Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) savu spriedumu par kara noziegumiem notiesātā Vasilija Kononova lietā pret Latviju pasludinās līdz šā gada beigām, paziņoja viņa advokāts Mihails Joffe, kurš Kononova notiesāšanu nodēvēja par "Latvijas atzinumu, ka tā Otrā pasaules karā karojusi hitleriskās Vācijas pusē".
ECT spriedumu Kononova lietā pret Latviju pasludinās līdz gada beigām (1)
Joffe arī apsūdzēja Latviju "tiesas procesa novilcināšanā pusgada garumā".
"Pēc pusgada ilgas procesa novilcināšanas Latvija beidzot nosūtījusi uz Strasbūru savus iebildumus par [Kononova] sūdzību, un tagad ir sākusies lietas oficiāla izskatīšana. ECT savu lēmumu šajā lietā pasludinās šā gada beigās vai, vēlākais, nākamā gada janvārī," pavēstīja Joffe.
Viņš piezīmēja, ka par "Vasilija Kononova pozīcijas taisnīgumu šaubu nav. Notiesājot veterānu par šo varoņdarbu, Latvija atzīst, ka Otrā pasaules kara laikā tā karojusi hitleriskās Vācijas pusē. Rīga, pārskatot kara iznākumu, rada apstākļus fašisma šausmu atkārtošanai."
Kā ziņots, Krievija ir nolēmusi kā trešā puse iesaistīties par kara noziegumiem notiesātā Vasilija Kononova iesniegtajā prasībā ECT pret Latviju.
Latvijā tiesa ir atzinusi, ka Kononovs Otrā pasaules kara laikā vadīja sarkano partizānu grupu, kas ieradās Mazo Batu sādžā, lai atriebtos tās iedzīvotājiem par it kā citas partizānu grupas nodošanu fašistiem.
Partizāni viņa vadībā nogalināja Krupņiku ģimeni - Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. Tekla bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. Uzbrukumā nogalināti vēl vairāki cilvēki.
Kononovs arestēts 1998.gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000.gadam, kad notiesāts, piespriežot pusotru gadu ilgu cietumsodu. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš atbrīvots, jo piespriesto soda termiņu bija jau izcietis pirmstiesas apcietinājuma laikā.
Pēc atbrīvošanas Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību.
2001.gadā Latvijas tiesa, atkārtoti izskatot Kononova lietu, atzina viņu par vainīgu kara noziegumos un piesprieda viņam sešus gadus cietumā. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, un lieta nosūtīta prokuratūrai papildu izmeklēšanai, viņu pašu atbrīvojot no ieslodzījuma sakarā ar slikto veselību.
2003.gadā Latgales apgabaltiesa Kononovam izvirzīto apsūdzību pārkvalificēja, atzīstot viņu par vainīgu bandītismā un atbrīvojot no piespriestā soda izciešanas sakarā ar noilguma iestāšanos.
Spriedumu pārsūdzēja prokurors, un Latvijas Augstākā tiesas Krimināllietu kolēģija atzina viņu par vainīgu kara noziegumos, piespriežot viņam gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu. Izskatot Kononova lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas senāts 2004.gada 28.septembrī spriedumu atstāja negrozītu.
2005.gada aprīlī Kononovs vērsās ECT, pieprasot savu attaisnošanu.