Lai gan oficiālajās sarunās Tautas partija (TP) turpina meklēt koalīcijas partneru atbalstu savam prezidenta amata kandidātam Mārim Riekstiņam un arī Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa (LPP/LC) politiskās apvienības politiķi turpina aizstāvēt savu kandidāti Karinu Pētersoni, politiķu neoficiāli stāstītais liecina, ka galvenais izaicinājums šobrīd ir vienošanās par neitrālu kandidātu un TP tam jau piekritusi.
Neitrālo kandidātu grasās nosaukt pēdējā brīdī (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmdien notiks centieni par to pārliecināt LPP/LC līderi Aināru Šleseru. Tiek doti mājieni, ka TP gribētu, lai neitrālo kandidātu nominētu kāda no divām savu kandidātu nenosaukušajām koalīcijas partijām – TB/LNNK un ZZS, visticamāk – ZZS. Zaļo un zemnieku frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apgalvo, ka šā kandidāta vēl nav.
No citu aplinkus teiktā saprotams, ka, visticamāk, šāds cilvēks ir atrasts, bet par viņu vēl nav panākta vienošanās ar visiem koalīcijas partneriem, galvenokārt jau ar LPP/LC. Un cerība vienoties vēl nav atmesta. Pirmdien TP tiksies ar TB/LNNK un LPP/LC. Plānota arī M. Riekstiņa došanās pie LPP/LC frakcijas un K. Pētersones tikšanās ar TP deputātiem. Notiek arī neoficiālas konsultācijas. Neapstiprināta informācija liecina, ka premjerministram Aigaram Kalvītim (TP) un A. Šleseram jau bijušas pārrunas ceturtdienas rītā. Tāpat vēl pirms TP un ZZS ceturtdienas tikšanās ar A. Brigmani kādā nomaļākā vietā Saeimā ilgi runājās A. Šlesers.
Lai gan mērķis nākamnedēļas sarunām ir vienoties par kopīgu koalīcijas kandidātu – K. Pētersoni vai M. Riekstiņu, vai neitrālu cilvēku, no neoficiāli stāstītā gan noprotams, ka TP ne tikai nebalsotu par K. Pētersoni, bet tāpat par jebkuru citu, arī neitrālu, personu, ko nosauktu LPP/LC. Tas ne tikai liek apšaubīt, cik pamatota ir ideja par "visu četru partiju kandidātu", bet arī atklāj politiskās ietekmes cīņu koalīcijas iekšienē starp TP un LPP/LC. Tāpat kāds koalīcijas politiķis norādīja, ka par M. Riekstiņu nekādā ziņā nebalsotu LPP/LC frakcijas deputāti no Latvijas ceļa. Vēl nav skaidrs, vai un ar kādiem nosacījumiem LPP/LC balsotu par neitrālu kandidātu, ko būtu nosaukusi TP. Politiķu neoficiāli stāstītais liecina, ka A. Šlesers pagaidām nav atteicies no ambīcijas panākt LPP/LC kandidāta ievēlēšanu.
Lai gan A. Šlesers uzsvēris nepieciešamību valdības stabilitātes vārdā jauno prezidentu ievēlēt ar koalīcijas balsīm, tieši viņa virzienā māj varas partiju pārstāvji, runājot par iespēju, ka kāds sava kandidāta ievēlēšanai balsis meklēs pie opozīcijas. Ļaunākajā variantā pieļaujot šādu iespēju, Neatkarīgās sarunbiedri tomēr pauda šaubas, vai kāds ies uz tādu risku. Proti, tas, visticamāk, nozīmētu esošās koalīcijas galu un varētu būt saistīts ar grūtībām izveidot jaunu.
Valsts prezidenta vēlēšanas tradicionāli ir bijusi ne tikai pretendentu un partiju ambīciju sāncensība, bet arī iespēja pārgrupēt politiskos spēkus, kas var novest pie jaunas koalīcijas izveides. Šobrīd izskatās, ka TP un ZZS saliedētība faktiski ļauj nodrošināties pret vēlmēm izveidot jaunu valdību bez tautpartijiešiem. Lai gan TB/LNNK šobrīd netiek aktīvi iesaistīta sarunās par nākamo prezidentu, tēvzemiešu stāvoklis koalīcijā ir stabils, Neatkarīgajai apgalvoja kāds koalīcijas politiķis. TP Saeimā ir lielākā pārstāvniecība ar 23 balsīm, bet ZZS ir 18, tātad kopā pārliecinošs koalīcijas kodols – 41 balss. Tiesa, neoficiāla informācija liecina, ka trešdien, ZZS frakcijai tiekoties ar LPP/LC un TP kandidātiem, mazāk kritisks noskaņojums bijis par K. Pētersoni, nevis par M. Riekstiņu. To apstiprinoša informācija ir arī aģentūras LETA rīcībā. No otras puses, kāds ZZS pārstāvis apgalvoja, ka, TP un LPP/LC vienojoties par atbalstu M. Riekstiņam, zaļo un zemnieku frakcija gandrīz vienbalsīgi nobalsotu par TP kandidātu.
Tomēr, ja par TP gatavību piekāpties M. Riekstiņa jautājumā signāli jau saņemti, LPP/LC vēl vakar neizrādīja šādu gatavību, liecina politiķu teiktais. Kāds TP valdes pārstāvis aģentūrai LETA ceturtdien atzinis, ka partijai principiāli svarīgāk ir saglabāt premjerministra amatu, kam ir lielāka politiskā ietekme, nekā "par katru cenu panākt Riekstiņa ievēlēšanu".
Bez koalīcijas saglabāšanas aspekta vēl būtisks ir politiskais konteksts, kādā norit prezidenta vēlēšanas – jau pēc jaunā valsts galvas ievēlēšanas 7. jūlijā notiks referendums par grozījumiem drošības likumos. Lai gan premjerministrs A. Kalvītis paudis pārliecību, ka ne pati referenduma sasaukšana, ne tā iespējamais rezultāts nevar tikt traktēts kā neuzticības izteikšana valdībai un viņš no amata negrasās atteikties, Valsts prezidenta vēlēšanas tomēr var lielā mērā ietekmēt balsstiesīgo aktivitāti, ja koalīcija šajā amatā ievēlētu personu, ko opozīcija un sabiedriskās domas veidotāji varētu pakļaut smagai kritikai. Tāpat koalīcijas nespēja vienoties par kopīgu kandidātu dotu papildu argumentus opozīcijai. "Opozīcijai nebūtu lielāka prieka kā nobalsot par kādas varas partijas kandidātu, kuram nav visas koalīcijas atbalsta. Tā viņi parādītu, ka šī koalīcija nav darbotiesspējīga," Neatkarīgajai teica kāds no lēmumu pieņemšanā iesaistītajiem koalīcijas politiķiem.