Ūdens savus upurus nešķiro (2)

Iveta Ļūļaka, zaudējusi dēlu: "Tas bija pagājušajā gadā. Mans dēls, 18 gadus vecs, aizgāja uz upi peldēties ar draugiem. Protams, bija ļoti karsts un viņi bija paņēmuši aliņu. Tādā karstumā alkoholu vispār nedrīkst lietot. Aizgāja peldēties, ienira un vairs neuzpeldēja."

Brāļa nāvē bija spiesti noskatīties arī viņa tuvinieki – māsa un draugi. Viņi nespēja Armandu glābt. Buļļupes straume viņu parāva zem ūdens un aiznesa prom no peldvietas.

Iveta Ļūļaka: "Līdzi bija jaunākā māsa ar draudzenēm. Viņi tur bija vairāki. Viņi redzēja, ka viņš slīkst. Viņi skrēja glābt, bet viņš tik strauji pazuda."

Lai arī Armands bija labs peldētājs, pārgalvība pat trenētiem cilvēkiem var būt bīstams sabiedrotais.

Iveta Ļūļaka: "Peldēt viņš mācēja. Viņš ir upei peldējis pāri. Es esmu vienmēr baidījusies un aizrādījusi, ka tur brauc motorlaivas. Tur gāja puiši bojā, kad uzbrauca motorlaivas. Tajā upē ļoti daudzi ir slīkuši. Jau iepriekš par to bija runāts, bet jaunieši jau neklausa."

Veco teicienu – ar mani jau nekas nenotiks - Iveta attiecina arī uz savas ģimenes traģēdiju. Ne vienmēr vecāki var pieskatīt un būt klāt saviem bērniem, tāpēc viņiem pašiem jāmācās par sevi parūpēties.

Iveta Ļūļaka: "Vajag būt uzmanīgiem. Daudzi jaunieši ir pārgalvīgi."

Iveta stāsta, ka Buļļupe ir ļoti bīstama un viltīga un paņēmusi jau vairākas dzīvības, tajā skaitā arī Armanda.

Iveta Ļūļaka: "Meitenes bija gudrākas un gribēja iet uz citu vietu. Tur ir samērā dziļš, ar nezālēm. Vietu vajag izvēlēties, peldēties jau var."

Iveta ar notikušo jau ir samierinājusies. Asaras un pārdzīvojumi viņas dēlu vairs neatgriezīs. Ar savu rūgto pieredzi sieviete vien vēlas pateikt, ka ūdens savus upurus nešķiro.