Hobijs izaug par veiksmīgu biznesu

«Senākos laikos mani vecāki, kā jau visi latvieši, tecināja bērzu sulas un taisīja dzērienus, bet viņiem nepatika, ka bieži vien tās bija pārskābušas un pēc laika ar zināmu piegaršu. Tāpēc viņi domāja, kā tās padarīt baudāmākas. Tēvs ar mammu izdomāja veidu, ka sulu iepilda šampanieša pudelēs, kur tā saglabā savu dzirkstīgumu un svaigumu.

Mums garšoja, draugiem garšoja, un tad vienā brīdī mēs ar māsu domājām, kāpēc nepamēģināt pārdot. Likumdošanā bija iespēja, ka līdz 400 litriem var pārdot bez jebkādas reģistrācijas. Uztaisījām 400 pudeles, un cilvēki pirka un nāca pakaļ vēl. Sulas ātri beidzās, un

mēs sapratām, ka varbūt ir vērts par to padomāt nopietnāk.

Ar bērzu sulu pārdošanu ģimene sāka nodarboties pirms aptuveni trīs gadiem. Ervins kopā ar māsu Noru nodibināja mikrouzņēmumu, un sadarbībā ar dizaineri Lindu Smalko ģimene radīja īpašu dzēriena dizainu.

«Tā kā produkta pašizmaksa ir samērā liela, gribējām, lai tas izskatās kā šampanietis, kā svinīgāks dzēriens. Tā izskatam bija jābūt atbilstošam. Manuprāt, dizains bija samērā veiksmīgs, tas bija atbilstošs tam, kā mēs produktu redzējām,» Labanovskis vērtēja un piebilda, ka saņemta arī dizaina balvas atzinība.

Nākamais solis bija sākt piedāvāt dzērienu veikaliem un restorāniem. «Rimi Klēts» bija vieni no pirmajiem, kas to paņēma. Tieši nokļūšana šai veikalu ķēdē bija nozīmīgs grūdiens, lai attīstītu biznesu tālāk.

Ģimene visu laiku eksperimentēja ar dzērienu garšām, meklējot labākās. Izmēģinātas aptuveni 200 dažādas garšas, piemēram, ar kafiju, čili, dažādiem ziediem.

Manuprāt, ir jāsakņojas tradīcijās, bet jāmeklē kaut kas jauns.

Tāpēc viņi centās improvizēt un meklēt atšķirīgo no citiem. Pagājušajā gadā viņi pirmo reizi piedāvāja sarkanu dzērienu, kur bērzu sulām pievienota karkade un krustnagliņas. Ziemassvētku noskaņu veicinošais dzēriens izrādījās samērā veiksmīgs, un uzņēmēji saprata, ka var to ražot lielākos daudzumos.

«Šogad atvēzējāmies uz vēl trīs garšām,» Labanovskis teica un stāstīja, ka šogad veikalu plauktos nonāca dzērieni ar upeņu pumpuru, citrona un apelsīna garšu. Savukārt pircēju iecienītākais dzēriens joprojām ir ar piparmētru garšu, kas radās pašā sākumā.

Runājot par dzēriena ražošanas apjomiem, Labanovskis akcentēja, ka Latvija ir visai mazs tirgus. «Šogad ir lielākais ražošanas apjoms. Mēs saražojām 15 tūkstošus pudeļu, kas ir tādas ļoti mazas Itālijas vīna darītavas apjoms, bet Latvijai tas ir samērā daudz. Mūsu mērķis ir skatīties arī uz citiem tirgiem un meklēt eksporta iespējas. Tā ir tā cīņa, kur mēs cīnāmies. Pagaidām vēl nav izdevies. Mēs esam individuāli sūtījuši dzērienus uz Angliju, Vāciju un citām valstīm, bet vēl neesam noslēguši līgumu ar konkrētu pircēju. Pagaidām ir tikai sarunas.»

Tajās dominē virkne objektīvu un subjektīvu apstākļu. Viens ir apjoms. Piemēram, ar Vācijas uzņēmējiem būtu grūti sadarboties, cenšoties apmierināt lielo pieprasījumu.

Es nevarētu viņiem pēkšņi piegādāt konteineru ar dzērieniem, jo bērzam sulas tek vienreiz gadā.

«Es nevaru sulas tagad pēkšņi kaut kur satecināt vai izrakt, man jāgaida pavasaris.»

Turklāt interesanti, ka ārpus Skandināvijas un Austrumeiropas bērzu sulas nav zināmas kā dzēriens. Labi, ka pēdējā laikā bērzu sulas kļūst arvien populārāks dzēriens veselīga uztura cienītāju vidū. Bērzu sulas tiek pozicionētas kā ziemeļu alternatīva dienvidos iegūstamajam kokosriekstu ūdenim. Abi dzērieni ir veselīgi, vērtīgi un slāpes veldzējoši.

Uzņēmuma pārdotās bērzu sulas tiek iegūtas ģimenes lauku saimniecībā «Kainaiži» Brantu pagastā Smiltenes novadā. «Tur ir aptuveni 200 bērzu, un šobrīd esmu sācis apstādīt vienu lauku ar maziem bērziem,» uzņēmējs sacīja un paskaidroja, ka jāpaiet aptuveni 20 gadiem, kamēr no kokiem var sākt tecināt sulas. «Cerams, ka manā mūžā sanāks.»

Visintensīvākais gadalaiks saimei ir pavasaris, kad bērzu sulas tiek tecinātas un pildītas pudelēs. Tajā laikā Labanovsku ģimenes locekļi darbojas no rītausmas līdz naktij.

Bērzu sulu pildīšana un pārdošana nav vienīgā Labanovska nodarbošanās. Viņš ir arī ekoveikala «Dabas dobe» līdzīpašnieks. «Kad netecinu bērzu sulas, skatos, kā notiek veikala darbība. Pilnīga pievēršanās bērzu sulām ir aprīlī, maijā, kad braucu uz laukiem un dzīvoju tikai tur. Protams, palielinoties apjomiem, tam sanāk pievērst arvien vairāk uzmanības.»

Varētu būt, ka šis būs gadījums, kad hobijs pāraug par biznesa modeli.

Jautāts, vai Latvijā ir viegli būt mazajam biznesmenim, Labanovskis nosmējās un atbildēja, ka laikam nav gan. Pie objektīvajiem apstākļiem viņš minēja to, ka Latvijas tirgus ir diezgan mazs un cilvēku pirktspēja ir neliela. Savukārt pie maināmiem apstākļiem uzņēmējs pieskaitīja esošo likumdošanu, kas nenosaka mazus nodokļu un citus atvieglojumus biznesa sākumā. Tas ļautu uzņēmējiem vieglāk attīstīties un veiksmīgāk izaugt.

Būtu labāk, ja valsts piedāvātu mazajiem uzņēmējiem pakāpienus, ar kuru palīdzību tie varētu labāk nostiprināties, lai pēc tam maksātu visus nodokļus. Sākumā vajadzētu maksimāli mazu birokrātijas un nodokļu slogu.

Labanovskis arī minēja konkrētu piemēru par mikrozņēmumiem. Labi domātais uzņēmējdarbības modelis nākamgad būs zaudējis savu jēgu, jo nodokļi tiks palielināti. Arī ģimenes uzņēmumiem Latvijā ir nepietiekams atbalsts. Citās valstīs tā ir speciāla uzņēmumu kategorija, ko valsts veicina.

Neskatoties uz dažādām grūtībām, Labanovskis jūt sevī «personisko urdītāju», kas liek doties uz priekšu pa uzņēmēja taku. Tāpat viņam gandarījumu dod sajūtas, ka paša iecienītu produktu izdevies veiksmīgi palaist tirgū.

Viņš arī priecājas, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar citās valstīs dzīvojošajiem, bieži vien dzīvo dabai un cilvēkiem draudzīgāk. Attīstītākajās valstīs mītošie nereti ir ļoti atrauti no dabas. «Mēs zinām, no kuras puses govij pieiet, un zinām, ka bērzu sulas pavasarī iegūst no koka, nevis izspiežot bērza lapas.. Mūsu mentalitāte ir tuvāk dabai. Mums patīk arī doties uz mežu un lasīt sēnes,» viņš salīdzināja un piebilda, ka mūsu pārtika bieži vien ir daudz kvalitatīvāka nekā Rietumeiropā un Amerikā.

«Arī no ekoloģijas viedokļa mums ir ko dot Rietumeiropai. Mēs šeit esam diezgan tīri un mākam produktus pagatavot. Varbūt bieži vien mums pietrūkst iniciatīvas nest šos produktus jaunā līmenī, kas būtu pārdošana, nevis lietošana tikai mājās. Potenciāls mums ir ļoti liels.

Piemēram, Itālijā katra sēta ir mājražotājs. Viņi taisa sieru, pastas un citas lietas, kas viņiem ir uz vietas. Mēs varētu darīt to pašu, jo katrā mājā taču gatavo ievārījumus un citus gardumus. Varbūt mums nav tā uzņēmējdarbības gara vai tik attīstījušās tradīcijas. Protams, cilvēkiem ir arī bailes no dažādām institūcijām, kas bieži vien ir neracionālas. Bet jāteic, ka bieži vien likumdošana arī neveicina attīstību.

Man ir dziļa pārliecība, ka

Latvijas «Nokia» nebūs no augstajām tehnoloģijām un lielajiem investīciju projektiem,

bet gan tā radīsies no tām interesantajām idejām, ko cilvēki, mazie uzņēmēji lēnām attīstīs. Nedomāju, ka mums ir slikti zinātnieki, bet mums nav tādas infrastruktūras un tradīcijas. Mums nav Silikona ielejas, un tā te neradīsies, jo mums nav tādas naudas, ko tajā investēt. Savukārt pārtikā vai citās tradicionālajās nozarēs tā var rasties. Liela iespēja, ka tā var rasties no maziem uzņēmējiem, kam ir jauna, svaiga ideja. Tikai jāļauj viņiem uzplaukt.»

Runājot par piedzīvotajām grūtībām, Labanovskis saka, ka, darbojoties ar bērzu sulām, nav piedzīvojis brīžus, kad nolaidušās rokas un gribējies visu mest pie malas. Drīzāk bērzu sulu tirgošana ļāvusi «atslēgties» no eko veikala «Dabas dobe» biznesa, kas ir viņa pamatnodarbošanās.

Tomēr kā vienu no grūtākajām lietām uzņēmējs min kompromisu starp saviem priekšstatiem un pircēju garšas izjūtām. Ne vienmēr tās sakrīt. Dažkārt jāatkāpjas no savām izjūtām un produkts jāmaina par labu patērētāju vēlmēm. Piemēram, Labanovskim garšo diezgan skābas sulas, taču daļa pircēju pieprasa saldāku dzērienu. Viņš nevēlas nonākt līdz kompromisam, kurā viņam pašam produkts vairs nepatīk, jo tādā gadījumā viņš vairs nevarēs to veiksmīgi attīstīt. Tāpēc vienlaicīgi jāieklausās patērētāju atsauksmēs un jācenšas nezaudēt produkta personību.

Uzņēmējs arī neslēpa, ka pagaidām visa ar bērzu sulām nopelnītā nauda tiek ieguldīta attīstībā. «Domāju, ka klasiska peļņa nebūs vēl 2-3 gadus, kamēr uzņēmums attīstīsies. Piemēram, mums vajag uzcelt kaut vai pagrabu, kas ir finanšu resursu ietilpīgs projekts. Mums noteikti nebija plānu, ka mēs ar šo biznesu jau sākumā pārtiktu, bet pamazām tas dod papildu ienākumus, tīri darba algā,» viņš teica un piebilda, ka uzņēmums neplāno apstāties pie esošā sortimenta. Iecerēti arī jauni produkti.

Iespējas ir. Tikai jāatrod niša un produkts pareizi jāuztaisa.

Šā gada sākumā SIA «Kainaiži» saņēma arī «Altum» aizdevumu 14 tūkstošu eiro apjomā. «Jāsaka – labi, ka tāda lieta ir, bet šo naudu dabūt bija viena no grūtākajām pieredzēm. Varbūt tas mums sakrita, bet tas bija ļoti nedraudzīgs process. Jau pirms diviem gadiem visi dokumenti bija iesniegti un gaidījām finansējumu, pēc mēneša bija jāsāk tecēt bērzu sulām, bet tad mums pateica, ka diemžēl viss ir apstādināts, jo Eiropas Komisija konstatējusi kaut kādus pārkāpumus programmā un viņi nevar piešķirt mums līdzekļus. Jāpagaida pusgads.

Ko darīt? Aiziet līdz bērzam un teikt: «Tagad, lūdzu, pusgadu netecini, bet sāc pēc pusgada.» Tas man likās nekorekti – valsts bija uzņēmusies saistības, parakstījusi līgumu, un tās vainas pēc mums atteica finansējumu,» uzņēmējs raksturoja procesu un piebilda, ka viņi bija paļāvušies uz valsts aizdevuma saņemšanu un tāpēc pēkšņi nācās visu pārplānot.

Arī šī aizdevuma administrēšana, noteiktās prasības un pieprasītās garantijas bijušas pārspīlēti lielas jauniem uzņēmējiem. Labanovskis uzskata, ka

valstij un tās institūcijām būtu vairāk jāuzticas jaunajiem biznesmeņiem.

«Neuzticēšanās bieži vien aiziet līdz absurdiem.»

Atbalsts mūsu uzņēmumiem

P.S. Šis materiāls tapis jaunās portāla TVNET rakstu sērijas «Vērtīga pieredze» ietvaros. Šai stāstu sērijā rakstām par Latvijas uzņēmumiem, kuri veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus un turpina attīstību.

Ar šiem rakstiem TVNET vēlas atbalstīt vietējos veiksmīgos un inovatīvos uzņēmējus, tādēļ par šiem materiāliem TVNET neprasa nekādu naudu. Par šiem rakstiem neviens TVNET nav maksājis. Un ja kādam labam uzņēmumam tā ir papildu reklāma, tad mēs par to tikai priecāsimies!

Ja arī tev zināms kāds Latvijas uzņēmums, kurš attīstījies krīzes iespaidā un par kura darbošanos būtu vērts uzzināt citiem, droši pavēsti to portālam, rakstot uz e-pasta adresi zinas@financenet.lv!