Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus

Izcirstas ceļa trases, sagatavoti uzbērumi, un ceļa aprises skaidri saskatāmas – tā šobrīd izskatās Saulkrastu apvedceļš jeb autoceļa VIA Baltica E67 posms no Lilastes līdz Skultes pagastam. Gandrīz gadu pēc 2005. gada vasarā atklātās Saulkrastu apvedceļa būvniecības darbi ir pavirzījušies uz priekšu straujos tempos. Un šobrīd jau droši var teikt – nākamā gada oktobrī autobraucējiem vairs nevajadzēs 16 kilometru vilkties cauri kūrortpilsētai Saulkrastiem, bet saulkrastiešiem – elpot daudzo automašīnu izplūdes gāzes.

Pērnā gada shēmas pārtop realitātē

Ar būvniecības ģenerāluzņēmēja – ceļu būves akciju sabiedrības A.C.B. – laipni piedāvāto apvidus auto dodamies pa trasi – jaunbūvējamās šosejas uzbērumu. "Šeit jau notiek ceļa sagatavošana asfaltēšanai, bet šeit tiek būvēts tilts," mums stāsta gids, ceļinieks, Saulkrastu apvedceļa būves projektu vadītājs Dzintars Blumers no AS A.C.B., un piebilst: "Ceļiniekiem šis objekts ir ļoti interesants gan tāpēc, ka pirmais tik vērienīgais projekts neatkarīgajā Latvijā, gan tāpēc, ka izmantojam tādu tehniku, kas vēl Latvijā līdz šim nav izmantota."

Patiesi – būvējamais Saulkrastu apvedceļš daudzējādā ziņā ir unikāla būve. Pirmkārt, tāpēc, ka ir pirmais no jauna uzbūvētais lielceļa posms pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Otrkārt, tā būvniecībā piedalās teju vai visi nozīmīgākie Latvijas ceļu un tiltu būves uzņēmumi. Treškārt, ne tikai būvnieciski, bet arī finansiāli vērienīgu projektu Latvijas ceļu būvē vēl nav bijis. Būvniecība ir iedalīta nosacītos trīs posmos. Pirmā un otrā posma (apvedceļa posmā no Lilastes līdz Ķīšupei) būvniecības ģenerāluzņēmējs ir uzņēmums AS A.C.B., bet trešais posms no Ķīšupes līdz Skultes pagastam Limbažu rajonā ir uzticēts pilnsabiedrībai AS A.C.B. un SIA Binders. Apvienotajā komandā darbojas arī vairāki citi nozīmīgi uzņēmumi Latvijas ceļu būves nozarē. Tiesa, tagad vairs pat vizuāli nav manāma robeža starp visiem trim posmiem – autoceļa aprises ir lieliski pārredzamas visā tā garumā.

Vietējie gatavi pārdzīvot grūtības

"Kad pagājušā gada vasarā tīri aiz sievišķīgas ziņkāres biju atnākusi uz Vidrižu ielas galu, kur ceļu būvnieki prezentēja jaunā Saulkrastu apvedceļa projektu, biju pilnīgi pārliecināta, ka tagad nāksies vismaz desmit gadus pa mājas logiem klausīties būvniecības trokšņus," saka Neatkarīgās satiktā saulkrastniece, kā pati uzsver – trijās paaudzēs, Ilze. Viņa dzīvo pavisam netālu no jaunbūvējamā maģistrāles VIA Baltica posma – Saulkrastu apvedceļa. "Tagad varu atzīties, ka neticēju nevienam ceļinieku solījumam – kā var mežu pārvērst par šoseju divos gados," saka Ilze. Gluži kā turpinot Ilzes viedokli, ceļu būves projektu vadītājs Dzintars Blumers stāsta: "Vēl pērn šeit bija mežs, tagad esam jau pilnībā pabeiguši ceļa trases izbūvi, veikti arī citi projektā paredzētie darbi. Katrā ziņā šobrīd ir skaidri redzams, kur un kā būs jaunais ceļš," un pajoko: "Te jau vietējie puikas ļoti iecienījuši pa uzbērumu iemēģināt savus BMX riteņus. Drīz gan prieki beigsies, jo uzbērumu pārklās asfalts."

Arī Neatkarīgā pārliecinājās, ka darbi uz priekšu rit pilnā sparā. Tiesa gan, pagaidām trase pievārējama tikai ar apvidus auto, taču viss rit pēc plāna – ceļam pilnībā jābūt gatavam 2007. gada oktobrī. Un, protams, salīdzinot ar pagājušajā vasarā notikušo prezentāciju, kur priežu sila vidū tika demonstrēta shēma ar topošā ceļa zīmēto versiju, ir skaidrs – lielie plāni pārtop realitātē.

"Tagad varēšu saviem bērniem rādīt un stāstīt, lūk, mēs un mūsu partneri šajā projektā pirmie atjaunotajā Latvijā esam uzbūvējuši jaunu maģistrāli," ar smaidu saka AS A.C.B. projektu vadītājs Dzintars Blumers. "Protams, esmu pārliecināts, ka šī pirmā lielā jaunbūve mūsu nozarē nepaliks vienīgā un attīstība noteikti turpināsies," ceļinieku pārstāvis jau būvē arī nākotnes plānus, "un, pats galvenais, ka Latvijas ceļu būves kompānijas ir pierādījušas, ka lielu objektu būvniecībā spēj vienoties kopējai sadarbībai."

Jaunbūvējamais kūrortpilsētas apvedceļš ļoti atvieglos satiksmi pa Eiropas nozīmes autoceļu VIA Baltica E67, kas savieno Tallinu ar Rīgu, Kauņu un Varšavu. Turklāt atslogos arī satiksmi cauri Saulkrastiem – tieši šī problēma satrauca gan pilsētniekus, gan arī mūsu Vidzemes jūrmalas galvenās atpūtas vietas viesus. Visā jaunbūvējamajā posmā – 20,1 kilometra garumā – no Lilastes dzelzceļa pārvada līdz Skultei būs atļauta satiksme ar ātrumu 90 kilometru stundā, bet tuvākās dzīvojamās ēkas no šosejas atdalīs ar troksni slāpējošiem žogiem, savukārt izplūdes gāzu kaitīgo ietekmi mazinās tas, ka šoseja tiks iegremdēta zemē – tā atradīsies vairākus metrus dziļā tranšejā.

Atvieglos satiksmi uz VIA Baltica

Celtniecības laikā tiks uzbūvēti arī vairāki tilti – pār Inčupi, Pēterupi un Ķīšupi, tunelis zem dzelzceļa līnijas Rīga–Skulte, kā arī satiksmes pārvadi, lai atvieglotu nokļūšanu uz maģistrāles un atpakaļ pilsētā. Jau šā gada 19. jūnijā tika atvērts jaunais Saulkrastu apvedceļa pieslēgums P6 Saulkrasti–Sēja pie esošā autoceļa VIA Baltica (A1, E67) Saulkrastos, kas atvieglos satiksmi, turklāt tagad autobraucējiem vairs nebūs jālīkumo cauri Saulkrastu dzīvojamajam rajonam.

Protams, tiks izbūvēti arī gājēju celiņi, kā arī salabotas Saulkrastu ielas, kas tieši saistītas ar VIA Baltica jaunbūvējamo posmu. "Mēs uztraucāmies, ka ļoti traucēsim vietējiem iedzīvotājiem un saņemsim ļoti daudz sūdzību par celtniecības gaitu – galu galā ceļu būve prasa smagās tehnikas intensīvu pārvietošanos, tāpat stigas ciršana un pati būvniecība nav visklusākais process," saka projekta vadītājs Dzintars Blumers, "tāpēc esam ļoti priecīgi, ka saulkrastnieki izturas pret būvniecību ar sapratni, izprotot, ka jau pēc mazliet vairāk nekā gada iegūs daudz lielākas ērtības un, galvenais, labus ceļus un ielas." Arī Neatkarīgā, aptaujājot Saulkrastu iedzīvotājus, nesadzirdēja neapmierinātību. "Tas jau laikam neizbēgami, ka būs mazliet neērti un būs arī troksnis," visai filozofiski bilst saulkrastniece Ilze, "bet ceļinieki sola, ka pa savu Vidrižu ielu varēšu vizināties kā karaliene. Viss būšot sataisīts."

Nav iesācēji lielu objektu būvniecībā

Latvijas ceļu būvētāji jau iepriekš pierādījuši, ka spēj veikt vērienīgus projektus, tostarp arī rekonstruējot vai kapitāli remontējot galvenos valsts autoceļus. Viens no galvenajiem Saulkrastu apvedceļa būvētājiem AS A.C.B. vien ir veicis vairākas nozīmīgas rekonstrukcijas gan uz VIA Baltica, gan citiem lielākajiem Latvijas autoceļiem, piemēram, Iecava–Bauska, Gauja–Lilaste un Rīga–Baltezers–Ādaži rekonstrukciju. Saulkrastu apvedceļa būvniecība parāda, ka Latvijas ceļinieki spēj tikt galā arī ar tik vērienīgiem projektiem. Ņemot vērā, ka t.s. jaunajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam ir plānots ceļu būves nozarei piesaistīt ievērojamus Eiropas Savienības un arī Latvijas līdzekļus, iegūtā pieredze Saulkrastu apvedceļa būvniecībā būs neatsverama.

***

Saulkrastu apvedceļš

- Kopgarums: 20,1 kilometrs

- Projekta būvniecības izmaksas: 1. un 2. posma būvniecība (65 830 689 eiro); 3. posma būvniecība (47 176 036 eiro)

- Projekta ģenerāluzņēmēji: AS A.C.B. un pilnsabiedrība AS A.C.B. un SIA Binders

- Autoceļš savienos: maģistrāles VIA Baltica E67 posmu no Lilastes dzelzceļa pārvada Rīgas rajonā līdz Skultes pagastam Limbažu rajonā

- Būvniecības sākums: 2005. gada jūlijā

- Būvniecības pabeigšana: 2007. gada oktobrī

- Projektu finansē: Latvijas valsts un Eiropas Savienības Kohēzijas fonds

Saulkrastu apvedceļa būvniecībā piedalās

AS A.C.B.

SIA Binders

SIA 8 CBR

AS Ceļu pārvads

SIA VIA

SIA Viadukts

SIA Tilti

SIA Norma-S

SIA Remus