"Žurnālisti bez robežām" nosoda Latvijā īstenoto cenzūru (22)

Saskata mākslinieciskās un vārda brīvības apspiešanu

Organizācija arī ziņo, ka filmas režisors Jānis Vingris noliedza, ka viņš paustu politisku nostāju. Filmā nav minēti mūslaiku politiķi vai partijas, vienīgi ļaunais antivaronis Dr. Šņukurs citē politiķu izteicienus, kas ir vienīgā filmas saistība ar pašreizējo politisko skatuvi, uzskata Vingris.

"Ir neiedomājami Eiropas Savienības dalībvalstij jebkādā veidā ierobežot leģitīmu izmantojumu mākslinieciskajai un vārda brīvībai, it sevišķi vēlēšanu laikā," teikts organizācijas paziņojumā.

"Pēdējais Lāčplēsis" ir satīriska filma, kas nekādā veidā nelīdzinās priekšvēlēšanu reklāmas pārraidei, uzskata "Žurnālisti bez robežām".

Cenzūras iegansti, kurus sniedzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ir absolūti nepieņemami un necilvēcīgi, uzsver organizācijas pārstāvji, jo vēlēšanu kampaņu regulējums un limiti attiecoties tikai uz politiskajām organizācijām, kas piedalās vēlēšanās.

KNAB filmu uzskata par priekšvēlēšanu aģitāciju

KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks iepriekš norādīja, ka šobrīd, izvērtējot situāciju, varētu teikt, ka jebkuru filmu politiķu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, vienalga, vai tā celtu viņa reitingu sabiedrības acīs, vai tieši otrādi - mazinātu, var traktēt kā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu.

Nogriež finansējumu

Jau ziņots, ka filmas veidošanu Vingris sāka 2007.gadā, kad Nacionālais kino centrs filmas veidošanai piešķīra finansējumu, taču nākamajā gadā filma Nacionālā kino centra konkursā netika pielaista pie projekta prezentācijas, līdz ar to režisors meklēja citus ceļus, kā pabeigt filmu. Filma tika pabeigta, filmēšanas grupai strādājot par brīvu. No pirmās filmēšanas dienas līdz pirmizrādei kopumā pagāja trīs gadi.

"Pēdējais Lāčplēsis" pirmizrādi piedzīvoja šā gada 25.februārī kinoteātrī "Rīga". Īsfilma ir 23 minūtes gara.

Filmā Lāčplēsi atveido aktieris un režisors Mārtiņš Eihe, Dr.Šņukuru atveido Guntis Pilsums, Sprīdīti - Aleksandrs Radzēvičs, Maiju - Dana Dombrovska, Raini - Agris Māsēns, princesi - Dace Everss, bet Antiņu - dziedātājs Kārlis Būmeistars.

Ja Lāčplēsis būtu komiksa varonis, tad filma "Pēdējais Lāčplēsis" būtu šā komiksa stilizācija. Filmas veidotāji spēlējas ar dažādiem arhetipiskiem latviešu varoņiem no Andreja Pumpura, Raiņa un Annas Brigaderes radīto tēlu galerijas un klišejām, kas raksturo latviešu sabiedrības vairākuma uzskatu par politiķiem kā elitāru, noslēgtu kastu, kam ne tikai nepiemīt pozitīvas īpašības, bet kura ir arī bīstama.

Dr. Šņukurā saskata līdzību ar Kalvīti

Īsfilmas galvenais varonis ir Dr.Šņukurs, kurš Latvijā pārņēmis varu un novedis valsti līdz iznīcībai, tādēļ ir nepieciešama Lāčplēša atgriešanās, lai noliktu vīru ar šņukuru pie vietas. Filma stāsta par Lāčplēsi, kurš beidzot ir augšāmcēlies no Daugavas un kopā ar labajiem filmu varoņiem cīnās pret sliktajiem tēliem.

2008.gadā topošā filma raisīja neizpratni politiķu vidū, kuri galvenā varoņa tēlā sazīmēja ekspremjera Kalvīša vaibstus. Savukārt Kalvītis iepriekš atzina, ka ir labi, ka viņš izmantots kā prototips topošajā īsmetrāžas spēlfilmā "Pēdējais Lāčplēsis". "Ja jau par mani uzņem filmas un zīmē karikatūras, tad tas nozīmē, ka esmu dzīvs politiķis," savulaik sacīja Kalvītis.

Filmas operators ir Uldis Jancis, mākslinieks - Jurģis Krāsons, kostīmu māksliniece - Sandra Sila, grims - Dzintra Bijubena, datorgrafika - Arnis Hāgendorfs, mūzika - Andris Vilcāns un citi.