Cilvēki, kuriem pašiem nav pazīstamas liekā svara problēmas, bieži vien ironizē par tiem, kas meklē iespēju atbrīvoties no taukiem ar plastikas ķirurga palīdzību: paši vien vainīgi, ka taukus uzkrājuši, un tagad, lūk, grib no tiem tikt vaļā bez kādām pūlēm.
Ķirurgs atbrīvo no liekajiem taukiem (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis, kurš diendienā strādā ar šādiem pacientiem, teic, ka tik kategoriski spriest tomēr nevajadzētu. "Ja nu tā ir gadījies, ka cilvēks uzēdis 10, 30 vai 70 liekus kilogramus, viņš parasti mēģina no tiem tikt vaļā: ievēro vienu diētu, jūtas nomocījies un neiztur, sāk atkal ēst pēc vecajiem paradumiem un dabū to pašu svaru atpakaļ ar uzviju. Tad viņš iet pie cita speciālista, mokoši un ilgi tievē ar citu metodi, bet cerētā efekta nav un atkal vienā brīdī viss šķiet bezcerīgi. Nākot uz operāciju, liela daļa pacientu saka: man vajag beidzot redzēt, ka tiešām ir iespējams efekts, ka varu izkustēties no nulles punkta, tad būs arī stimuls kaut ko mainīt un tālāk censties pašam," stāsta ārsts.
– Cik ilgu laiku medicīna jau prot cilvēkus ķirurģiski atbrīvot no liekajiem taukiem?
– Šis plastikas ķirurģijas virziens ir pazīstams pasaulē vairāk nekā 100 gadu. Sākumā zemādas tauku slāņa samazināšana ķirurgiem radīja zināmas tehniskas grūtības, to ne vienmēr varēja izdarīt līdzeni, reizēm pēc operācijas palika redzams, kurā vietā taukaudi ir izņemti, bija grumbuļi, kunkuļi un citas problēmas. Reizēm stipri tika traumēti apkārtējie audi, un tas varēja radīt nevēlamus blakusefektus. Taču turpinājās zinātniski pētījumi un metode arvien vairāk pilnveidojās. Šodien ir izdevies ievērojami atvieglot operācijas gaitu, samazināt asins zudumu, nodrošināt daudz labāku estētisko rezultātu un krietni mazināt blakusefektu risku.
– Vai šādas operācijas ir pieprasītas?
– Popularitātes ziņā lielā daļā valstu tās ierindojas pirmajā trijniekā. Tas rāda gan to, cik aktuālas ir problēmas, kas saistītas ar liekajiem taukiem, gan to, ka cilvēki te saskata iespēju, kā salīdzinoši ātri, nekaitīgi, ar minimālu risku var uzlabot ķermeņa kontūras, padarīt pievilcīgākas tās vietas, kas neapmierina. Jāpiebilst, ka iespējama ir arī tauku pārstādīšana, tai pēdējā laikā tiek radītas arvien jaunas un drošas tehnoloģijas. Mēs varam taukaudus no vienas ķermeņa vietas pārlikt uz citu. Šādas operācijas vēlas, piemēram, sievietes, kurām ir ļoti kaulaina sēžamvieta vai arī ļoti mazas krūtis, kur tikpat kā nav dziedzeraudu un taukaudu. Var palīdzēt arī cilvēkiem pēc traumām, ar vecām rētām, vecām operāciju vietām, iekritušiem plakstiņiem u.c.
– Kurās ķermeņa daļās liekie tauki traucē visbiežāk?
– Sievietēm tipiskākās vietas ir augšstilbu sānu virsmas un mugurējās virsmas – viņas kautrējas valkāt piegulošas bikses, jo cauri spiežas bulciņas; problemātiska zona ir arī vēdera priekšējā siena, pazode, augšdelmi, ceļgalu iekšējās virsmas, apakšstilbi. Vīriešiem bieži rada problēmas vēdera priekšējā siena un arī pazode. Dažos gadījumos gan sievietēm, gan vīriešiem ir ļoti daudz tauku zemādā uz krūtīm, kas padara tās lielas un neglītas, vai arī ir lielas tauku krokas starp krūtīm un padusēm. Bet vispār tās var būt visdažādākās ķermeņa daļas, kas cilvēku neapmierina. Liekie tauki spēj radīt arī tīri fiziskas ciešanas, piemēram, to dēļ nevar pieliekties, lai sasietu kurpju auklas, vai karstā laikā āda krokās vienmēr ir sasvīdusi un noberzta.
– Kā tiek izvērtēts, vai cilvēkam var veikt šādu operāciju? Kādi var būt ierobežojumi – vecums, slimības, medikamentu lietošana vai vēl citi faktori?
– Pacientiem jābūt pilngadīgiem, ir pieļaujami tikai daži izņēmumi, piemēram, ja jaunietim ir neproporcionāli daudz tauku krūšu apvidū. Vecuma augšējā robeža nepastāv – ja cilvēka organisms spēj pārciest ķirurģisku operāciju un vispārēju narkozi, tad nav pamata viņam atteikt. Vispirms ir obligāta veselības pārbaude. Es gribu uzsvērt, ka pacientam jāsaprot, cik tas ir svarīgi. Viens otrs gan brīnās, kāpēc dažādi mūsu darbinieki vienus un tos pašus jautājumus viņam uzdod daudzas reizes, bet tas ir tieši tādēļ, lai mēs nepalaistu garām kādu būtisku niansi, kas varētu ietekmēt operācijas un pēcoperācijas perioda gaitu. Tas ir diezgan muļķīgi, ka daži pacienti apzināti noslēpj svarīgus faktus par savām veselības problēmām un atzīstas tikai tad, kad tas noved pie kaut kādām komplikācijām. Kā cilvēks var riskēt ar savu dzīvību?
– Kā notiek sagatavošanās operācijai?
– Vispirms ir viena vai vairākas konsultācijas, līdz pacients ir visu noskaidrojis un izpratis. Ļoti vēlams, lai pēdējā mēneša laikā pirms operācijas nebūtu nekādu sastrutojumu, iekaisumu; smēķētājiem jācenšas samazināt izsmēķēto cigarešu skaitu, jo viņiem brūces dzīst sliktāk, kas liela apjoma operācijas gadījumā var būt diezgan traucējoši. Izrunājam arī, kādas zāles cilvēks ir lietojis, jo atsevišķi medikamenti var veicināt lielāku asins zudumu vai kavēt brūču dzīšanu. Pēdējās nedēļās pirms operācijas jābūt pilnvērtīgam, sabalansētam uzturam. Ja cilvēks pirms tam ir badojies un kaut ko no savas ēdienkartes ilgu laiku speciāli izslēdzis, brūces dzīst sliktāk. Pacienti, kuriem ir ļoti liels ķermeņa svars, nereti grib, lai vienas operācijas laikā izņem pārmērīgi lielu tauku daudzumu. Taču ir jābūt loģiski pamatotai riska robežai. Mēs cenšamies neizņemt vairāk par 5 litriem audu. Arī tas ir gana liels stress asinsritei, sirdij, plaušām un citiem orgāniem. Jāredz arī, kad cilvēks ir slimīgi neapmierināts ar savu izskatu – viņš vienmēr savā ķermenī atradīs kādu nepilnību, uz ko novelt visas dzīves, darba, mīlestības un citas problēmas, un te drīzāk būs vajadzīga citas medicīnas nozares speciālistu palīdzība.
– Kā notiek pati operācija?
– Ja tie ir mazi laukumi, tad varam atsāpināt tikai to vietu, kuru apstrādājam. Ja tie ir lielāki laukumi, operācija notiek narkozē. Tad tauku slānī ievada speciāli sagatavotu šķīdumu maisījumu, kura mērķis ir samazināt asiņošanas risku operācijas laikā, padarīt to nesāpīgāku, arī daudz mitrāku, lai pēc iespējas mazāk mehāniski traumētu tās taukšūnas, kas paliks ķermenī. Tieši šī tehniskā nianse pēdējos 15 gados ir ievērojami samazinājusi pēcoperācijas komplikāciju daudzumu un uzlabojusi operācijas estētisko efektu. Tauku izsūkšana apkārtējos audus traumē minimāli. Pēc tam pacientam uzvelk elastīgu kompresijas apģērbu. To iesakām nēsāt vismaz mēnesi, bet vislabāk – divus mēnešus pēc operācijas. Kompresijas apģērbs palīdz ādai vienmērīgi no visām pusēm savilkties, neļauj veidot krokas, grumbas vai nokarāties, arī samazina šķidruma uzkrāšanos audos, veicina labāku mikrocirkulāciju, samazina rētu veidošanos. Jāzina, ka tauku šūnu skaits nevairojas – cik to ir, tik ir, tikai atkarībā no mūsu uzņemtajām kalorijām tās vai nu kļūst lielākas un padara mūs apaļākus, vai arī saplok un ļauj būt tievākiem.
– Pēc cik ilga laika var atgriezties darbā un pie ierastā dzīves ritma?
– Tas ļoti individuāli. Daži pacienti iet uz darbu jau tās pašas dienas pēcpusdienā, tādu gan nav daudz. Lielākoties mēs tomēr iesakām pirmo diennakti pēc operācijas atrasties mediķu uzraudzībā. Daļa pacientu nākamajā dienā jūtas tik labi, ka var staigāt pa pilsētu un veikaliem, citi stāsta, ka nevarot ne apsēsties, ne kustēties, sūdzas par zilumiem un pietūkumu. Daudz ko nosaka arī attieksme – kā nu kurš uztver sāpes un kustību ierobežojumu.
– Vai sniedzat saviem pacientiem arī dzīvesveida ieteikumus?
– Mēs, protams, izrunājam visu to, kam ir tieša saistība ar šo operāciju: speciālais pēcoperācijas apģērbs, dažādās procedūras, kuras mēs iesakām vai neiesakām; ko darīt, lai rētas ātrāk kļūst mīkstas, līdzenas un neredzamas – tās ir galvenās lietas.
Pārējais – dienas režīms, fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs un dietologa padomu klausīšana – tas, protams, ir pacienta paša ziņā.