Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9014651t1hcfa4.jpg)
Neprasme plānot laiku, konflikti kolektīvā, nespēja sasniegt izvirzītos mērķus, motivācijas trūkums – tie visi var būt nepatīkami sprunguļi biznesa attīstības riteņos. Lai varētu izvairīties no šādām un līdzīgām nedienām vai arī rast risinājumu, ja problēma jau uzņēmusi apgriezienus, jāsauc palīgā koučings.
Kas ir koučings?
Koučings ir treniņš, kas palīdz attīstīties un pilnveidoties jebkuram indivīdam, tādā veidā sasniedzot biznesa mērķus. Tā aizsākumi meklējami 1970. gados ASV, kur koučings uzplauka menedžmenta jomā. No 1980. gadu vidus tas plaši tika izmantots arī Eiropā, bet no 2000. gada ir pazīstams arī Latvijā.
Koučingā tiek lietotas vairākas skolas jeb metodes. «Uz mērķi orientētais koučings strādā ar akūtām problēmām, kuras var operatīvi atrisināt, tik ļoti neiedziļinoties. Laiks un enerģija tiek veltīta tam, lai sasniegtu mērķi. Ja, piemēram, klienta padotie konsekventi neizpilda uzdotos uzdevumus, tad koučs jeb treneris palīdz atrast veidu, kā sasniegt mērķi un panākt, lai darbinieki strādātu efektīvāk.
Uz problēmu orientēts koučings vairāk pēta, kas ir problēma, kur un kāpēc tā ir radusies. Protams, arī šis piegājiens sasniedz rezultātu, taču process var būt ilgāks,» skaidro organizācijas attīstības centra «Spring Valley» konsultante Ilze Skuja.
Ir arī citas skolas, piemēram, koučings kopā ar neirolingvistisko programmēšanu, koučings ar psiholoģisku ievirzi.
Tieši biznesa vidē vairāk tiek izmantots uz mērķi orientētais koučings, kas koncentrējas uz darba problēmām, nevis personiskiem jautājumiem.
Kāpēc koučings ir nepieciešams?
Lai priekšnieks un padotais būtu apmierināti ar darbu, pirmkārt, nepieciešams labs rezultāts, otrkārt, spēja šo rezultātu panākt efektīvi un, treškārt, gandarījums par darbu. Koučinga uzdevums ir palīdzēt, ja kādā no trim posteņiem neveicas tā, kā varētu vēlēties. «Piemēram, ja darbinieks strādā ar augstu efektivitāti, sasniedz labus rezultātus, taču nav tās īpašās dzirkstelītes acīs, kas ļauj darbu neuztvert kā nastu, tad koučinga treneris jeb koučs meklē, kā gandarījumu var saņemt. Var būt arī tā, ka cilvēks strādā ar lielu entuziasmu un sparu, bet efektivitāti nevar panākt. Tad jāskatās, ko varētu darīt vairāk, lai efektivitāti sasniegtu,» skaidro I. Skuja.
Koučings var būt kā profilakses pasākums, lai jau sākumā censtos izvairīties no problēmām, tomēr visbiežāk tas tiek izmantots kā «ugunsgrēka dzēšana» problēmu situācijā, piemēram, jau radies konflikts, nesaskaņas.
Latvijā koučinga pakalpojumus nereti izvēlas augstākā līmeņa vadītāji, kas grib atrisināt kādu ar cilvēkresursiem vai darba efektivitāti saistītu problēmu. Ir gadījumi, kad paši vadītāji vēlas apgūt koučinga paņēmienus, lai tos izmatotu savā kolektīvā.
Kādi ir koučinga veidi?
Individuālais koučings, kur saruna starp kouču un klientu notiek viens pret viens, domāts vadītājiem vai kādam no darbiniekiem, kas sastopas ar situāciju, kurā skaidri nezina, ko un kā labāk darīt. Otrs variants – cilvēks zina, ko darīs, bet vēlas pārliecināties un iegūt apstiprinājumu, ka izvēle ir parieza.
Komandas koučings var palīdzēt kolektīvam, kas darbojas viena mērķa vārdā. Tādā gadījumā treneris darbojas ar visu komandu. Visi komandas dalībnieki sēžas pie viena galda, un koučs jautā: kas ir mērķis, ko jūs gribat panākt, kādu rezultātu jūs sagaidāt, kur atrodaties šobrīd mērķa sasniegšanā?
Tad ir iespēja katram, ne tikai vadītājam, paust savus mērķus un redzējumu. Tā ir arī iespēja atklāti pie viena galda izrunāt, ko katrs ir sasniedzis un kāpēc kādam rezultāti ir lielāki, bet kādam traucē problēmas. «Komandas koučings ir uz mērķi virzīta, neitrālas personas moderēta saruna,» skaidro I. Skuja. Rezultātā tiek izlemts, kādi ir nākamie mērķa sasniegšanas soļi, kas jāveic visiem kopā.
Situācijas ir dažādas, un reizēm komanda iziet koučingu bez vadītāja, bet citkārt – kopā ar priekšnieku, kuram tā ir iespēja dzirdēt, ko darbinieki domā. Taču te mīnuss var būt padoto vilcināšanās šefa klātbūtnē runāt par visu, ko viņi tik tiešām domā. Ne vienmēr vadītājs spēj precīzi uzminēt, kādas ir darbinieku vajadzības un īstenie problēmu cēloņi. «Tāpēc nodarbību sākumā jautāju: ko vēlas vadība un ko vēlaties jūs, darbinieki?» pieredzē dalās I. Skuja.
Grupas koučings notiek par vienu tēmu, piemēram, laika plānošanu. Grupā sapulcējas dažādi cilvēki, kas ne vienmēr ir kolēģi, jo šajā gadījumā tas nav tik būtiski. Tomēr nodarbībās nav mazsvarīgi, lai arī līdz šim nepazīstami cilvēki cits citu atbalstītu.
Kā koučings darbojas?
Ar darbinieku runājot, tiek noskaidrots, kas, viņaprāt, ir vajadzīgs, lai problēmu atrisinātu. Tātad trenera uzdevums nav dot gatavus padomus, bet gan panākt, lai cilvēks pats apzinās, kas viņam ir jādara un kāds būtu vislabākais rīcības plāns.
Piemēram, koučings nesniedz receptes par konkrētiem lēmumiem biznesa stratēģijā, bet tas palīdz pašiem uzņēmuma vadītājiem vai darbiniekiem izvērtēt un apzināties plusus un mīnusus, lai pieņemtu vislabāko lēmumu.
«Kouča uzdevums ir, pirmkārt, redzēt un novērot klienta problēmas, otrkārt, aktīvi klausīties, ko un kā viņš saka, citiem vārdiem sakot, pamanīt to, kas vārdos nav pateikts, treškārt, sniegt atgriezenisko saiti. Tas nodrošina klienta uzticību, lai jau tālāk koučs ķertos pie konkrētiem jautājumiem par problēmas risinājumu,» stāsta I. Skuja.
Viena koučinga nodarbība ilgst no stundas līdz divām stundām. Ja nodarbības ir vairākas, tad klientam var būt arī mazi mājas darbi.
Ko dod koučings?
Koučinga rezultātā klients uz savu problēmu var paskatīties it kā no malas, tādējādi ir iespējams atrast risinājumu arī tādām problēmām, no kurām šķietami nav izejas.
Vai tiešām visas biznesa problēmas, kas saistītas ar cilvēkresursiem, iespējams atrisināt ar koučingu? Viss atkarīgs no cilvēka ticības saviem spēkiem, uzsver I. Skuja. «Cilvēkam ir jābūt ticībai, ka viņam ir resursi un potenciāls, ko attīstīt. Ja nav šīs ticības, tad koučam ir grūti. Tādā gadījumā koučs var norādīt, ka te būtu vajadzīga cita speciālista, iespējams, psihologa vai psihoterapeita, palīdzība, kas veicinātu cilvēka pašapziņu.»
Koučinga rezultāts ir skaidrs rīcības plāns, kas un kā jādara, lai mērķi sasniegtu, un klienta apņēmība pašam strādāt pēc izvirzītā plāna. Turklāt– cilvēkam pašam jābūt šā plāna autoram, bet kouča uzdevums ir panākt, lai tas izkristalizētos.
Cik ātri iespējams sasniegt rezultātus?
Jo lielāka ir cilvēka vēlme pašam sev palīdzēt, jo rezultāts tiek sasniegts ātrāk. Koučings nav vienkārši parunāšanās, bet gan cilvēka aktīva iesaistīšanās savu problēmu risināšanā.
Cik maksā koučings?
Viena individuālā koučinga nodarbība maksā apmēram 100 latu.
Kā var kļūt par kouču?
Koučinga apmācības kursus var iziet tepat Latvijā. Pēc apmācības beigām jaunais treneris saņem apliecību, ka ir noklausījies kursu un apguvis pamatiemaņas, taču Latvijā nav organizācijas, kas varētu izsniegt sertifikātu. Tāpēc daudzi brauc koučingu mācīties uz Krieviju un Lielbritāniju, stāsta speciāliste I. Skuja, kas koučinga metodes apguvusi divu ar pusi gadu mācībās Vācijā, kur papildus nodarbībām bijusi gan prakse, gan supervīzija. Psiholoģijas pamatzināšanas ir liels atspaids, bet nav neiespējami šo kompetenci pakāpeniski attīstīt un kļūt par kouču arī bez psihologa diploma.