Rudens un atopiskais dermatīts (10)

Šoreiz par atopisko dermatītu stāsta „Veselības centra 4” dermatoloģe Linda Kapteine.

Kā atpazīt AD

Atopiskais dermatīts (AD) ir viena no biežāk sastopamām iedzimtām alerģiskām ādas slimībām, kurai ir hronisks raksturs. AD gadījumā āda ir patstāvīgi sausa, saplaisā un līdz ar to ir viegli pārvarams šķērslis dažādiem kairinātājiem. Pirmais simptoms, kas raksturīgs slimības uzliesmojuma laikā, ir  intensīva lēkmjveida nieze, kas izraisa kasīšanos līdz pat asinīm.

Industriāli un ekonomiski attīstītās valstīs šī slimība uzliesmo arvien plašāk, ko skaidro ar specifisko alergēnu pieaugumu. Turklāt gan Rietumu, gan Austrumu zemēs vairāk slimo iedzīvotāji pilsētās nekā lauku apvidos, jo pilsētas vide ir ekoloģiski piesārņotāka un ikdienā vairāk jūtama ķīmisko vielu klātbūtne. Jāatzīst, ka ar atopisko dermatītu nevar inficēties. Liela varbūtība, ka slimībai ir ģenētisks raksturs - saistīts ar iedzimtību, un 60% cilvēku šī slimība parādās pirmā dzīves gada laikā.

Atopisku dermatītu var uzskatīt par attiecīgās ģimenes pastiprinātu ādas un gļotādas jutību pret vidē sastopamām alerģiskām vielām. Apmēram 80% bērnu ar AD attīstās alerģiskas iesnas vai astma. Lielākai daļai cilvēku, t.i., 70-90%, atopiskais dermatīts ir saistīts ar paaugstinātu jutību pret apkārtējās vides kairinātājiem, kurus uzrāda asins analīzēs. Tomēr 20-30% AD slimniekiem alerģijas ierosinātājs paliek neatklāts.

Slimības ilgums un paasinājumu biežums ir atkarīgs no pacientu un AD bērnu vecāku prasmes sadzīvot ar slimību, rūpēm par ādas mitrināšanu, kopšanu un pasargāšanas no potenciāliem kairinātājiem.

AD izpausme dažādos vecumos

Zīdaiņa vecumā slimība izpaužas ar izteiktu iekaisumu, apsārtumu, mitrošanos (mitruma parādīšanās uz sejas, rokām un kājām, kā arī ādas krokās (īpaši bieži - pamperu vietās). Bērna āda ir maiga, plāna, labi apasiņota, tāpēc ekzēma noris ar izteiktām iekaisuma parādībām - āda ir koši sarkana, veidojas tūska, āda mitro un vēlāk, procesam norimstot, bojājuma virsma kļūst sausa, ar zvīņām un dzeltenām krevelēm klāta. Apmēram pusei bērnu atopiskais dermatīts izzūd līdz 18 mēnešu vecumam. Ja slimību veicinošos faktorus neizdodas novērst 2-3 gadu vecumā, slimība progresē.

Tomēr slimības ilgums ir neprognozējams, pilnīga izveseļošanās aptuveni 40%- 60% cilvēku nereti iestājas pubertātes vecumā, kad hormonālo izmaiņu rezultātā mainās ādas skābuma līmenis un pastiprinās tauku un sviedru dziedzeru darbība. Protams, arī vēlākos dzīves gados var sagaidīt veselības uzlabošanos.

Pieaugušajiem 20-10% gadījumu (sākas no pusaudžu vecuma un lielākajai daļai pacientu slimība mazinās 30 gadu vecumā) atopiskā dermatīta gadījumā ir raksturīgs iekaisums uz sejas, kakla, elkoņu ielokos, paceles bedrītēs ar izteiktu sabiezējumu. Nieze var novest līdz nopietniem ādas bojājumiem - dziļiem ādas bojājumiem nokasījuma vietās, kas visbeidzot sadzīst ar rētām.

Pēdējā laikā arvien biežāk pieaug saslimstība ar atopisko dermatītu arī cilvēkiem pēc 30 gadu vecuma. Ja simptomi - neciešama ādas nieze, ādas apsārtums, iekaisums parādās menopauzes vai klimaktēriskā vecumā, noteikti būtu jāvēršas pie speciālista diagnozes noskaidrošanai, jo līdzīgi simptomi var būt arī citu hronisku ādas slimību gadījumā.

AD veicina

- Ģenētiskas izmaiņas

Ja vienam no vecākiem ģimenē ir atopiskais dermatīts, bērnam ir divas reizes lielāks risks saslimt ar AD, bet ja abiem vecākiem ir atopija, tad risks pieaug trīs reizes.

- Pārtika

Lielākajai daļai bērnu līdz piecu gadu vecumam alerģiju izraisa govs piena olbaltums, olas, sojas un kviešu miltu izstrādājumi. Skolas vecuma bērniem saglabājas alerģiska reakcija uz riekstiem, kā arī parādās reakcija uz zivīm, citrusaugļiem, zemenēm, tomātiem, šokolādi. Protams, var veidoties alerģija arī pret citiem pārtikas produktiem! Katram pacienta jutība pret pārtikas produktiem ir ļoti individuāla, atkarībā no panesamības (vieni nepanes tikai konkrētu produktu, bet citiem produktu klāsts ir ļoti plašs un tas sagādā lielas grūtības ēdienkartes izvēlē.)

- Aeroalergēni

Slimību bieži vien izraisa caur degunu vai plaušām ieelpota mājas putekļu ērcīte, putekšņi, augu aromāts utt. Nereti par AD cēloni kalpo arī pūkainie mīluļi - mājdzīvnieki.

- Stress

Viens no svarīgākajiem slimību veicinošiem faktoriem ir psihoemocionālie pārdzīvojumi, kas var ierosināt imunoloģiskas izmaiņas ādā.

- Infekcijas

Slimības uzliesmojums var izprovocēt baktēriju, sēnīšu un vīrusu superinfekcijas (to skaitā herpes vīruss, kārpas, papilomas vīruss). Bakteriālu infekciju atrod vairāk nekā 90% AD pacientiem, bet veseliem cilvēkiem šis rādītājs sasniedz tikai 5%. Baktērijas un to izdalītie toksīni aktivizē un veicina iekaisuma reakcijas ādā un apgrūtina atopiskā dermatīta terapiju.

- Fizikālie un ķīmiskie faktori

Iekaisuma pamatā ir imunitātes pārmaiņas ādā, kas izpaužas ar pastiprinātu antivielu ražošanu un paaugstinātu ādas alerģisku reakciju. 33-88% pacientu pasliktināšanos novēro rudenī un ziemā, jo auksts, vējains, lietains laiks ārā un karsts, sauss gaiss telpās izteikti sausina ādu un veicina ādas iekaisumu. Arī izvēloties nepiemērotu (vilnas, sintētisku) apģērbu, kas ādai rada berzi un organismam svīšanu, tiek veicināta nieze. Ādas kairinājumu mēdz izraisīt pārmērīga mazgāšanās ar nepiemērotām ziepēm; sadzīves ķīmijas (tīrīšanas, veļas mazgāšanas līdzekļi), medikamentu lietošana.

Trīs iemesli, kāpēc doties pie ārsta un ārstēt ādas iekaisumu laikus:

* Gan iekaisušai, gan neiekaisušai ādai ir samazināts keramīdu (nepiesātināto taukskābju) daudzums, ir traucētas ādas raga slāņa aizsargkārtas funkcijas, rodas ādas sausums, āda kļūst apsārtusi, veidojas tūska, nieze, kuras rezultātā iekaisumam pievienojas infekcija ar strutainiem izdalījumiem.

* Neestētiskā izskata dēļ psiholoģiski tiek apdraudētas savstarpējās attiecības un dzīves kvalitāte. Rokasspiediens apkārtējiem ir nepatīkams, jo rokas ir kraupainas, ar asiņainām krevelēm klātas un saplaisājušas. Iekaisusi, apsārtusi, pietūkusi sejas āda, kas acīmredzami lobās zem biezas meikapa kārtas, izskatās nepievilcīgi, un to pamana gan pats sirdzējs, gan apkārtējie. Bez tam sausās ādas plēksnes nobirstot atstāj pēdas uz apģērba un citur. Tā kā cilvēks vēlas izvairīties no fiziskas slodzes, lai neveidotos sviedri, kas kairina sauso ādu un rada tūlītēju niezi, mazinās ikdienas aktivitātes. Arī sadzīviskā ziņā sausā āda uz saplaisājušiem roku pirkstiem tos dara stīvus un neveiklus.

* Atopiskā dermatīta nieze traucē naktsmieru. Jo grūtāk iemigt, jo samazinās kopējais miega ilgums. Neārstēts AD ietekmē ne tikai pacientu dzīves kvalitāti dažādos tās aspektos, bet var sekmēt citu atopisku slimību, piemēram, astmas, alerģisku iesnu attīstību.

Kā mazināt AD

Parādoties slimības izpausmēm, vēlama ārsta dermatologa konsultācija. Lai noskaidrotu alerģijas izraisītāju - AD cēloni, tiek veiktas speciālas analīzes un, ja nepieciešams, diagnozes precizēšanai veic ādas biopsiju. Lai veiksmīgi ārstētu atopisko dermatītu, vēlams noskaidrot iekaisuma ierosinātāju un izsargāties no tā. Ņemot vērā pacienta emocionālo diskomfortu, ko rada slimība, ieteicams arī sadarboties ar psihologu vai psihoterapeitu.

Svarīga loma ir arī uzturam, piemēram, mātes piens var būt alerģijas avots attiecībā uz pārtiku, ko mazulis pats nav tieši apēdis, bet saņēmis caur pienu. Mātes piens nepasargā zīdaini no riska attīstīties alerģiskai reakcijai pret govs piena olbaltumiem. No bērna ēdienkartes ir jāizslēdz pārtikas produkti, kas izraisa alerģiju. Apmēram 40% AD bērniem ar pārtikas alerģiju, ievērojot diētu, uzlabojas ekzematozās ādas stāvoklis. Vācijā ļoti populāra ir bezcukura diēta. Visilgāk dzīves laikā saglabājas alerģija pret riekstiem un zivīm.

Telpu, sevišķi guļamtelpu, regulāra vēdināšana, mitra uzkopšana, regulāra gultas veļas maiņa, matraču vakuumtīrīšana var mazināt slimības attīstību. Ikdienā mājas uzkopšanai, drēbju mazgāšanai un personīgai higiēnai lietojiet atbilstīgus līdzekļus. Tomēr nepārspīlējiet! Pārspīlēta tīrība - ļoti bieža roku mazgāšana ar bakteriālām ziepēm, mazgāšanās dušā vairākas reizes dienā, beržot ādu ar asu sūkli, likvidē dabīgo ādas lipīdu aizsargkārtiņu, kā rezultātā āda kļūst uzņēmīga pret alergēniem un infekciju.

Jācenšas dzīvot veselīgi. Nēsājot dabīga, maiga materiāla apģērbu, kas ādai ir patīkams, var mazināt niezi. Organismu nav ieteicams pakļaut gaisa temperatūras svārstībām, kā arī ādai ļaut stipri sasvīst, jo sviedri to kairina.

Niezes mazināšanai var lietot pretalerģiskus medikamentus vai paasinājuma laikā smērēt speciālus hormonālos krēmus, kas novērš apsārtumu, tūsku un niezi. Tomēr, ilgstoši tos lietojot, var rasties blakusparādības (āda sāk plaisāt, kļūst trausla, plīst asinsvadi) un krēmi vairs nepalīdz.

AD paasinājuma laikā, lai izvairītos no kairinātāja un vīrusu infekcijām, nav ieteicams apmeklēt publiskus peldbaseinus un mazgājoties lietot skrubi un sūkli. Ja āda ir apsārtusi, nelietojiet mazgāšanās līdzekļus un vannas peldēm pievienojiet dezinficējošu zāļu novārījumu.

Jāatzīst, ka Baltijas valstu lietainais un vēsais klimats veicina AD attīstību, un ādas stāvokļa uzlabošanās parasti vērojama saulainā, siltā vasarā.

AD attīstības mazināšanai lielai loma ir arī organisma imunitātei, jo, saslimstot ar kādu citu slimību, atopiskais dermatīts atkal var uzliesmot. Taču pret vitamīnu lietošanu arī jāizturas piesardzīgi, jo, piemēram, ļoti bieži ir alerģija pret A un C vitamīnu.

Kosmētiskie līdzekļi un ādas kopšana ikdienā

Atopiskā dermatīta gadījumā ļoti būtiska loma ādas ikdienas kopšanā ir tās mitrināšanai, tādējādi iespējams ādu pasargāt no alergēnu klātbūtnes, tiek mazināta nieze un novērsts jauns iekaisuma uzliesmojums. Mitrinošos līdzekļus lieto pēc vajadzības, parasti divas reizes dienā - no rīta un vakarā. Ja āda kļuvusi ļoti sausa, tos lieto vairākas reizes dienā. Savukārt AD paasinājuma laikā mitrinošus līdzekļus smērē starplaikā starp ārsta nozīmētiem ārstnieciskiem līdzekļiem. Atopiskā dermatīta paasinājuma periodā īpaši ieteicams ir BIODERMA Atoderm PO zinc, ko var lietot vienlaikus ar lokālu kortikosteroīdu terapiju vai pēc tās. Tas satur attīrošās vielas, kuras ierobežo patogēno mikroorganismu vairošanos, kas izraisa ādas iekaisumu un pastiprināti sausina to. Krēms tūlītēji mazina niezi, mitrina ādu un pastiprina tās barjerfunkciju. Tiklīdz ādas stāvoklis uzlabojas, ieteicams nomainīt pret citu šis līnijas produktu. Atoderm PP Anti-récidive ir mīkstinošs balzams ikdienas lietošanai, kas novērš izteikta ādas sausuma atkārtošanos. Tā sastāvā esošais PP vitamīns un mitrinošās aktīvās vielas veicina lipīdu sintēzi, kuri nepieciešami ādas barjeras atjaunošanai. Tādējādi āda ir labāk sagatavota dabiskai pašaizsardzībai pret ārējās vides ietekmi. Balzams satur arī ādu nomierinošas aktīvās vielas, kas mazina kairinājumu, nodrošinot absolūtu komfortu visas dienas garumā. Šie produkti ir paredzēti lietošanai uz sejas un ķermeņa arī zīdaiņiem.

Ūdens un ziepes ādu padara sausu, tāpēc tūlīt pēc ūdens procedūrām uz sausas ādas jāklāj mīkstinoši un mitrinoši līdzekļi, tā iespējams ilgāk saglabāt ādas virskārtas mitrumu un ādas dabīgo aizsargkārtu. Vēlams tos izvēlēties bez smaržvielām, jutīgai ādai. Lai atrastu piemērotāko ādas kopšanas līdzekli, tas vispirms ir jāizmēģina. plānā kārtā uzklāj krēmu vai ziedi uz neiekaisušas ādas. Ieteicamā kopšanas līdzekļa panesamību var pārbaudīt, krēmu uzliekot plānā kārtā uz apakšdelma ādas. Ja pēc 15 minūtēm āda neapsarkst, nav dedzinošas sajūtas, neniez, netraucē smarža, tad līdzeklis būs piemērots ādai. Jāatzīst: jo taukaināks un biezāks kosmētiskais līdzeklis, jo dziļāka tā iedarbība, bet mazāk patīkams lietošanai. Taču bērniem gan neizvēlieties taukainus krēmus, jo nav vajadzības viņu ādu, kas ir pietiekami maiga un plāna, noslogot ar to. Masāžām izmantojiet to krēmu, ar ko ikdienā kopjat ādu, nevis eļļu, jo tā nosprosto ādas poras un var izraisīt iekaisumu.

Cik vien iespējams, ikdienā izvairieties no dekoratīvās kosmētikas, īpaši acu ēnām. Ja lieto tonējošos līdzekļus, labāk klāt tonālo krēmu, nevis birstošo pūderi, kas papildus sausina ādu.

Lai mazinātu slimības attīstību un izvairītos no paasinājumiem, svarīgi izvēlēties piemērotus mazgāšanās līdzekļus. Piemēram, Atoderm Ultra-rich putojošais gels vai Atoderm Ultra-rich ziepes ir bagātinātas ar mitrinošām, attīrošām un ādu mīkstinošām vielām. Tās piemērotas arī bērniem.

Lai neprovocētu kārtējo slimības uzliesmojumu, atopiskā dermatīta gadījumā būtiski saglabāt emocionālu līdzsvaru un pēc ilgas darba dienas sevi palutināt ar vannu. Bez tējaskoka un sudrabegles ieteicams ir arī lavandas aromāts, kam ir nomierinoša iedarbība. Bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu jāizvairās no mazgāšanās līdzekļiem un vannas piedevām, kuru sastāvā ir parfīms (ķīmiskās aromvielas) un mākslīgās krāsvielas. Ūdenim nevajadzētu pievienot putojošus vannas līdzekļus, jo, lai panāktu putojošu efektu, tiem ir pievienotas ķīmiskas vielas. Pat norāde uz iepakojuma, kur minēts, ka šā līdzekļa sastāvā ir dažādas kopjošas un aizsargājošas vielas, nemazina ķīmisko vielu iedarbību. Ja āda nav iekaisusi, bet ir sausa, ieteicamas ir sāls vannas, kas palīdzēs nolobīt atmirušo ādas slāni. Aukstā laikā, kad ādai nepieciešama īpaši maiga kopšana, piemērotas ir eļļas vannas. Turklāt atopiskā dermatīta gadījumā ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 35 ºC, jo pēc pārāk karstas vannas ādas nieze var pastiprināties.