Sieviete, kura dzied: Alla Pugačova (21)

Allas Pugačovas dzīve itin nemaz nav bijusi pieticīga – ne profesionālajā, ne privātajā jomā. Dziedātāja uz saviem koncertiem allaž pulcinājusi pilnas skatītāju zāles. Viņas dzīvē bijis milzum daudz vīriešu, ar četriem no viņiem Alla iestūrējusi laulības ostā. Alla ir no tām sievietēm, kura nekad negaida, kad kāds palūgs aiziet, viņa vienmēr paceltu galvu savus vīriešus pametusi pati. Vīrieši Allas dzīvē nav paliekoša vērtība. Ir pat teiciens – vīrieši nāk un iet, bet Alla paliek.

Naftinieku zvaigzne

1949. gada 15. aprīlī Zinaīdas Odegovas un Borisa Pugačova ģimenē piedzima meitene. Vārds Alla viņai tika dots divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, vecāki šādu vārdu izvēlējās par godu tolaik populārajām aktrisēm Allai Tarasovai un Allai Larionovai. Otrkārt, agrāk vienu no likteņa dievietēm sauca par Allu, un vecāki cerēja, ka tādējādi liktenis meitenei būs labvēlīgs. Mūziķes gaitas Alla sāka vietējā mūzikas skolā, mācoties klavierspēli. Pabeigusi vidusskolu un mūzikas skolu, viņa iestājās Ipoļitova-Ivanova vārdā nosauktajā Maskavas valsts mūzikas skolā.

1965. gadā, kad Alla vēl bija mūzikas skolas studente, Levons Merabovs un Mihails Taņičins viņai piedāvāja ierakstīt dziesmu Robots. Dziesmu atskaņoja raidījumā Labrīt!. Tā kļuva ļoti populāra, to dziedāja daudzas estrādes dziedātājas, tā skanēja dažādos smalkos restorānos. Uz raidījumu Labrīt! pienāca vēstules ar lūgumu, lai jaunā dziedātāja izpilda vēl kādu dziesmu. Tobrīd komponists Vladimirs Šainskis meklēja izpildītāju savai dziesmai Kā lai es iemīlos un izvēlējās Allu. Dziesma kļuva ārkārtīgi populāra un ieguva pirmo vietu radiokonkursā Mēneša melodija. Redzot, ka Alla ir viņa veiksmes ķīla, savu nākamo dziesmu Nestrīdies ar mani Šainskis uzreiz piedāvāja viņai. Kad arī tā kļuva par hitu, Komponistu savienība apvainoja radiostaciju balsošanas rezultātu falsifikācijā, bet tā nebija taisnība – Krievija jau bija atklājusi un iemīļojusi savu nākamo dīvu. Nākamajā gadā radiostacija Jaunība organizēja aģitbrigādi braucienam uz Rietumsibīriju, lai stiprinātu tur strādājošo naftinieku garu. Allai tobrīd bija septiņpadsmit, un viņa labprāt atsaucās piedāvājumam. Pēc atgriešanās Alla kļuva par grupas Jaunais elektrons solisti, vēlāk bija Roskoncerta aktrise, paguva pastrādāt ansamblī Maskavieši un Oļega Lindstrēma vadītajā orķestrī.

Sieviete un Maestro

Pirmo atzinības vilni Allai atnesa dalība konkursa Zelta orfejs Bulgārijā 1974. gadā. Patiesībā turp bija jādodas citai dziedātājai, bet liktenis bija labvēlīgs Allai. Viņa sevi pieteica kā vērā ņemamu skatuves mākslinieci, izpildot slaveno dziesmu Arlekīns. Interesants ir stāsts par to, kā Alla pie šīs dziesmas tika. Izrādās, divdesmit dienas pirms festivāla viņa nemaz nezināja, ko dziedās. “Man nebija labas dziesmas,” vēlāk stāstīja Alla. “Biju izmisusi. Atceros, sēdēju viena pati pustumšā zālē, kamēr uz skatuves mēģināja orķestris. Atvērās durvis, un pie manis pienāca nepazīstams cilvēks. Viņš jautāja, vai esmu Alla Pugačova, un tad iedeva dažas nošu lapas, teikdams, ka, viņaprāt, man tās derēs. Tas var izklausīties neticami, bet tieši tā notika.” Šā vīrieša vārdu Alla tā arī neatklāj. Bet priekšnesumus bija ģeniāls – Alla lika lietā savu aktrises talantu, uz skatuves demonstrēja klauna likteņa traģiku un rūgtumu, tādējādi apburot žūriju. Konkursā viņa ieguva pirmo vietu, un tas bija triumfa sākums. Pēc tam sekoja dažādi konkursi, un Alla visur izcīnīja pirmās vietas. No 1977. līdz 1981. gadam skaņuplašu firmā Melodija milzīgās tirāžās tika izdotas Allas plates Dvēseles spogulis, Arlekīns un citi, Pacelies pāri kņadai, Vai tas vēl būs, Cik trauksmains ir šis ceļš.

80. gadu sākumā Alla satika maestro Raimondu Paulu, un sākās viņu radošā savienība. Visā Padomju Savienībā cilvēki dziedāja līdzi dziesmām Miljons sārtu rožu un Sendienu pulkstenis. Allai Pugačovai bija īpaša programma Pie mums viesojas Maestro, kurā komponists dziedātāju pavadīja uz klavierēm. Pugačovas un Paula sadarbība bija ārkārtīgi veiksmīga, un Krievijas publika neticēja, ka abus nesaista romantiskas attiecības. Kāpēc? Neraugoties uz Allas dievinošo attieksmi pret saviem iemīļotajiem, viņai blakus nekad nebija atradies cilvēks, ko publika uzskatītu par īstu varoni, tāpēc skatītāji šo varoni gribēja ieraudzīt rāmajā un noslēpumainajā latvietī, kurš eleganti sēdēja pie klavierēm. Par viņiem runāja daudz. Klīda baumas, ka Pauls uzdāvinājis Allai baltu flīģeli, uz kura viņi mīlējušies. Runāja, ka Pugačova salauzusi Paula sievai roku. Bet, lai arī cik vīlusies būtu pēc skandāliem alkstošā publika, nekā tāda nebija. Pat dziesma Maestro, ko Pugačova un Pauls izpildīja kopā uz divām klavierēm, bija veltīta citam vīrietim viņas dzīvē – komponistam Konstantīnam Orbeļjanam.

Pirmā mīlestība

Aizraujošāka par skatuves dzīvi publikai allaž šķitusi Pugačovas privātā dzīve, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā bijusi ļoti vētraina. Tiesa, dziedātājas pielūdzējiem grūti izšķirt, kur sākas patiesība un kur meli, jo Alla reti kad ir apstiprinājusi vai noliegusi presē parādījušos informāciju. Pugačova reiz teikusi: “Kad par mani kāds kaut ko izdomā un visiem paziņo, es to nekad nenoliedzu, tikai smaidu – tas ir interesantāk nekā dzīvē. Kad par mani kāds saka kaut ko briesmīgu, es to piespraužu kā puķi pie kleitas. Kas gan var būt garlaicīgāks par nevainojamu reputāciju? Ja teikšu patiesību – būs garlaicīgi.” Lai kā arī būtu, publikācijas par krievu estrādes dīvu liecina, ka viņas pirmās nopietnās romantiskās attiecības sākās 1967. gadā, kad Allai bija astoņpadsmit gadu. Jaunākais brālis iepazīstināja viņu ar svešvalodu studentu Valēriju Romanovu. Tas bija vētrains un kaislīgs romāns. Romanovs bija turīgu vecāku atvase un varēja dāvināt Allai dārgas dāvanas. Allas māte priecājās par meitas izvēli. Pēc augstskolas beigšanas Valēriju nosūtīja strādāt uz Ēģipti. Jaunie plānoja apprecēties, lai Alla varētu doties līdzi mīļotajam, bet vecāki viņus no šā soļa atrunāja – galu galā Alla tikai nupat bija sasniegusi pilngadību. Viņa apsolīja gaidīt līgavaini, bet tā nenotika – Valērijs regulāri rakstīja, bet Alla atbildēja arvien retāk un retāk, līdz pārtrauca pavisam. Tā teikt, kas no acīm prom, tas no sirds ārā. Alla ļoti gribēja mīlēt, tāpēc tajā pašā gadā, kad Valērijs devās uz Ēģipti, viņa uzsāka citu romānu.

Prom no vecākiem

1967. gadā kādu dienu Alla nolēma – tas, kurš šodien pirmais ienāks pa cirka skolas durvīm [viņa kādu laiku strādāja cirka skolā par koncertmeistari], būs man lemtais. Pirmo Alla satika Aleksandru Forgetu, bet viņš nevarēja kļūt par Allas vīru, jo viņu vispār neinteresēja sievietes. Otrs sastaptais izrādījās slaids, rudmatains jauneklis, kurš sevi sauca par Mikolasu Orbaku Edmunda dēlu. Vienkāršības labad Alla nolēma viņu saukt par Mišu. Viņi satikās četrus mēnešus, un tad Alla pati Mišam piedāvāja attiecības noformēt oficiāli. Viņa gribēja tikt prom no vecāku aizgādības un laulības uzskatīja par vienkāršāko veidu, kā to izdarīt. Kad Miša ieradās iepazīties ar Allas vecākiem, tur bija iegriezies arī Valērijs Romanovs, kurš nupat bija atgriezies no Ēģiptes. Nesagaidot attiecību noskaidrošanu, Miša aizbēga – nobijās. Nākamajā rītā Alla ieradās pie viņa, un abi kopā devās uz dzimtsarakstu biroju, lai noformētu attiecības oficiāli. 1971. gada maijā Allas un Mišas ģimenē piedzima meita Kristīna. Viņa ieguva uzvārdu Orbakaite – tā, kā pieņemts Mišas dzimtenē Lietuvā. Trīs mēnešus pēc dzemdībām Alla atsāka strādāt, mācījās dziedāt pie privātskolotāja. Tuvākajā apkārtnē visi bērnudārzi bija aizņemti, bet Allai nebija laika pieskatīt pirmdzimto, un Kristīnu uz diviem gadiem aizsūtīja pie vecmāmiņas uz Kauņu, kur meitene iemācījās runāt lietuviski un tika kristīta katoļu baznīcā. Alla daudz koncertēja un reti redzēja vīru, turklāt viņas milzīgās ambīcijas nesaskanēja ar Mišas vēlmēm viņa paša radošajā dzīvē, tāpēc 1973. gadā pāris izšķīrās.

Mīla un atriebe Pēc šķiršanās Allai bija daudz dažādu aizraušanos, bet tās neizvērtās nopietnās attiecībās. Ar otro vīru Aleksandru Stefanoviču viņa iepazinās 1976. gada rudenī. Viņu romāns sākās 24. novembrī kādā restorānā. Pēc vakariņām, būdami tikko iepazinušies – Stefanovičs tobrīd vēl nebija dzirdējis nevienu Allas dziesmu –, abi devās uz viesnīcu, kur pavadīja nakti. Sākumā attiecības tika slēptas, jo abiem bija otras pusītes, bet līdz gada beigām viss tika atrisināts – Alla pārtrauca ne īpaši nopietnās attiecības ar mūziķi Konstantīnu Orbeļjanu, bet Aleksandrs pameta līgavu un pārcēlās dzīvot pie Allas. Pēc neilga laika Pugačova un Stefanovičs apprecējās. Otrais vīrs Allai ieteica vairāk uz skatuves izmantot aktrises talantu. Viņam bija pieci zelta likumi, kurus dziedātāja ievēroja uz skatuves: grēksūdze jeb dziesmas par sevi, vientuļas sievietes tēls, atteikšanās no sekošanas Rietumiem, teatralitāte – katrai dziesmai jābūt kā mazai izrādei –, kā arī skandalozitāte. Tāds bija Aleksandra plāns, lai Allu no vienkāršas dziedātājas pārvērstu par valsts elku, un tas nostrādāja. Līdzdarbojoties Stefanovičam, iznāca Pugačovas pirmais nopietnais albums Dvēseles spogulis, kas nav pārspēts vēl šodien. 1980. gadā Alla un Aleksandrs pārcēlās uz lielu četristabu dzīvokli Maskavā, bet tas neglāba viņu irt sākušās attiecības. Iemesls: Allai bija uzradies cits vīrietis – Jevgeņijs Boldins. 1980. gadā Stefanovičs bija sācis uzņemt filmu Dvēsele, kuru plānoja veidot, pamatojoties uz Pugačovas dziesmām, bet pēc šķiršanās Stefanovičs nolēma atriebties un filmā uzņēma Allas mūžīgo sāncensi Sofiju Rotaru.

Allas dzīves menedžeris Vēl būdama precējusies ar otro vīru, Alla 1978. gada 26. maijā iepazinās ar Roskoncert festivālu programmu direktoru Jevgeņiju Boldinu. Kaut gan 29 gadus vecās dziedātājas slava bija izplatījusies pa visu valsti, viņai vēl nebija sava kolektīva – ne muzikantu, ne kostīmu mākslinieka, ne skaņu režisora. Boldins uzņēmās to visu organizēt un drīz kļuva par Allas Pugačovas kolektīva direktoru. Skaistulis Jevgeņijs bija blakus Allai dienu un nakti, un gluži likumsakarīgi viņiem izveidojās romāns. Boldina funkcijas Pugačovas dzīvē bija ļoti plašas – viņš nodarbojās ne tikai ar koncertturneju organizatoriskajiem jautājumiem un saimnieciskajām problēmām, bet partijas priekšā atbildēja par visiem Allas izraisītajiem skandāliem. Tieši par kādām, vēsture klusē, bet runā, ka Pugačova allaž bijusi skandāliste un ļāvusies savam slāvu temperamentam. Tobrīd viņa jau bija populāra visā Padomju Savienībā un Austrumeiropā. Rīkoja arvien lielākas koncertturnejas, kuras bez Boldina līdzdalības noorganizēt nebūtu iespējams. Aiz viņa muguras Alla jutās kā aiz akmens mūra. Esot kopā ar Boldinu, notika vairāki vērienīgi koncerti, un Alla ieguva vēl lielāku popularitāti – pie viņas ar sadarbības piedāvājumiem ieradās pat Benijs Andersons un Bjorns Ulveuss no slavenās grupas ABBA un viens no rokoperas Jesus Christ Superstar autoriem Tims Raiss. Lai arī ko viņi būtu piedāvājuši, Pugačova visiem atteica.

Krāpniece Alla Pugačova un Boldins kopā nodzīvoja piecus gadus, nenoformējot savas attiecības oficiāli. Viņi droši vien tā arī nekļūtu par likumīgiem laulātajiem, ja vien nebūtu iejaukusies tolaik tik varenā partija. Reiz uz partijas komiteju pienāca vēstule par Jevgeņija Boldina amorālo uzvedību – koncertturneju laikā viņš dzīvojot vienā istabā ar sievieti, ar kuru nav oficiāli reģistrējies. Partijas komitejas pirmais sekretārs izsauca pie sevis Allu un piedraudēja, ka nelaidīs Jevgeņiju ārpus valsts, ja tā turpināsies. Alla uzreiz devās pie Jevgeņija, un abi devās uz dzimtsarakstu biroju reģistrēt laulību. Tas notika 1985. gadā. Drīz pēc apprecēšanās Jevgeņijs un Alla pašķīrās, iemesls bija pavisam vienkāršs – Allai bija jauna aizraušanās, muzikants Vladimirs Kuzmins, kuram viņa piedāvāja strādāt kopā. Boldins, uzzinot par sievas jauno aizraušanos, salika savas mantas un pameta ģimenes ligzdiņu. Tā ilgi nestāvēja tukša – uz karstām pēdām Allas dzīvoklī ievācās Kuzmins. Viņi pat izveidoja duetu Divas zvaigznes. Publika atbalstīja dīvas izvēli un priecājās – beidzot uz skatuves parādījies cienīgs partneris! 1987. gadā Krieviju pāršalca baumas, ka Alla apprecējusies ar Kuzminu, bet tā nebija taisnība, patiesībā tas bija viņu attiecību beigu sākums – pēc gada abi pašķīrās. Kuzmins izvācās no Allas dzīvokļa, un savā vietā atgriezās... Boldins. Piemiņai no Pugačovas un Kuzmina attiecībām palika suns Kuzja. Kaut gan Boldins lūdza, Alla atteicās dzīvniekam dot citu vārdu, pat atklājot, ka suns ir kucīte.

Zudušais bērns Pēc Jevgeņija atgriešanās ģimenē abi piedzīvoja vēl kādu satricinājumu. Alla palika stāvoklī. Dziedātājas karjera 80. gadu beigās bija sasniegusi virsotni, viņai bija svarīgi būt uz skatuves. Alla ilgi domāja, vai gaidāmā bērna dēļ no visa būtu jāatsakās. Tas bija mokoši – izsvērt visus par un pret, šaubīties, pārliecināt pašai sevi. Jevgeņijs gribēja bērnu, bet... galu galā laulātie pieņēma lēmumu par labu abortam. “Tā bija mūsu lielākā kļūda,” kādā intervijā teica Jevgeņijs. “Bet toreiz mums šķita, ka bērns – tā ir neiespējamā misija. Allai bija daudz ārzemju koncertturneju, ļoti sablīvēts grafiks, koncertus nevarēja atcelt. Sanāk, ka mēs karjeru nolikām augstāk par ģimeni. Es neietekmēju Allu, vienkārši redzēju, ka tobrīd viņa nav gatava vēl vienam bērnam. Tāpēc neiebildu pret viņas lēmumu.” Pugačova pati vēlāk atzina, ka šo lēmumu sev nav piedevusi. Allas un Jevgeņija laulība ilga līdz 1993. gadam. Pēc šķiršanās viņa uzrakstīja dziesmu Stipra sieviete. Tajā bija vārdi: “Kliedzu, bet atbildes vietā – klusums. Atkal esmu palikusi viena.” Baumo, ka Boldins, pirmoreiz dzirdot šo dziesmu, esot raudājis, bet tas, protams, nav pārbaudāms fakts. Nesen kādā intervijā Boldins teica: “Kamēr dzīvojām kopā, Allai bija privātā dzīve, kurā es nekad nelīdu. Tāpēc man tā nebija traģēdija, ka tauta viņu salaulāja ar komponistiem, ar kuriem Alla strādāja. Mēs nodzīvojām kopā 16 gadu, nekad nestrīdējāmies un joprojām lieliski viens otru saprotam. Tobrīd viņai biju nepieciešams tieši es. Pēc tam viņai izveidojās lieliska kopdzīve ar Filipu Kirkorovu, tagad viņai blakus ir Maksims Galkins, un tas nozīmē, ka viņai vajadzīgs tieši šis cilvēks. Kad mēs ar Allu šķīrāmies, viss notika mierīgi, nebija nekādu aizvainojumu vai pretenziju vienam pret otru.”

Neatlaidīgais Filips Allai allaž bijis daudz pielūdzēju, viens no neatlaidīgākajiem – bulgāru izcelsmes dziedātājs Filips Kirkorovs. Viņš intervijās izteicies, ka pielūdzis Allu jau bērnībā. Alla un Filips iepazinās 1988. gadā, kad viņš sāka strādāt Allas izveidotajā studijā Dziesmu teātris. Dīva par jauno censoni nebija sajūsmā, dažkārt viņa par Filipu pat ņirgājusies. Nespēdams to izturēt, viņš aizgāja no teātra un uzsāka solokarjeru, bet viņu visu laiku pavadīja doma, ka šo sievieti vajag iekarot. Un viņš arī nesēdēja, rokas klēpī salicis, – 1993. gadā Sočos notikušajā zvaigžņu festivālā Kirkorovs panāca, ka viņu izmitina iespējami tuvu Pugačovai. Zvejojot viņš noķēra lielu buti, uzcepa un aizsūtīja Allai. Saņemot tik savādu dāvanu, Pugačova pieprasīja, lai tai klāt tiktu dota arī kaste šampanieša. Kaut gan pulkstenis bija jau divi naktī, viņš pats atveda šampanieti. Alla pamazām mainīja savu attieksmi pret jauno pielūdzēju, jo Filips turpināja viņu aplidot, cik labi vien prata. Piemēram, 1993. gada 6. decembrī grupas Na-na solista dzimšanas dienas svinībās Filips Allai pasniedza milzīgu dzeltenu rožu pušķi. Saņemot ziedus, viņa klātesošajiem paziņoja, ka 13. janvārī viņa ar Kirkorovu saderināsies. Tam neticēja neviens, izņemot Filipu. 1993. gada 13. decembrī uz Allas dzīvokli tika atsūtīts milzu pušķis no 113 rozēm. Runā, ka kopš tās dienas viņas dzīvoklī katru dienu piegādāts rožu pušķis, kurā bijis par divām rozēm vairāk nekā iepriekšējā dienā. Pēc mēneša, 13. janvārī, Filips ieradās pie Allas apzeltītā karietē. Nebija, kur atkāpties. 1994. gada 15. martā Filipa koncertturnejas laikā Sanktpēterburgā abi apprecējās. Šim notikumam par godu viņi paēda pusdienas smalkā Sanktpēterburgas restorānā, uz kura sienas ar flomāsteru uzrakstīja: “Alla + Filips = mūžīga mīlestība. 15.03.1994.” Paziņojums par laulībām izraisīja lielu rezonansi, daudziem – nepatiku. Filips toreiz teica: “Mēs, protams, gaidījām, ka mūsu laulības radīs runas, pat skaudību, bet negaidījām tik daudz ļaunuma.” Savukārt Alla bilda: “Es ar pārsteigumu secināju, ka man nav draugu. Mani saprata un atbalstīja vienīgi iepriekšējais vīrs Jevgeņijs Boldins.”

Filips un Alla vēlas bērnu 1995. gada beigās Alla paziņoja, ka pamet skatuvi. Tika minēti vairāki iemesli, viens no būtiskākajiem – Allai esot iekaisušas balss saites un nepieciešama ārstēšanās. Taču iemesls tiešām bija nozīmīgs – abi vēlējās kļūt par vecākiem. Allai izdevās palikt stāvoklī, bet viņa tika iekļauta grūtnieču riska grupā, tāpēc vairākus mēnešus tika noteikts gultas režīms. “Es četrarpus mēnešus gulēju ar augšup paceltām kājām, centos nekustēties.” Tomēr Alla piedzīvoja spontāno abortu. “Ļoti žēl, bet mēģinājums vēlreiz kļūt par māti izrādījās neveiksmīgs. Tā iemesls bija mana sliktā veselība un fakts, ka man vairs nebija 18 gadu,” vēlāk atzina Alla. Kad abi saprata, ka bērna viņiem nebūs, satriektais Kirkorovs intervijās teica, ka tad viņiem to arī nevajag. Savukārt pati Alla Borisovna, kā viņu dēvē Krievijā, kādā krievu žurnālā izteicās, ka viena no viņas lielākajām kļūdām ir tā, ka viņa nedzemdēja bērnu pirms septiņpadsmit gadiem, bet izdarīja abortu. “Es to sev nevaru piedot. Katru reizi baznīcā uzlieku svecīti cerībā, ka man tiks piedots. Tas ir tāds grēks... Ja kāda sieviete to izdara, pēc tam viņas dzīvē noteikti ir sarežģījumi.”

Vīrieši Allas dzīvē nav paliekoša vērtība, tāpēc nevienu nepārsteidza ziņas, ka viņa vairs nedzīvo kopā ar Filipu. Viņi izklaidēja publiku, parādoties sabiedrībā ar pavisam citiem cilvēkiem. Filips ierakstīja pāris dziesmu kopā ar Mašu Rasputinu un kļuva par jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis laureātes Anastasijas Stockas producentu. Pugačova neatpalika un bija redzama kopā ar ārkārtīgi jauno un talantīgo Maksimu Galkinu. Par Allas un Filipa šķiršanos oficiāli tika paziņots 2005. gada novembrī. Alla vēlāk teica: “Daudzi runāja, ka mēs izšķīrāmies naudas dēļ. Ak dievs, kādas muļķības! Vienkārši viņš ir radīts, lai būtu tāds vientuļš, spilgts putns.”

Arvien jaunāki sirdsāķīši Uzreiz pēc šķiršanās Pugačova parādījās sabiedrībā ar komiķi Maksimu Galkinu, kurš vecuma ziņā varētu būt Allas jaunākais dēls. Uz skatuves abi kopā bija parādījušies jau pirms tam – 2000. gadā tika ierakstīts duets Būt vai nebūt, kas kādu laiku atradās topā. Kādā intervijā Alla izteicās: “Neatceros, kā sākās manas attiecības ar Maksimu, laikam ar sarunām un diskusijām. Mums bija ļoti interesanti.” Bet vispār Alla par Maksimu runā izvairīgi, vien atklāj, ka viņiem ir līdzīga humora izjūta un viņi ļoti mīl viens otru. Kad pērn Alla kopā ar Maksimu ieradās Rīgā, lai vērotu jauno izpildītāju konkursu Jaunais vilnis, daudzi baumoja par abu laulībām. Uz žurnālistu jautājumiem, vai viņi tiešām grasās salaulāties, Alla atbildēja, ka viņi jau sen ir precējušies, aptuveni gadus septiņus. Savukārt šā gada aprīlī kādā intervijā viņa teica: “Nezinu, cik ilgi turpināsies mūsu attiecības, bet nu jau septiņus gadus es nepazīstu vārdu bēdas. Man tagad ir ļoti labi, esmu ārkārtīgi laimīga.”

Skatuvi neskūpstīs Jau pāris gadu pirms savas sešdesmitās dzimšanas dienas, ko Alla Pugačova svinēja šā gada 15. aprīlī, viņa paziņoja, ka vēlas aktīvi koncertēt tikai līdz šā vecuma sasniegšanai. Dīva jutās nogurusi. Savu solījumu viņa turēja – pēdējā koncertturneja ar nosaukumu No aprīļa līdz aprīlim sākās neilgi pirms viņas dzimšanas dienas. Dziedātāja uzstājās gandrīz visās bijušajās Padomju Savienības republikās un ārvalstīs, kur ir gana daudz krieviski runājošo Allas pielūdzēju, piemēram, Izraēlā. Prese rakstīja, ka Alla aizies, bet tik un tā paliks nepārspēta. Preses konferencē pirms pēdējās koncertturnejas dziedātāja apsolīja, ka uz atvadām skatuvi neskūpstīs, kaut gan uz tās pavadījusi 44 gadus. Viņa bija atklāta un pateica, kāpēc nolēmusi pamest skatuvi. Viņas sirds vairs neesot tik stipra, lai aktīvi koncertētu, bet balss kļuvusi zemāka pēc daudzajām operāciju, tāpēc viņa vairs nevarot izdziedāt visas jūtas un intonācijas, kuras vēlas paust. Pēdējās koncertturnejas laikā Alla atkal uzstājās Maskavā, kur nebija koncertējusi kopš 1998. gada. Krievu prese pēc tam rakstīja, ka publiku maz interesējis, ko un kā Alla nodziedās, – par to uztraucās vien mūzikas kritiķi, kuri pārmeta, ka viņa dzied ar fonogrammu, repertuārs ir blāvs un trūkst entuziasma radošiem eksperimentiem. Saviem faniem Pugačova apsolīja nepazust pavisam. Viņa turpinās parādīties ēterā pašas dibinātā radiostacijā Alla, turpinās celt savu teātri Sanktpēterburgā un rakstīs memuārus.

VIZĪTKARTE Alla Pugačova [1949] NODARBOŠANĀS: dziedātāja, aktrise KARJERAS VIRSOTNES: saņēmusi virkni valsts augstāko apbalvojumu, bijusi Krievijas skatuves dīva vairāk nekā 40 gadu VECĀKI: māte Zinaīda Odegova, tēvs Boriss Pugačovs VĪRI: Mikolass Orbaks [laulībā 1969–1973], Aleksandrs Stefanovičs [laulībā 1976–1980], Jevgeņijs Boldins [laulībā 1985–1993], Filips Kirkorovs [laulībā 1994–2005] BĒRNI: meita Kristīna Orbakaite [1971]

Neesmu savītis ābols! 1992. gadā Krieviju pāršalca satraucoša ziņa – iemīļotā Alla Pugačova pārcietusi klīnisko nāvi. Tā bija patiesība. Togad Alla nolēma sevi uzlabot un devās uz Šveici, lai veiktu vairākas plastiskās operācijas. Baumoja, ka iemesls ir dziedātājs Sergejs Čelobanovs. Viņi strādāja kopā, viņš bija precējies, arī Alla tobrīd bija precējusies ar Jevgeņiju Boldinu, bet tas neliedza tenkot par abu attiecībām.

Pēc atgriešanās mājās Allai kļuva slikti, viņu aizveda uz slimnīcu. Tur ārsti konstatēja, ka dziedātājai iestājusies klīniskā nāve. Bija notikusi asins saindēšanās. Desmit dienas ārsti cīnījās par Pugačovas dzīvību un šajā cīņā uzvarēja. Pēc tam Allu piemeklēja veselības problēmas. “Pēc klīniskās nāves pār mani sagruva visas iespējamās nelaimes – apendicīts, strutojošas pēcoperācijas brūces, krūšu satūkums,” vēlāk atcerējās dziedātāja. Pēcoperāciju komplikācijas Alla neuztvēra kā brīdinājumu un pēc šķiršanās no Filipa Kirkorova atkal nolēma gulties zem skalpeļa, lai izlīdzinātu grumbas. Kāpēc viņa to darīja? Alla teica, ka negrib izskatīties pēc savītuša ābola. Un kurš gan varētu viņai šo prieku liegt?