/nginx/o/2018/07/14/9028491t1hce19.jpg)
Ko gan mēs iesāktu bez spējas lasīt? Ikdienā burti un vārdi ņirb mums apkārt – gluži dabiski, ka mazulim pirmos burtiņus sāk mācīt pavisam agri. To, kādas kļūdas vecāki var pieļaut un kādas vēl bez grāmatas ir metodes, lai iemācītu burtiņus, Māmiņu kluba radio stāsta Burtiņu skolas vadītāja Rūta Mīlgrāve un Sarma Dreimane, burtu mācības skoliņas Burtu pasaulīte vadītāja.
Pavisam drīz iespējams, ka bērni skolā sāks iet atkal no 6 gadu vecuma. Tas nozīmē, ka arī lasīt viņiem būs jāprot jau gadu ātrāk. Jau tagad bērnam, sākot skolas gaitas, jāprot izlasīt īss teksts un jāsaprot tā jēga, tomēr, atverot 1. klases grāmatu, secinām – ar to ir par maz! Skolas mācību programmas ir sarežģītas un īstenībā bērniem pirmajā klasē ir jāmāk labi lasīt. Tādēļ noteikti nebūs par agru iepazīstināt bērnu ar burtiem jau no 3 gadu vecuma un lasīšanu apgūt 4-5 gadu vecumā. Tad bērns uz skolu varēs doties ar prieku, jo grāmata vairs nebūs kā bubulis!
Kādēļ nesākt ar grāmatu?
Protams, jau maziem bēbīšiem grāmatas patīk – pašķirstīt, pazelēt, pakošļāt! Rādot grāmatās bildītes, vecāki var parādīt burtiņus, pastāstīt – tā ir bildīte, bet tas ir burtiņš, kurš dzīvo grāmatā. Tomēr, mācot bērnam burtus pazīt un lasīt, grāmatu gan pirmo ņemt nevajadzētu.
Kādēļ? Burti grāmatās parasti ir diezgan sīki, daudz. Tas bērnam var radīt satraukumu, stresu un sajūtu – es nekad to neiemācīšos! Pirmajiem burtiem, ar ko bērni jāiepazīstina, jābūt drukātiem, liela izmēra un krāsainiem, ko var aptaustīt, samīļot, spēlēties.
Kādēļ lasīt apguve ir apgrūtināta?
Bieži vien vecāki, mācot bērnus, nemāca tīru burta skaņu, bet gan burta nosaukumu. Lai no tā atradinātos, nepieciešams ilgs laiks un atkal savas mācību metodes. Tādēļ mācot burtiņus, neteiksim burtiņš „emm”, bet gan burtiņš „mmmm”!
Noteikti nevajadzētu sākt bērnam mācīt lasīt un tad to atkal atstāt pašplūsmā, jo, ja process vienreiz ir „aprauts”, pēcāk ir grūti atkal atjaunot interesi par burtiņiem.
Tāpat nopietni jāpievēršas bērna lasītapmācībai, ja bērnam ir smagas logopēdiskas problēmas. Tad bez speciālista palīdzības neiztikt.
Rotaļas ar burtiņiem pie Rūtas Mīlgrāves
„Burtu skolā tā pati rotaļāšanās vien ir – tās ir tādas kā dramatizācijas rotaļas, kurās mēs iesaistām burtiņus. Izrādēs piedalās nevis kaķītis un zaķītis, bet burtiņš ar savu vārdu un nodarbošanos. Vēlāk iesaistās arī bērni, un es darbojoties iesaistu visas bērnu maņas, lai lasītapguve raiti ietu uz priekšu. Bērni nāk draudzēties ar burtiņiem, viņiem tas patīk – un tad šeku reku lasa!” stāsta Rūta Mīlgrāve par savu darbu Burtiņu skolā.
Kustīgie burtiņi pie Sarmas Dreimanes
„Pie manis atved bērnus, kuriem ir lielas problēmas un lasīt nekādi nelasa. Tad, darbojoties ar bērniem, es nokļuvu pie tā, ka patskaņi un līdzskaņi ir divas dažādas pasaules. Ja līdzskani jāsaklausa, tad patskanis ir ļoti aktīvs un var kustēties,” skaidro Sarma Dreimane par savu apmācības metodi, kur burtu mācība un lasītapguve notiek galvenokārt ar kustības palīdzību.