Jaunā Saeima nedrīkstot arī kavēties ar valdības apstiprināšanu, jo priekšā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus prezidents pateicās par pieliktajām pūlēm valdības veidošanā.
Būtisks izaicinājums ir arī Latvija prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, kas sniegs iespēju apliecināt valsts spēju uzņemties atbildību, sacīja prezidents. «Prezidentūra vislielākajā mērā ir iespēja apliecināt valsts spēju uzņemties atbildību un virzīt nopietnus procesus, aizstāvēt savas prioritātes un redzējumu par visas Eiropas nākotni,» viņš pauda.
Arī pēc prezidentūras darbs turpināsies un šai Saeimai būs ievērojami jāpastiprina darbs ar Eiropas Savienības institūcijām, laicīgi izvērtējot jauno Eiropas Savienības iniciatīvu ietekmi uz Latviju un meklējot iepriekš radīto problēmjautājumu ietekmes risinājumu, piebilda Bērziņš.
Prezidents arī akcentēja, ka priekšvēlēšanu saukļos visbiežāk minētās jomas līdz šim palikušas smagāk risināmo jautājumu lokā un jaunajam Saeimas sasaukumam ir iespēja šo tradīciju mainīt. Turpmākajos gados politiķiem būs jārisina sarežģīti jautājumi, kas saistīti ar veselības, izglītības un enerģētikas nozaru attīstību.
Tāpat Bērziņš uzsvēra, ka ikvienas valsts politiskā sistēma sakņojas stiprās un ietekmīgās partijās, bet Latvija ar to nevar lepoties. Tāpēc prezidents drīzumā iesniegs savus priekšlikumus vēlēšanu sistēmas un politisko partiju darbības pilnveidei. Piemēram, plānots rosināt, lai vēlēšanās varētu piedalīties partijas, kuras dibinātas vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām.
Bērziņš arī pauda pārliecību, ka Saeimai būtu jāatgriežas pie jautājuma par izpildvaras stiprināšanu. Viņaprāt, īpaši tas ir attiecināms uz Ministru prezidenta lomas paaugstināšanu ministru izvēlē. Prezidents izteica aicinājumu 12.Saeimas laikā stiprināt izpildvaru, padarot valsts pārvaldi efektīvāku un racionālāku. Ir jānonāk līdz tam, lai beidzot tiktu pildīts Satversmes 55.pants, kas noteic, ka Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem, uzskata Bērziņš.