Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/14/9027986t1h323c.jpg)
Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs «Lattelecom» 70 līdz 80 kilometru rādiusā ap Zaķusalas televīzijas torni veiksmīgi ieviesis virszemes televīziju (TV), kas sākumā būs alternatīva parastajai — analogajai — TV, bet 2011. gada beigās vai pat ātrāk pilnībā aizstās pašreizējo TV apraidi.
Pakalpojums patlaban pieejams galvaspilsētā un ap to, arī Tukumā, Bauskā, Saulkrastos un Dobelē.
Lai noskaidrotu, kas ir «Lattelecom» virszemes TV, portāls «Apollo» sarunājās ar vērienīgā projekta īstenotāju, «Lattelecom» Satura biznesa daļas (SBD) vadītāju Tomu Ābeli.
Maksas pakas — 3,50 un 6,90 lati mēnesī
Rīgā un tās reģionā komercrežīmā ieviesta virszemes TV. Tas nozīmē, ka klientiem būs pieejami pieci bezmaksas kanāli: LTV 1, LTV 7, LNT ,TV5 un TV3.
Būs pieejamas arī divas maksas pakas — «Ekonomiskā» (ar 11 papildu kanāliem) un «Pamata» (tajā būs vēl 14 kanāli). Kopumā «Lattelecom» klientiem piedāvās 30 TV kanālus.
«Ekonomiskā» paka lietotājiem mēnesī izmaksās 3,50 latus, bet «Pamata» — 6,90 latus. «Cenas ir absolūti demokrātiskas. Ņemot vērā, ka mūsu auditorija, visticamāk, būs arī ļoti daudz lauku iedzīvotāju, kuriem pašlaik ir analogā televīzija un kuriem pieejams «Viasat»,» norāda «Lattelecom» SBD direktors.
Piedāvāto kanālu skaits pieaugs līdz aptuveni 60, kad Latvijā notiks pilnīga pāreja uz virszemes TV, jo tad atbrīvosies frekvences citu kanālu raidīšanai, skaidro Ābele.
Kā varēs pieslēgt virszemes TV?
Virszemes TV varēs pieslēgt vienkārši, skaidro Toms Ābele. Viens variants ir zvanīt uz «Lattelecom» klientu apkalpošanas tālruni 177 un pieteikt pakalpojumu, otrs — apmeklēt kādu no uzņēmuma veikaliem.
Virszemes TV pieslēgšanai vajadzīga tikai antena un dekoders jeb virszemes TV uztvērējs. «Ja klients dzīvo tuvu tornim, viņam pietiks ar istabas antenu, ja viņš dzīvo tālāk, tad, iespējams, vajadzēs āra antenu,» skaidro Ābele. Lietotājam tikai jāsaslēdz kopā antena, dekoders un televizors, un viņš varēs skatīties bezmaksas kanālus. Lai skatītos maksas kanālus, jāiegūst viedkarte, kas pēc tam jāieliek TV dekoderā.
Savukārt ar jaunu televizoru, kurā ir dekoders, kas atbalsta MPEG-4 standartu, bezmaksas kanālus varēs skatīties uzreiz, norāda projekta vadītājs. Ja klients vēlas skatīties maksas kanālus, tad jāiegādājas viedkarte, kuru var ievietot televizorā.
Dekodera pieslēgšana pie sava televizora ir absolūti elementāra, norāda «Lattelecom» SBD direktors. Ar vadu antenu pieslēdz pie dekodera, pēc tam dekodera vadu pieslēdz pie televizora. Tas viss būs arī paskaidrots instrukcijā. «Mēs piedāvāsim klientiem pašinstalācijas komplektus — klients iegādājas un pats visu uzstāda, jo tas ir vienkārši. Protams, ja klientam tas būs sarežģīti, pie viņa dosies montieris. Tas, iespējams, būs par atsevišķu samaksu,» norāda Toms Ābele.
Pagaidām būs pieejams tikai viens dekoders
Projekta īstenošanas sākumā «Lattelecom» piedāvās tikai vienu virszemes TV uztvērēju, kuru sākotnēji varēs iegādāties uzņēmuma veikalos par 39,90 latiem. «Esmu pārliecināts, ka ar laiku cenas mazināsies un dekoderi kļūs aizvien lētāki,» norāda Ābele.
Klientiem piedāvās uztvērējus arī īrēt, slēdzot abonēšanas līgumu uz 24 mēnešiem, ja klients papildus abonē «Ekonomisko» vai «Pamata» paku (ikmēneša maksājums par uztvērēju būs 1,99 lati).
«Lattelecom» SBD direktors skaidro, ka uzņēmums testējis 16 dekoderus, no kuriem par labu atzīts viens. «Tajā pašā laikā mēs turpinām sarunas ar citiem potenciālajiem dekoderu piegādātājiem. Domāju, pēc pusgada būs vēl vairāki kvalitatīvi dekoderi. Savukārt pēc gada jau varētu būt pieejami 10, 15 vai 20 dekoderi. (..) Jo vairāk dekoderu tirgū pieejams, jo vairāk piegādātājam jāpazemina cenas.»
Dažādiem dekoderiem ir arī dažādas iespējas. Ar dekoderu, kuru no sākuma piedāvās «Lattelecom», varēs skatīties gan bezmaksas, gan maksas kanālus Standard-definition (SDTV) formātā. Būs pieejams arī elektroniskais programmu gids, atsevišķiem kanāliem — subtitru un valodas izvēle. Nākotnē «Lattelecom» klientiem piedāvās arī High-definition television (HDTV) kanālus ar atbilstošiem dekoderiem. Tāpat nākotnē klienti varēs veikt TV ierakstus, izmantot video nomu, tomēr, lai to darītu, vajadzēs arī pirkt dārgākus dekoderus.
Virszemes TV uztvērējus varēs iegādāties «Lattelecom» veikalos vai pasūtīt internetā, tomēr Toms Ābele cer, ka pēc iespējas ātrāk to varēs izdarīt arī citur: «Mums būs jānodrošina dekoderu izplatīšana maksimāli daudz dažādās tirdzniecības vietās.»
Priekšrocības — krietni vairāk kanālu, un nebūs «sniedziņa»
Galvenā virszemes TV priekšrocība ir tā, ka klientam būs pieejami krietni vairāk TV kanālu, uzsver projekta īstenotājs. «Ja analogajā TV pakalpojumu izplatītājiem piešķirto frekvenču daudzums ļauj klientam nodrošināt, piemēram, sešus televīzijas kanālus, tad ar virszemes televīziju šim pašam klientam šajās pašās frekvencēs varēs nodrošināt līdz pat 60–70 kanāliem,» skaidro Ābele. Virszemes TV varētu raidīt arī, piemēram, radio kanālus, atzīmē «Lattelecom» SBD direktors.
Tāpat arī krietni uzlabosies attēla kvalitāte. «Analogajā televīzijā, kā mēs visi labi zinām, klasiska parādība ir «sniedziņš» vai situācija, kad kaimiņš dzen bārdu un televizorā viss čerkst. Šajā variantā attēla kvalitāte būs labāka,» uzsver Ābele.
Būs arī pieejamas tādas priekšrocības kā elektroniskais programmu gids, subtitru un valodas izvēle atsevišķiem TV kanāliem. Ar laiku arī video noma, raidījumu ieraksti un noteikti arī daudzas citas opcijas, jo tehnoloģijas attīstās ātri, norāda «Lattelecom» SBD direktors.
Valsts nemaksās neko
Visu biznesa risku un visu atbildību uzņēmies «Lattelecom», norāda SBD direktors Toms Ābele. Tāpēc par projektu nenāksies tērēt valsts budžeta naudu. Pat investīcijas, kuras veiks valsts uzņēmums — Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) —, «Lattelecom» atmaksās, jo «vienošanās paredz, ka mēs «Lattelecom» maksājam nomu par viņu infrastruktūras izmantošanu». «Līdz ar to valstij tas ir projekts bez riska,» uzskata Ābele.
«Mums ir līgums ar LVRTC, kuriem ir infrastruktūra pa visu Latviju, viņiem ir torņi, viņiem ir zināšanas par signāla raidīšanu (viņi pašlaik nodrošina analogās televīzijas apraidi). Mums ir vienošanās, ka mēs no viņiem pērkam signāla izplatīšanas pakalpojumu,» norāda projekta īstenotājs. LVRTC vajadzēs sākotnējās investīcijas, lai modernizētu infrastruktūru, iegādātos raidītājus un tamlīdzīgi, tomēr «Lattelecom» maksās ikmēneša nomu, līdz ar to LVRTC ilgtermiņā ar projektu nopelnīs.
Ir valstis, kuras virszemes TV ieviešanā piedalās daudz vairāk, piemēram, veidojot speciālas valsts aģentūras, lai iedzīvotājiem skaidrotu projekta būtību, norāda Toms Ābele. Šajā gadījumā tas viss būs jānodrošina «Lattelecom» par savu naudu. «Būtībā «Lattelecom» dara absolūti visu un uzņemas lielo risku,» rezumē virszemes TV projekta īstenotājs.
Virszemes TV visā Latvijā — nākamā gada sākumā
Šā gada pēdējā ceturksnī LVRTC būs iegādājies visu nepieciešamo tehniku un virszemes TV testi sāksies jau visā valsts teritorijā. Savukārt ieviest jaunās paaudzes televīzijas pakalpojums nākamā gada sākumā varētu būt pieejams 99% valsts teritorijā, norāda Ābele.
Plānots, ka analogā TV pilnībā tiks izslēgta 2011. gada beigās, «bet tajā pašā laikā neviens nav teicis, ka to nevar izdarīt ātrāk». «Kā liecina prakse — kādā reģionā tiek ieviesta virszemes TV, tad nepieciešams aptuveni gads, lai informētu klientus, lai viņi saprastu, ko tas nozīmē, un būtu gatavi to lietot,» skaidro «Lattelecom» SBD direktors.