Arī Majoru pludmalē veic kāpu nostiprināšanu

Majoru pludmalē smilšu piebēršana plānota aptuveni 240 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas, Kaiju ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 900 kubikmetrus smilšu. Darbus plānots pabeigt līdz 1. aprīlim.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir pirmā piekrastes pašvaldība, kas pērn pēc savas iniciatīvas sāka pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumus, lai uzlabotu degradēto kāpu stāvokli.

Pludmales kāpu stabilizēšana tika sākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē un turpināta arī šogad, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk ir pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī posmā no Bulduriem līdz Dubultiem, tādēļ tagad kāpu stabilizēšana tiks turpināta Majoros. Šajā posmā kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori.

Minētajā teritorijā pludmali veido un starpvētru periodos nelielā apjomā papildina ļoti smalkas smiltis, kas nodrošina gruntsūdens pacelšanos līdz pat pludmales virsmai, tādējādi smilšu virskārta nenožūst un vēji mitrās smiltis nevar iepūst kāpu joslā. Tāpat vētru laikā pludmalē un seklūdens joslā veidojas pārrāvuma straumes, kas aiznes smalkgraudainās pludmales smiltis dziļi zemūdens nogāzē. Kāpu noskalošanos veicina arī klimatisko apstākļu maiņa – ziemā arvien retāk veidojas ledus, kas varētu ierobežot vētras radīto viļņu iedarbību uz krastu. Secināts, ka notiek lēna vidējā ūdenslīmeņa paaugstināšanās un biežāk novērojamo vēju virziens nav labvēlīgs kāpu atjaunošanās procesam dabīgā ceļu. Kāpu eroziju veicina arī ļoti augsta antropogēnā slodze – šajā pludmales posmā atpūšas daudz cilvēku un rezultātā kāpu veģetācija tiek izbradāta.

b]

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus.

J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte.

Krasta kāpu aizsardzībai pasākumi Jūrmalā tika atsākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, Kaugurciema pludmalē pagājušajā gadā tika savests vairāk nekā 3700 kubikmetru smilšu, tās izklātas apmēram 500 metru garumā uz Jaunķemeru pusi 30 centimetru biezā, slīpā slānī. Turpinot kāpu stabilizēšanu, šogad februārī un martā Kaugurciema pludmalē tika piebērts vēl vairāk nekā 3000 kubikmetru smilšu.

Smiltis iegūtas tepat Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā, līdz ar to tās ir ļoti līdzīgas pludmalē esošajām. Darbi tika paveikti, nebojājot dabisko vidi, augus un kārklus, kas krasta zonas nostiprināšanai tika stādīti pagājušā gadsimta 80. gados, saglabājot un saudzējot veģetāciju, kuras izpēte veikta 2014. gadā.

Vēl viens no pasākumiem krasta kāpu stabilizēšanai, ko veic Jūrmalas pašvaldība, ir kārklu stādīšana. Pērn tie tika iestādīti divās joslās pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi. Kārklu zona pludmalē tiek atjaunota regulāri, savulaik Majoru pludmalē tika stādītas arī graudzāles – smiltāju kāpuniedre. Kāpas no izbradāšanas pasargā arī pludmalē izvietotās dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali.

Turpinot pludmales kāpu stabilizēšanas pasākumus, 2016. gadā aprīlī Kaugurciema pludmalē tiks atjaunoti kārklu stādījumi – iestādīta jauna kārklu josla un veikta veco kārklu sēdināšana apzāģējot, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases, jo tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni.

jurmala.lv