/nginx/o/2018/07/14/8990398t1hf851.jpg)
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piedāvās atteikties no idejas noteikt 6. un 7. janvāri par pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkiem. Komisijas deputāte Ina Druviete (JL) sēdē atzina, ka nav pieļaujami kādas atsevišķas reliģiskās konfesijas svētkus noteikt par valsts svētku dienu, norādot, ka Ziemassvētki, kas tiek svinēti 24., 25. un 26. decembrī, netiek asociēti ar kādu konkrētu konfesiju.
„Tas ir absolūti nepieļaujami no sabiedrības integrācijas viedokļa,” teica I.Druviete, skaidrojot, ka, neizdarot grozījumus likumprojekta otrā lasījuma redakcijā, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki būs ne tikai reliģiskas konfesijas svētki, bet kļūs par valsts svētku dienām.
Tāpat deputāti vienojās izslēgt no likuma normu, kas nosaka, ka pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās. Deputāti pamatoja, ka konfesijām pašām ir tiesības izvēlēties, kad atzīmēt šos svētkus.
Komisija atbalstīja priekšlikumu atzīmējamo dienu sarakstā iekļaut septembra otro svētdienu - Tēva dienu. Komisijas deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC) skaidroja, ka Tēva dienai ir jau simts gadu ilgas tradīcijas un to atzīmē daudzviet pasaulē, tostarp ASV, Vācijā, Lietuvā un Igaunijā.
Tāpat Saeima jau otrajā lasījumā ir atbalstījusi priekšlikumu par atzīmējamu dienu noteikt arī 1.oktobri, kas būs Starptautiskā veco ļaužu diena. Daudzviet Eiropā šo dienu atzīmē jau kopš 1991.gada, un arī Latvijas nevalstiskās organizācijas un pašvaldības ir aicinājušas to iekļaut atzīmējamo dienu sarakstā.
Plānots, ka Saeima par grozījumiem likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” trešajā galīgajā lasījumā lems 10.septembrī.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)