Ārsti: Bēringa-Breivīka veselība cietumā nav pasliktinājusies

Slepkava sūdzējies, ka viņu māc apātija, moka galvassāpes un bezmiegs. Viņam esot radušās grūtības koncentrēties, un tāpēc viņš kopš decembra nespēj turpināt politoloģijas studijas.

«Ziņojumi [ko sagatavojuši sanitāri, kas Bēringu-Breivīku redz regulāri] vienmēr liecinājuši, ka viņa emocionālais stāvoklis un komunikācija ar medicīnisko personālu bijusi pilnīgi adekvāta,» tiesā sacīja Šīenas cietuma ārsts Bjērns Dreugedālens.

«Viņam vienmēr bijusi laba, mierīga un līdzsvarota attieksme. Viņa spriešana bijusi skaidra. Nešķiet, ka viņu kaut kas stipri uztrauktu,» sacīja Dreugedālens.

Vēl trešdien Bērings-Breivīks savus ieslodzījuma apstākļus raksturoja kā «spīdzināšanu» un «elli».

Kad ceturtdien cietuma darbinieki liecināja par masu slepkavas ieslodzījuma apstākļiem, viņš vairākas reizes purināja galvu, šādi paužot, ka nepiekrīt teiktajam.

Jau vēstīts, ka otrdien sākās tiesas process, kurā tiek izskatīta Bēringa-Breivīka sūdzība pret valsti par viņa ieslodzījuma apstākļiem.

Viņš ir sūdzējies par divu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpumu. Viens no tiem aizliedz «necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu», bet otrs garantē tiesības uz «privātās un ģimenes dzīves» un sarakstes neaizskaramību.

Drošības apsvērumu dēļ četras dienas ilgais tiesas process notiek Šīenas cietuma, kurā Bērings-Breivīks izcieš 21 gadu ilgo cietumsodu, sporta zālē.

Notiesātais cietumā tiek turēts izolācijā no pārējiem ieslodzītajiem, un viņa korespondence tiek ierobežota.

Norvēģijas Ģenerālprokuratūra ir paziņojusi, ka korespondence tiek ierobežota, lai neļautu masu slepkavam izveidot galēji labējo teroristu tīklu.

Ģenerālprokuratūra tiesai norādījusi, ka

Bēringam-Breivīkam ir pieejamas trīs kameras - dzīvošanai, mācībām un treniņiem.

Viņam ir nodrošināta piekļuve arī televizoram, datoram bez interneta pieslēguma un spēļu konsolei. Ieslodzītajam ir iespējas gatavot sev ēdienu un mazgāt veļu.

Lai arī Bērings-Breivīks nevar kontaktēties ar citiem ieslodzītajiem, viņš var sarunāties ar cietumsargiem un pārējo personālu.

Ģenerālprokuratūra uzsvēra, ka ieslodzītā apstākļi cietumā pilnībā atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nesen bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.

2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.

Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.