Daļa parasti Briselē notiekošo darba grupu, uz kurām dodas Latvijas amatpersonas, teroraktu dēļ ir atceltas, taču ministru un valdība vadītāju līmeņa vizītes patlaban netiek plānots atcelt. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādīja: «Ja sāksim atcelt pasākumus un nespēsim efektīvi pieņemt lēmumus, tā arī būs teroristu uzvara.» Savukārt citi norāda uz atbilstošu līderu trūkumu Rietumos, kas būtu spējuši laikus reaģēt uz draudiem Eiropai, ko rada problēmas Sīrijā un Afganistānā.
Terorisms ir sekas. Jācīnās ar cēloņiem to izcelsmes valstīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš teica, ka varētu būt nepieciešamība sasaukt Eiropas Savienības iekšlietu vai ārlietu minitru padomes ārkārtas sēdes vai valdības vadītāju padomes sēdi, tāpēc viņš nedomā, ka kādas vizītes tuvākajā laikā varētu tikt atceltas. Pagaidām ir arī informācija, ka daļa no parastajām darba grupām, uz kurām bieži dodas Latvijas amatpersonas, nenotiks.
Ministrs teica, ka patlaban Ārlietu ministrijai nav ziņu par teroraktos cietušiem Latvijas valstspiederīgajiem. «Bet gribu uzsvērt, ka
vēl nav identificēti visi bojāgājušie, valsts piederība nav noteikta, tāpēc neņemtos apgalvot, ka zinām, ka neviens nav cietis,»
teica Rinkēvičs, norādot, ka notiek informācijas pārbaude.
Runājot par terorismu, viņš atzina: nevaram izslēgt, ka būs jauni uzbrukumi vietās, kur pulcējas cilvēki.
«Tas ir karš, un tas ir nopietns karš. Nezinu, vai varam saukt par Trešo pasaules karu, bet tas ir karš, kas būs ļoti ilgu laiku,»
komentēja Rinkēvičs. Viņaprāt ir jomas, kur tiek darīts nepieciešamais, bet ir arī tādas, kur rīcība nav bijusi pietiekama.
«Tā ir zināmā mērā cīņa, lai apsteigtu. Primārais ir izlūkošana, informācijas iegūšana par plāniem un šo cilvēku neitralizēšana. Tur, kur tas izdodas, parasti skaļu virsrakstu nav. Tad, kad šīs informācijas nav, diemžēl redzam, kas notika Parīzē pagājušā gada 13.novembrī, šogad Briselē. Neaizmirsīsim arī par reģioniem ārpus Eiropas Savienības - burtiski tikko Stambula, pavisam nesen Ankara, Tunisija,» teica ministrs.
Latkovskis norāda uz laicīgu nereaģēšanu uz situāciju Sīrijā
Rietumu pasaulē jau kādu laiku trūkst tāda līmeņa līderu, kuri pēdējos gados būtu spējuši pieņemt atbilstošus lēmumus, reaģējot uz notiekošo Sīrijā,
kas cita starpā ļāva tur nostiprināties «Daesh» («Islāma valstij» jeb ISIS), sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
ASV un lielākās Eiropas valstis palaida garām iespēju attiecīgi reaģēt uz notikumiem Sīrijā. Problēmas Sīrijā rada ne tikai ISIS, bet arī Sīrijas līdera Bašara Asada režīma rīcība.
Rietumu bezdarbība noveda pie situācijas, kad šīs valsts militārajos konfliktos iesaistījās arī Krievija, eskalējot notiekošo,
piebilda Latkovskis.
Kā ziņots, komentējot šodien Briselē notikušos teroraktus, Latkovskis pauda, ka
Beļģija izceļas uz Eiropas fona ar radikalizēto personu lielu skaitu starp ieceļotāju otrās paaudzes pārstāvjiem, un drošības spēkos nav veikti atbilstoši ieguldījumi,
lai šos cilvēkus atbilstoši izkontrolētu.
Kažociņš: arvien biežāk būs jautājums par brīvības upurēšanu drošības dēļ
Rietumu pasaulē arvien biežāk parādīsies jautājumus par to, cik daudz sabiedrība ir gatava upurēt savu personīgo brīvību drošības dēļ, komentējot šorīt Briselē notikušos teroraktus, teica bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks, pašreizējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Kažociņš.
Viņš skaidroja, ka terorisms bijusi parādība, kas piedzīvota Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām. Šobrīd, skatoties neilgā laika posmā, rietumvalstis iedomājas, ka tas skar vairāk nekā citas paaudzes, lai arī tā patiesībā nemaz nav.
«Pret terorismu ir ļoti grūti cīnīties, jo princips ir nogalināt vienu, bet iebiedēt miljonu. To mēs šeit redzam -
patiesais upuru skaits, lai arī izklausās cietsirdīgi, ir relatīvi zems, ņemot vērā, cik mirst uz Latvijas ceļiem, tomēr politiskais iespaids un iespaids uz individuāliem cilvēkiem ir daudz nopietnāks,» uzsvēra bijušais SAB direktors.
Viņš norādīja, ka jautājums par bēgļiem ir cieši saistīts ar teroristu uzbrukumiem. «Būsim atklāti, tas ir tieši teroristu mērķis, lai polarizētu sabiedrību. Viņi vēlas sabiedrību polarizēt tā, lai rodas vairāk niknuma, lielāks naids vienai sabiedrības daļai pret otru, un tas naids pievelk tos cilvēkus, kas ir mazliet nestabili, teroristu organizācijām,» norādīja Valsts prezidenta padomnieks.
Voins: sprādziens netālu no ES institūcijām bija simbolisks
Viens no sprādzieniem, kas otrdien nogranda Briseles metro netālu no Eiropas Savienības (ES) institūciju ēkām, ir ar zināmu simbolismu – tas notika tuvu ES vadības sirdij, komentējot otrdien Briselē notikušos teroraktus, sacīja kādreizējais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins. «Tādā veidā teroristi dod mājienu, ka viņi var sniegt triecienu ES institūcijām. Ir jādomā par drošības pasākumiem un pretdarbību,» izteicās Voins, piebilstot, ka «mierīga dzīve ES neapstāsies vienā reizē, lai gan, iespējams, tieši tāds ir teroristu mērķis».
Voins arī norādīja, ka drošības pasākumi ES nav tik augstā līmenī kā apdraudējums, ar ko Eiropai jāsaskaras.
«Sevišķi Rietumeiropā, kur ir ārkārtīgi liels apdraudējums, drošības dienestiem būtu jādomā par kopīgu sadarbību, informācijas apmaiņu un sadarbību ar citām valstīm, kas varētu sniegt ziņas par potenciālajiem teroristiem,» izteicās Voins.
Voins arī norādīja, ka Valsts policijai vajadzētu piestrādāt pie gatavības darboties specifiskos apstākļos, piemēram, kā savaldīt bēgļus, ja to skaits uz robežas sasniegtu kritisko masu. Viņš arī paskaidroja, ka
Latvijas Austrumu robeža ir vājais punkts valsts drošībā. «Ja ne tagad, tad tuvākajā nākotnē,» izteicās Voins,
piebilstot, ka spiediens uz Latvijas Austrumu robežu varētu rasties, ja tiktu aiztaisīta ES Dienvidu robeža.
Kriminologs norāda uz nepieciešamību pēc drakoniskiem drošības pasākumiem cīņā ar terorismu
Pēc Briseles teroraktiem rietumvalstīm cīņā ar terorismu vajadzētu apsvērt drakonisku drošības pasākumu ieviešanu, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns, kriminologs Andrejs Vilks.
Viņš teica, ka starp nelegālajiem imigrantiem gluži dabiski ir pietiekami liela grupa pretrietumnieciski orientētu cilvēku un kriminālu elementu ar teroristiskām un ekstrēmistiskām ievirzēm. «Izskaitļot šādus cilvēkus ir pietiekami sarežģīti. Jāsaka atklāti, ka nākotnē ar šo lavīnu un tās sekām būs tikt galā vēl grūtāk,» pārliecināts ir Vilks.
Kriminologs uzskata, ka
Eiropas drošības struktūras lielā mērā nespēj tikt galā ar jaunajiem drošības izaicinājumiem. To apliecina pagājušā gada novembra gadījums ar teroristu Parīzē,
kurš sprādzienu organizēja ilgu laiku un netraucēti pārvietojās pa Eiropu un ārpus tās. «Terorisma lavīna neapstāsies, jo cilvēki, kas ir ekstrēmistiski tendēti, cerēja, ka, atbraucot uz Eiropu, viņiem būs visas sociālās garantijas un nebūs jāstrādā, bet realitātē izrādās, ka dažkārt jādzīvo dubļos un lietū. Nekāda patika patvēruma meklētājiem neveidosies,» uzsvēra Vilks.
Terorisma draudu līmeņa mazināšanos noteikti var
ietekmēt ne tikai ar stingrākiem drošības pasākumiem, bet rietumvalstīm investējot līdzekļus miera uzturēšanā potenciālo teroristu mītnes zemēs - Afganistānā un Sīrijā
.
Pabriks: Terora aktus var novērst ar iepriekšēju izlūkošanu
Terora aktus Eiropā var novērst tikai ar iepriekšēju izlūkošanu un informācijas vākšanu, sacīja Latvijas bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Lūgts komentēt Beļģijas galvaspilsētā Briselē notikušos terora aktus, politiķis norādīja, ka visās metro stacijās nav iespējams uzstādīt metāla detektorus un pārējo tehniku, lai šādas katastrofas novērstu. Līdz ar to nepieciešama ciešāka dažādu institūciju un valstu sadarbība.
Amatpersona: EK pēc teroraktiem Briselē turpinās darbu
Arī pēc otrdien Briselē notikušajiem teroraktiem Eiropas Komisija (EK) turpinās tās darbu, paziņojis EK preses sekretārs Margaritis Shins. «Eiropas Savienībai (ES) un ES institūcijām ir jāpaliek, un tās paliks apņēmīgas. Šeit, ES galvaspilsētā, mēs esam kopā vienoti pret terorismu pilnīgā solidaritātē ar Briseles iedzīvotājiem,» viņš pavēstīja. «Mēs turpināsim strādāt mierīgi un efektīvi - mēs esam šeit, (..) mēs jūtamies droši,» piebilda Shins.
ES «palīdzēs Briselei, Beļģijai un visai Eiropai pretoties terorisma draudiem, ar kuriem mēs visi saskaramies», paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.