Bērings-Breivīks tiesā sola «līdz nāvei» cīnīties par nacismu

Tas apstiprina bažas, ka viņš izmantos tiesas procesu, kurā skata viņa sūdzību par ieslodzījuma apstākļiem, kā platformu, kur paust savus ekstrēmos uzskatus.

«Es 25 gadus esmu cīnījies par nacionālsociālismu, un es turpināšu par to cīnīties līdz nāvei,» paziņoja notiesātais.

Viņš arī teica, ka šobrīd ievērojot «nevardarbīgu» nacionālsociālisma versiju.

Bērings-Breivīks, ierodoties tiesas zālē, otrdien parādīja nacistu sveicienu, tomēr pakļāvās tiesneša aicinājumam un trešdien to nedarīja.

Norvēģijas varasiestādes ir nolēmušas nepārraidīt Bēringa-Breivīka trešdien sniegto liecību, lai neļautu viņam saviem sekotājiem nodot šifrētas ziņas, kā arī aiz cieņas pret upuriem un to tuviniekiem.

Saucot sevi par paraugcietumnieku, notiesātais paziņoja, ka Norvēģijas valsts «piecus gadus ir centusies mani nogalināt», turot viņu izolācijā.

Lielu daļu liecībai atvēlētā laika viņš pavadīja, skaidrojot savu ideoloģiju, bet arī sūdzējās par to, ka viņam ir nācies dzert aukstu kafiju un ēst mikroviļņu krāsnī uzsildītu pārtiku.

Viņš arī pauda, ka ciešot no galvassāpēm, apātijas un bezmiega.

Bērings-Breivīks pieprasīja, lai netiek pārbaudītas viņam sūtītās vēstules, lai viņam ļauj tikties ar citiem ieslodzītajiem un viņu varētu apmeklēt vismaz pieci draugi un atbalstītāji.

Notiesātais arī vēlējās, lai viņam ļauj publicēt grāmatas.

Bērings-Breivīks sūdzējās, ka kopš aizturēšanas viņam ir bijis 885 reizes jāizģērbjas, lai viņu varētu pārmeklēt.

Viņš arī uzstāja, ka Norvēģijas cietumi ir «visnecilvēcīgākie Rietumu pasaulē».

Notiesātais arī pauda, ka viņa nesenā aizraušanās ar realitātes šovu «Paradise Hotel» liecina par izolācijā gūtiem «nopietniem smadzeņu traucējumiem».

Jau vēstīts, ka otrdien sākās tiesas process, kurā tiek izskatīta Bēringa-Breivīka sūdzība pret valsti par viņa ieslodzījuma apstākļiem.

Viņš ir sūdzējies par divu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpumu. Viens no tiem aizliedz «necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu», bet otrs garantē tiesības uz «privātās un ģimenes dzīves» un sarakstes neaizskaramību.

Drošības apsvērumu dēļ četras dienas ilgais tiesas process notiek Šīenas cietuma, kurā Bērings-Breivīks izcieš 21 gadu ilgo cietumsodu, sporta zālē.

Notiesātais cietumā tiek turēts izolācijā no pārējiem ieslodzītajiem, un viņa korespondence tiek ierobežota.

Norvēģijas Ģenerālprokuratūra ir paziņojusi, ka korespondence tiek ierobežota, lai neļautu masu slepkavam izveidot galēji labējo teroristu tīklu.

Ģenerālprokuratūra tiesai norādījusi, ka Bēringam-Breivīkam ir pieejamas trīs kameras - dzīvošanai, mācībām un treniņiem. Viņam ir nodrošināta piekļuve arī televizoram, datoram bez interneta pieslēguma un spēļu konsolei. Ieslodzītajam ir iespējas gatavot sev ēdienu un mazgāt veļu.

Lai arī Bērings-Breivīks nevar kontaktēties ar citiem ieslodzītajiem, viņš var sarunāties ar cietumsargiem un pārējo personālu.

Ģenerālprokuratūra uzsvēra, ka ieslodzītā apstākļi cietumā pilnībā atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nesen bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.

2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.

Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.