Garu vai īsu, raibu vai vienkrāsainu, no zīda vai lina, ar balles vai siksniņkurpēm, šūtu vai pirktu...? Un vēl desmit tūkstoš jautājumu maisās pa galvu topošajām absolventēm, meklējot savu īpašo izlaiduma tērpu.
Izlaiduma tērps – īstais un vienīgais (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Greznumu atstājam ziemai
PRET spožu greznumu, bet PAR elegantu un jauneklīgu vienkāršību ir tērpu dizainere Šeila. Viņa saka – cilvēks nekad neizskatīsies tik labi kā astoņpadsmit gados, tāpēc jāuzsver dabīgais. Meitenes nereti cenšas līdzināties kādai slavenībai, atdarinot viņu modi, taču vajadzētu vairāk ieklausīties savās sajūtās. Mazāk spīguļu un uzkrītošas kosmētikas – tā vietā kleitiņa, kas šur tur var būt arī koķeti caurspīdīga un gaisīga. Labāk ģērbties ka mazai Lolitai nekā pusmūža dāmai, uzskata Šeila.
Svinīgumu, ja tādu vēlas piešķirt izlaiduma tērpam, var radīt, kombinējot melnu un baltu krāsu. Taču vajadzētu izvairīties no pārspīlētiem volāniem, iesaka modes māksliniece Elita Patmalniece.
Turklāt – vai greznā kleita neiedomājamu krāsu un formu kombinācijā noderēs arī vēlāk, pēc izlaiduma? Varbūt vērts par šo jautājumu padomāt, uzskata aptaujātās modes mākslinieces. Arvien vairāk meiteņu vēlas, lai tērps būtu praktiski lietojams arī citās reizēs – svētkos vai pat ikdienā. Lietderīgi tērpu izvēlēties no divām daļām: svārkiem un blūzītes vai korsetītes. Pēc tam katru daļu var kombinēt atsevišķi ar citiem elementiem. No kleitas ekstravagances būs atkarīgs tas, vai to varēs izmantot vēl kādu reizi. Piemēram, kā vasaras izejamo tērpu.
Modē retro
Vēl joprojām aktuāls ir retro stiliņš, 50. gadi – kupli svārki un izteikts viduklis. Tas ļauj tērpu veidot romantiski. Proti, ar mežģīnēm un tilla apakšsvārkiem, kas rada kuplumu.
Turklāt joprojām topā ir korsete, kura būs aktuāla vēl ilgi. Tā ļauj noslēpt defektiņus un izcelt sievišķīgās līnijas, uzskata modes dizainere Baiba Ladiga. Tomēr... Tepat uz papēžiem jau min futūristiskais stiliņš ar zeltu un sudrabu. Nelielus zelta akcentus var iekļaut aksesuāros – kurpēs un somiņā.
Tomēr pat visizplatītākajām apģērbu tendencēm vienmēr pastāv alternatīvas. Modes māksliniece Žanete Auziņa uzsver, ka tā saucamā mode jauniešu izlaidumos jau pielīdzināma bara instinkta izraisītai psihozei, kad visi grib izskatīties atbilstoši "normai". Varbūt ir vērts būt oriģinālam, lai pārsteigtu klases biedrus un skolotājus ar kaut ko pilnīgi "crazy".
Košas krāsas un viegli audumi
Vasara, saule, sakarsusi aktu zāle – visi apstākļi runā par labu viegliem, dabīgiem un elpojošiem audumiem, kas tērpu nepadarītu par neērtu nastu. Šeila uzsver, ka vissvarīgākais ir tas, lai meitene savā kleitā justos ērti un dabiski; lai nebūtu jādomā, ka spiež, žņaudz vai slīd nost lencītes. Ja var atļauties, tad neaizstājams ir dabīgais zīds, klasiskais izlaidumu audums šifons. Labu labie ir arī lins un kokvilna, kas pieejami plāni un gaisīgi, turklāt elpojoši un dabīgi!
Krāsu gammā šosezon aktuāli košie, raibie toņi, drosmīgi krāsu kontrasti. Ja nu tomēr pie sirds iet bēšie toņi, tad lieku reizi jāizvērtē: vai piestāv, jo bālu tas padarīs vēl bālāku.
Par un pret šūšanu
Nav lielāka murga kā savā izlaiduma dienā atskārst, ka tava vienīgā un ilgi meklētā kleita ir mugurā vēl kādai tikpat samulsušai meitenei, kura iepirkusies tajā pašā veikalā. Tā ir pavisam reāla situācija, ja tērpu iegādājas populāro zīmolu bodēs, taču pilnīgi neiespējami, ja to izvēlas šūt.
Šūšanai nenoliedzami ir savas priekšrocības – oriģinalitāte, iespēja īstenot savu ideju. Taču jārēķinās arī ar dažiem mīnusiem. Pirmkārt, izmaksas. Šogad šūšanas salonos cenas sakāpušas kā vēl nekad, novērojusi Šeila. Bez simt latiem uz pazīstamu un atzītu dizaineru saloniem var nemaz neiet... Tomēr, apzvanot "ierindas" ateljē un šūšanas darbnīcas, jāsecina, ka cena par šūšanu sākas no 30 latiem par vienkāršu kleitiņu.
Otrs mīnuss – šūšana aizņems laiku. Nu ir pats pēdējais brīdis! Iespējams, ka vairāki saloni pat atteiks, jo slīgst darbu pārpilnībā. Tomēr vēl var paveikties.
Un treškārt – ja šuvējas prasmes nav iepazītas iepriekš, vienmēr pastāv zināms risks, ka gala rezultāts nebūs tāds, kā sākumā iecerēts.
***
=Viegli, gaisīgi audumi.
=Spilgtas krāsas, raibi kontrasti.
=50. gadu stils – kupli svārki, izteikts viduklis.
=Nost ar volāniem un spīguļiem – topā dabiskums!
="Zelta likums": modē ir tas, kas piestāv. Tāpēc nav akli jāseko žurnālu diktātam, bet jāizvērtē dabas dotumi, lai akcentētu skaistāko un notušētu trūkumiņus.
***
Mums bija tā...
Dejotāja Aleksandra Kurusova 40. Angļu vidusskolu beidza 2004. gadā. Viņa ilgi neesot varējusi atrast īsto kleitu. Kopā ar mammu devušās uz tirdzniecības centru "Domina", kur vienā no klasisko apģērbu veikaliņiem uzgājušas meklēto tērpu. Kleita Sašai uzreiz iepatikusies, tāpēc, ilgi nedomājot, 100 latu vērto "štāti" ņēmusi ciet. Savukārt kurpes speciāli nebija jāpiemeklē, jo tās jau bijušas. Tūlīt pēc izlaiduma svinīgās daļas kleita nomainīta pret džinsiem, jo vakara saviesīgā daļa turpinājusies klubā "Fashion Point".
LNT ziņu diktore Kristīne Garklāva savā izlaidumā Cēsu Draudzīgā aicinājuma valsts ģimnāzijā – 1997. gadā. "Kleitas un smukas frizūras tobrīd man nepavisam nebija prātā. Daudz labāk patika saplēsti džinsi, "kerzas", mati ar celiņu pa vidu un visādi "grunge" veida aksesuāri. Tāpēc tērps tika uzšūts pēdējā brīdī. Sakombinēju melno ar oranžo un pati izdomāju, kādu gribētu to kleitu redzēt. Ikdienā reti valkāju cepures, bet toreiz šķita, ka smuka cepure tieši pie šīs kleitas iederētos. Nopirku melnu cepuri un klāt piespraudu oranžu gerberu," stāsta Kristīne. Viņa piebilst, ka izlaiduma kleitai pati svarīgākā funkcija ir tā, lai tērpā justos labi, gan atestātu saņemot, gan lustējoties. Viņas kleita godam izturējusi arī izlaiduma neformālo daļu. Proti, kad nakts vidū visa klase ar lukturiem rokās kāpusi Cēsu pilsdrupu tornī.
Dziedātāja Vanilla jeb Marta Kukarane savu 12. klases izlaidumu Ventspils 4. vidusskolā svinēja 1990. gadā. Kleitas dizainu izdomāja viņas radošā mamma. Abas aizgāja pie šuvējas, un pēc trim nedēļām tērps jau bijis gatavs – maigi rozā krāsā. Tā kā Vanillai nekad nav paticis pušķoties ar cakiņām un mežģīnēm, kleita tika pašūta tā, lai to varētu uzvilkt arī uz kādu citu pasākumu. Lai būtu svinīgāks izskats, šuvēja ieteica pievilkt klāt cimdiņus. Baltās kurpītes nopirka pēdējā brīdī. Marta atceras, ka pārējās klasesbiedrenes bija tērpušās dažnedažādās kleitās – gan tumši zilā, gan sarkanā krāsā. Toreiz neesot bijušas nekādas noteicošas tendences tērpu izvēlē. Lai gan Vanillas kleita bija praktiska, otrreiz tā tomēr netika uzvilkta, taču vēl joprojām karājas mammas skapī.
Žurnāla "Vakara Ziņas" galvenā redaktore Elita Veidemane savu 11. klases izlaidumu svinēja 1974. gadā, absolvējot Jūrmalas 4. vidusskolu: "Tajos laikos bija pieņemts, ka izlaiduma kleitai jābūt vienkāršai – vai nu baltā, vai bēšā (sliktākajā gadījumā gaiši zilā) krāsā. Tolaik izlaidumus nesvinēja tā, kā tagad. To atzīmēja atturīgi, ar godu un prieku. Izlaiduma tērpiem netērēja tūkstošiem latu. Kleitu šūdināja mammas kolēģe – skolotāja (par darbu paprasot tikai 10 rubļus). Savukārt baltās ādas kurpītes tēvs atveda no ārzemju komandējuma. Tās bija īpaši ērtas un mīkstas.