Artura Kaimiņa sivēnmāja

Cūkas laime*

Deputāta krēsls Saeimā nav sasniegums, kas pierāda, cik spējīgs ir politiķis, jo vara nemaina cilvēku, bet parāda, kas tu esi par cilvēku. Tomēr pārākuma un nesodāmības sajūta ir varens dzinējspēks darīt tikai to, kas svarīgs partijai, nevis svarīgs mums - Latvijas valstij. Godprātīgi un ļoti cītīgi jāstrādā, lai pierādītu pretējo. Diemžēl tikai retais Latvijas politiķis spēj izturēt varas pārbaudījumu 365 dienas gadā.

Bet ir tādi margināli tautas kalpi kā Arturs Kaimiņš, kas nemaz negrasās sevi apgrūtināt ar darbu. Lai nerastos šaubas par viņa nolūkiem, noskatieties 10. novembra Dombura šovu**. Jaunā deputāta izrādīšanās Saeimas izmeklēšanas komisijas sastāvā par Maksimas veikala sabrukšanu vēl mums priekšā, bet priekšstats bija nepārprotams - daudz nesakarīgas pļāpāšanas, maz izpratnes, vēl mazāk skaidrības pašam runātājam par to, ko iecerējis paveikt.

Arturam Kaimiņam maldīgi šķiet, ka deputāta statuss piešķir rīcības brīvību darīt visu, ko vēlas, kamēr Mārtiņa Bondara Reģionu partija (RP) komfortabli smīn par partijas biedra ākstīšanos. RP vadības klusējošais atbalsts Kaimiņa rīcībai vairāk raksturīgs bankrotējušiem politbiznesa veidojumiem TP, LPP/LC, PLL – skandalozu vai «tautā mīlētu» naivuļu piepirkšanas mērķis ir partijai ierāpties Saeimā, kaut pa sētas durvīm. Protams, tādēļ darbs parlamentā RP nesokas, jo nav ietekmes līdzekļu, kā pašpuiku apklusināt un piespiest viņu strādāt.

Ja partija radīta uz šķībiem pamatiem, tad cerēt uz pozitīvām izmaiņām 12. Saeimā nav pamata neatkarīgi no tā, cik liels uzticības un demokrātijas līmenis valda partijas iekšienē. Ne velti tautas gudrība māca – kā sāksi, tā beigsi.

Paša Artura Kaimiņa izpratnes par godīgumu apliecinājums bieži bija atstāts uz Lāčplēša ielas vietās, kur nav atļauts stāvēt. Tā kā automašīnai bija Beļģijas valsts reģistrācijas numura zīmes, tad Valsts policijas spēkos nebija pārkāpēju sodīt. Nav svarīgi, ka tas bija vēl pirms iekļūšanas Saeimā.

Kaimiņš starp līdzīgajiem

Zaļzemnieks Uldis Augulis, nesen atbildot uz žurnālista jautājumu par labklājības ministra prioritātēm, nopietnā ģīmī atteica: «Man visas jomas ir prioritāras.» Tā runā politiķi, kas par ministriem kļuvuši, pateicoties tikai partijas labvēlībai, nevis savas profesionālās [ne]varēšanas dēļ. Šādi politikāņi vienmēr ir iztapīgi partijas vēlmēm, bez sava viedokļa un precīzi argumentētas nostājas un viegli manipulējami. Tādēļ šādiem politiskajiem ērmiem viss ir svarīgs, jo nekas nav svarīgs.

Arturs Kaimiņš nav brīnumlīdzeklis, kura videoblogs par ikdienas gaitām parlamentā mums atklās korupciju, pērkamību, stulbumu, slinkumu Saeimas deputātu vidū. Pavisam noteikti mēs neredzēsim godprātību. Un ne tādēļ, ka Saeimā tās nav. Tas vienkārši Arturam Kaimiņam nav pa spēkam. Viņš turpinās kaisīt spīguļojošus putekļus, lai pievērstu uzmanību tukšai formai bez satura. Kad noderīguma termiņš beigsies, par viņu aizmirsīs. Pašam paliks vien rūgtuma sajūta par neizmantotu iespēju strādāt darba devēju - mūsu labā.

Artura Kaimiņa ālēšanās nes klikus ne tikai ziņu portāliem, bet ir izdevīga arī visām partijām Saeimā. Kaimiņa fonā daudzi deputāti izskatās labāki, sakarīgāki un pat simpātiskāki. Piemēram, salīdzinot ar prastā Kaimiņa izdarībām, viltīgais Dzintars Zaķis šķiet velna pilns nelietis; SC līderis Nils Ušakovs šķiet nopietns Latvijas labā strādājošs politiķis, nevis noziedznieka Vladimira Putina partijas sadarbības partneris; arī Sudraba šķiet lāga cilvēks, kas tikai nedaudz šķielē uz astrālām ķirzakām; bet Kaimiņa pārspīlētā vaļība liek vienmēr galantā Mārtiņa Bondara matu sakārtojumam izskatīties pēc Anatolija Gorbunova galvas rotas...

Respektīvi, Artura Kaimiņa ākstīšanās Saeimā pievērš uzmanību nesvarīgām detaļām, kas netraucē partijām spēlēt varas spēles Saeimā, bet traucē mums koncentrēt uzmanību uz personām, varas procesiem un lēmumiem, kas veido mūsu valsts nākotni.

Kā teica viens mans kolēģis: vai tu domā, ka žurkai garšo tie sapuvušie āboli? Nē! Tas jaukais radījums vienkārši netiek klāt ābolam, kas aug kokā. Kamēr ābols nav nokritis, žurkai to neredzēt.

Arturs Kaimiņš zina savu vietu. Vai mēs zinām savējo?

^{* Cūkas laime – nejauša (neapzināta), negaidīta veiksme}

Dombura studija