu, kam ražotāji pievērš lielu uzmanību: «Amatniecības darbi ir kļuvuši ļoti moderni. Piemēram, iPhone vāciņi. Kas varēja iedomāties, ka tos var apgreznot ar Austras koka ornamentiem? Latviešu raksti tagad ir modē un topā. Redzam, ka mūsu klasiku, vēsturi, senču dotās lietas varam modernizēt.» Ļoti iecienītas ir latvju rakstiem rotātas šalles, cepures, krūzes.

Uzņēmēja arī novērojusi, ka laika gaitā mainās pircēju iemīļotākās preces, piemēram, patlaban ir «bums» ar Rozes-Traviņas un mākslinieces Lauras Frīdmanes kopīgi radītajiem tauriņiem, kuru akcents ir latviešu raksti. Viņas bija pirmās, kas Latvijā radīja šos tauriņus, bet tagad tirgus ir piesātināts ar dažādiem līdzīgiem darinājumiem. Lai gan patīkami tas nav, veikala īpašniece nevēlas tērēt laiku un enerģiju, lai cīnītos ar špikotājiem. Arī savdabīgo tauriņu patentēšana mūsdienās nav reāla.

Šoruden pircēji pieprasa arī cepures ar latviešu zīmēm. Tās izpērkot tik ātri, ka ražotāji knapi spēj apmierināt augošo pieprasījumu. Savukārt no modes ir izgājušas vēl nesen populārās ziedu brošas un gandrīz katrai sievietei vajadzīgie žabo. Latvijā lietās sveces joprojām pērk tikpat labi kā kādreiz, bet uzņēmēja vērtē, ka vietējo sveču tirgus ir ļoti, ļoti piesātināts.

«Īstenībā mēs paši Latvijā varam daudz ko izdarīt. Mums nav viss jāieved.

Labāk lai no Latvijas kaut ko izved ārā, nevis visu ieved.

Paldies latviešiem, ka viņi atbalsta un novērtē [Latvijā radītas lietas]. Mēs jūtam, ka cilvēkiem tās patīk. Tas ir pats galvenais. Ja nebūtu viņu, varbūt mēs nejustos tik ļoti vajadzīgi,» viņa saka un norāda, ka vairums tūristu veikalā iegriežas vienu reizi, bet vietējie iedzīvotāji biežāk kļūst par regulāriem klientiem. Vienlaikus ir arī tādi tūristi, kuri «Rozes bodi» apmeklē ikreiz, kad atbrauc uz Rīgu.

Tagad veikalam veicas labi, bet Roze-Traviņa neslēpj, ka pirms vairākiem gadiem šķita, ka tirdzniecība krīzes dēļ būs jāpārtrauc. No apkārtējiem nācās dzirdēt replikas, ka laikam būs jāver veikals ciet. Bet jaunajai sievietei nepatīk, ka viņu pamāca.

Iekšējas spītības dēļ viņa nolēma saglabāt savu «Rozes bodi».

Patlaban Roze-Traviņa dod darbu sev un divām pārdevējām, ar kurām viņai ir ļoti labas attiecības, bet joprojām tiek saglabātas darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Runājot par darbiniecēm, viņa iezīmē kādu tendenci: mūsdienās jaunajai paaudzei ir problēmas ar krievu valodu, kas Vecrīgas veikalā strādājošajām meitenēm tomēr ir jāzina. Bet, ja cilvēks grib, viņš var ātri vien iemācīties arī krievu valodas pamatfrāzes un citas lietas, kas veikalā jāzina.

Kāda ir konkurence nozarē? «Mans uzskats ir tāds, ka konkurence ir vērsta uz attīstību.

Ja uzņēmums ir vienīgais tirgū, tas sāk izlaisties.

Bet, ja uzņēmums visu laiku saglabā uzmanību, kas notiek konkurentiem, kas – mums, kā mēs viņus pārspēsim, visu laiku ir intriga, un tas viss ir vērsts uz attīstību. Tu domā, neatļauj smadzenēm atpūsties, tu visu laiku attīsties. Ja paliec stagnācijā, neko jaunu nedari, jaunus piegādātājus nemeklē un neko jaunu neņem, tu kļūsti neinteresants. Latviešiem, kuri ienāk veikalā, patīk pavaicāt, kas mums ir jauns. Pastāvīgie klienti visu laiku grib kaut ko jaunu. Tāpēc es amatniekiem, ražotājiem saku: «Domājiet jaunus produktus! Pircējiem šie apniks un vajadzēs kaut ko citu.»

Kas savā biznesā ir visforšākais? Vai algas diena? Ne gluži: «Es jau sen aizvērtu ciet veikalu, ja tā būtu algas diena.»

Drīzāk tā ir pašas Rozes-Traviņas un klientu patika un sajūsma par veikalā tirgotajiem produktiem. «Šobrīd mēs nevarētu sūdzēties par klientu trūkumu, tā būtu melošana un liekuļošana.

Bet man ļoti patīk tās pozitīvās emocijas, ka cilvēkiem patīk mūsu tirgotās lietas.

Preces šobrīd novērtē gan latvieši, gan ārzemnieki. Tas ir pats skaistākais. Tās ir Latvijas cilvēku roku darbs! Tās nav ievestas no Ķīnas,» uzņēmēja saka un atklāj, ka domā arī par biznesa paplašināšanu.

Taču pagaidām viņa nevēlas publiski runāt par savu plānu detaļām. Katrā gadījumā portāla TVNET komanda vēl veiksmi un izdošanos!

P.S. Šis materiāls tapis jaunās portāla TVNET rakstu sērijas «Vērtīga pieredze» ietvaros. Šai stāstu sērijā rakstām par Latvijas uzņēmumiem, kuri veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus un turpina attīstību.

Ar šiem rakstiem TVNET vēlas atbalstīt vietējos veiksmīgos un inovatīvos uzņēmējus, tādēļ par šiem materiāliem TVNET neprasa nekādu naudu. Par šiem rakstiem neviens TVNET nav maksājis. Un ja kādam labam uzņēmumam tā ir papildu reklāma, tad mēs par to tikai priecāsimies!

Ja arī tev zināms kāds Latvijas uzņēmums, kurš attīstījies krīzes iespaidā un par kura darbošanos būtu vērts uzzināt citiem, droši pavēsti to portālam, rakstot uz e-pasta adresi zinas@financenet.lv!