Mūsdienās lāsts apvij dažādas vēsturiskas personas, tostarp faraonu Tutanhamonu, kura kapeņu atrakšana bija viens no ievērojamākajiem arheoloģiskajiem atklājumiem 20. gadsimtā. Kā zināms, Tutanhamons valdīja Ēģiptē XIV gadsimtā pirms mūsu ēras.
Vai Dievs dzird cilvēku lāstus (turpinājums) (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tutanhamons sēj nāvi
Viņš kāpa tronī, būdams tikai 9 gadus vecs, bet mira 18 gadu vecumā. Savukārt viņa kapenes brīdināja, solot nāvi ikvienam faraona mūžīgā miera traucētājam. Un tiešām – pēc 1923. gada 16. februāra, kad arheologs Hovards Kārters atvēra aizzīmogotās kapenes, nāve šķita piepildām visus ļaunos pareģojumus.
Viss sākās jau kapeņu atvēršanas dienā, kad kobra aprija šķietami nevainīgu radību – Kārtera kanārijputniņu. Taču dažas dienas vēlāk Kairā no moskīta kodiena nomira arheoloģiskās ekspedīcijas sponsors lords Karnarvons. Pirms nāves 57 gadus vecais mecenāts esot murgojis, pieminot Tutanhamonu. "Es dzirdēju saucienu, tas aicina mani," esot bijuši viņa pēdējie vārdi. It kā ar to nebūtu pietiekami, lorda nāves dienā viņa muižā nomiris arī mīļotais foksterjers.
No dīvainām slimībām viņsaulē aizgāja arī citi kapeņu "pirmie apmeklētāji": arheologs Meiss (viņš atbīdīja akmeni, kas slēdza ieeju galvenajā apbedījumu kamerā), lorda Karnarvona draugs, amerikāņu miljonārs Džordžs Džejs Golds, eģiptologi Arturs Veigals un Žoržs Benedits.
Nāve izsekoja arī vairākus citus ar izrakumiem saistītus cilvēkus un viņu radiniekus, piemēram, drīz pēc kapeņu atvēršanas Anglijā savā gultā tika atrasts miris Kārtera sekretārs Vestburns, bet viņa tēvs izlēca pa logu. Nomira rentgenologs Arčibalds Reids, kurš fotografēja mūmiju, kā arī rūpnieks Džoels Vuds, kurš aplūkoja kapenes. No ātras nāves neizvairījās pat lorda Karnarvona sieva un viņa brālēns.
Ēģiptes arheoloģijas pārvaldes direktoru Mohamedu Ibrahimu 1966. gadā notrieca automašīna, bet viņa amata mantinieks Hamals Mehrezs 1972. gadā mira no sirdstriekas pēc faraona pārvietošanas uz izstādi Londonā. Arī pilotu Riku Louriju, kurš Tutanhamona masku veda uz Angliju, ķēra infarkts.
Nedaudz vēlāk nāve skāra sešus noziedzniekus – viņi 1978. gadā mēģināja no Kairas muzeja nozagt Tutanhamona pēcnāves masku. Divi no šiem noziedzniekiem negaidīti nomira pirms tiesas, trīs – cietumā. Vienīgi Ādolfs Zengers pēc izciestā soda iznāca brīvībā, taču… pēc dažiem gadiem tika atrasts miris asins peļķē kādā Kairas viesnīcā. Uz galda gulēja lapiņa, kurā rakstīts: "Lāsts sasniedzis mani. Tas panāks arī citus – visus, kuri iedrošinās pieskarties faraona Tutanhamona sarkofāgam."
Visi šie baismīgie gadījumi raisījuši simtiem diskusiju, kurās dažādu jomu speciālisti mēģinājuši izskaidrot ar Tutanhamona lāstu saistītos faktus, taču leģendas par Ēģiptes faraonu sargājošajiem pārdabiskajiem spēkiem pastāv joprojām. Tās raisa arī mākslinieku fantāzijas, tāpēc šodien ir vismaz piecas aktierfilmas, kuru sižeta pamatā ir mūmijas lāsts. Tās uzņemtas 1959. ("Mūmija"), 1997. ("Leģenda par mūmiju"), 1998. ("Mūmija. Ēģiptes princis"), 1999. ("Mūmija") un 2001. gadā ("Mūmija atgriežas"), gūstot plašu skatītāju atsaucību. Tātad – lāsts civilizācijas apziņā ir dzīvs!
"Playboy" drāmas
Par lāstu mēdz runāt arī saistībā ar erotiskā žurnāla "Playboy" modelēm, no kurām daudzas mirušas traģiskā un negaidītā nāvē. Iemesls tām bijušas autokatastrofas, narkotiku un antidepresantu pārdozēšana, aviokatastrofas, pašnāvības, kā arī nāve no greizsirdīgo pielūdzēju rokas. 50. un 60. gados "Playboy" strādājošais fotogrāfs Pīters Houlands teicis: "Ir ļoti skumji, ka šajā laikā esam zaudējuši tik daudz skaistu sieviešu!"
Traģiski mirušo modeļu vidū ir Peidža Janga, kura redzama 1968. gada numurā brīnišķīgā Houlanda fotosesijā. Modele 1974. gadā mira no nomierinošu līdzekļu pārdozēšanas. Savukārt 34 gadu vecumā autokatastrofā gāja bojā Džeina Mensfilda, pirms tam paspējot nofilmēties "Hērakla mīlas varoņdarbos" un "Šī meitene nevar citādi". Supermodele Dorotija Stratena tika nogalināta 20 gadu vecumā. Greizsirdības dēļ meiteni noslepkavoja pašas vīrs. Dorotija bija 80. gadu "Playboy" atvēruma galvenā rota. Par viņas dzīvi un nāvi uzņemtas vairākas filmas. Slavas un popularitātes virsotnē traģiski gāja bojā arī televīzijas zvaigzne, modele un miljonāre Anna Nikola Smita.
Skarbo uzskaitījumu varētu turpināt, taču skaidrs ir viens – šā žurnāla modelēm ir pamats justies apdraudētām. Iespējams, ka to izskaidro viņu nodarbošanās savā ziņā provokatīvais raksturs, taču varbūt arī tam ir dziļāki un daudz sarežģītāki iemesli.
Tiesības nolādēt
Bībelē Dievs bieži uzrunā cilvēku aizliegumu formā, ko nepārprotami var traktēt kā nolādēšanu. Piemēram, Vecajā derībā ir norādīts, ka, pārkāpjot likumus, cilvēkiem nāksies paaudzēm ēst savas miesas augļus. Kā Dievs priecājies, darot cilvēkiem labu un tos vairojot, tā Viņš priecāsies, cilvēkus iznīdējot. Nolādēti būs visi pilsētās un ciematos. Te der atcerēties Sodomas un Gomoras šausmīgo likteni.
Interesanti, ka arī Jaunajā derībā Kristus brīdina: "Bet vai jums bagātiem, jo jums jau ir sava alga! Vai jums, kas tagad esat paēduši, jo jūs izsalksit! Vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs skumsit un raudāsit!" (Lūka, 6, 24 –25)
Kristietības vēsturē nolādēšanai vai izslēgšanai no Baznīcas bijis, ja tā varētu sacīt, masveida raksturs. Piemēram, 12. un 13. gadsimtā nepagāja pat gads, lai kārtējie Romas pāvesta lāsti skartu kāda grēcinieka necienīgo galvu (kaut uz tās būtu valdnieka kronis) vai pat veselas valstis, liedzot to iedzīvotājiem pieeju dievgaldam. Tauta no šiem lāstiem ļoti baidījās, lai gan patiesībā tiem nebija nekādas saistības ar kristietības būtību. Kristus taču nav nolādējis nevienu cilvēku, pat ne Jūdu! Bet pirmais, kuram Jēzus apsolīja paradīzi, bija īstens noziedznieks, jo tikai visļaunākajos gadījumos senās Romas likums paredzēja tik kaunpilnu nāvi kā krustā sišana.
Dievs, radīdams cilvēku pēc savas līdzības, devis tam arī spēju izteikt labus un ļaunus vārdus, taču to iedarbība ir atkarīga tikai un vienīgi no gara spēka.